Piebalgā sākās, Valmierā turpinās

Pirms diviem gadiem Piebalgā aizsākās Rīgas Stra­diņa universitātes (RSU) profesora Jāņa Vētras vadītais projekts “Jēkaba Prīmaņa Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskā izpēte”. Pētījums Vidzemē šajā vasarā turpinās, nesen pētnieku komanda bija Salacgrīvā, Saulkrastos un Limbažos, bet augusta sākumā — no 5. līdz 9. augustam — būs Valmierā.

Pati pirms diviem gadiem rakstīju, kā Jaunpiebalgas iedzīvotāji un viesi piedalās pētījumā, bet man nebija domas tajā iesaistīties. Tomēr runājoties ar profesoru Jāni Vētru, iepazīstoties ar pirmajiem pētījuma rezultātiem, sapratu, ka vēlētos noskaidrot gan vairāk par sevi, gan piedalīties pētījumā, kurā dalība iespējama, tā teikt, vienu reizi mūžā.

Jāatgādina, ka iepriekšējais pētījums notika pirms teju simts gadiem, kad antropoloģijas pamatlicējs Latvijā, profesors Jēkabs Prīmanis vāca datus par Latvijas iedzīvotājiem. Mūs­dienās pētījumu īsteno RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta pētnieku un studentu komanda, un tā mērķis ir sistemātiski pētīt Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās un veselības pazīmes, balstoties gan uz profesora J. Prīmaņa veikto, gan uz mūsdienu zinātnes metodēm.

RSU īstenotajā pētījumā piedalījušies 2055 dalībnieki. 2024. gadā Piebalgā bija 690 dalībnieki, 2025. gadā Kurzemē — 1365. Šovasar eks­pedīcijas norisinās Zemgalē un Vidzemē, un tajās plānots iesaistīt aptuveni divus tūkstošus cilvēku. Nākamgad ekspedīcijas paredzētas Latgalē un Sēlijā. Zinātnieki cer, ka pilnībā apkopotus rezultātus varēs prezentēt pēc diviem gadiem.

Piedalīšanās antropoloģiskajā izpētē ir bez maksas. RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa uzsvērusi sabiedrības atsaucību. Viņa vērtē, ka lielā atsaucība, visticamāk, ir saistīta ar cilvēku vēlmi būt piederīgiem savai dzimtajai vietai un atstāt paliekošu ieguldījumu zinātnē. Varu piekrist, ka tas ir viens no iemesliem, un tam līdzi nāk arī ļoti praktisks apsvērums, tas ir, vēlme uzzināt datus, ko, veicot parastās veselības pārbaudes, iegūt nav iespējams vai arī jārēķinās ar izmaksām. Arī profesors J. Vētra norādījis: “Mēs savam pētījumam pieliekam klāt tos datus, kurus parasti veselības aprūpes sistēma mazāk apkopo. Un tas ir par balsta kustību aparātu, par stāju, elpošanas sistēmu. Tagad ir arī redzes dati.”

Pētījuma laikā dalībniekiem tiek veikti auguma, svara un ķermeņa proporciju mērījumi, redzes pārbaude, mērīta elpošana, kā arī notiek 3D ķermeņa skenēšana. Pilngadīgajiem dalībniekiem ir iespēja iesaistīties arī populācijas ģenētikas pētījumā. Viss process aizņem mazliet vairāk par pusstundu. Pirms mērījumiem ir jāaizpilda aptauja ar gana neparastiem jautāju­miem — ne tikai par tēva un mātes acu krāsu, bet ar to, vai cilvēkam garšo alus, vai ir bail no meža zvēriem un vēl daudzi citi.

Jāteic, ar ļoti lielu interesi sekoju līdzi pārbaudēm un mērījumiem, uzzinot, cik simetrisks ir mans ķermenis, vai viena pēda ir lielāka par otru, vai sānis izstieptu roku garums ir īsāks vai garāks par manu auguma garumu. Tikpat interesanti bija uzzināt, kādu iemeslu dēļ man varētu būt slodze acīm un kā studenti pēc iegūtajiem datiem vērtē, kāda ir mana plaušu darbība un kā tā raksturo manus ikdienas paradumus. Jāteic, bija rezultāti, kas mani pozitīvi pārsteidza. Tiem, kuri piekrita piedalīties arī ģenētikas pētījumā, iegūtie rezultāti tiks paziņoti pēc viena, diviem gadiem.

Visus mērījumus veic studenti. Viņu pacietība un laipnība, visu izskaidrojot un nomērot, bija apbrīnojama! Es biju viena no pēdējām tās dienas pētījuma dalībniecēm, bet bija sajūta, ka jaunieši tikko sākuši strādāt — enerģijas un smaidu pilni. Arī projekta vadītājs profesors Jānis Vētra vienmēr izsaka īpašu pateicību studentiem par izturību un profesionalitāti, norādot, ka darbs projektā nav viegls ne fiziski, ne emocionāli, un darāmā apjoms prasa augstu disciplīnu, koncentrēšanos un komandas darbu.

Iegūtā informācija palīdzēs veidot vienu no plašākajām Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskajām datubāzēm, vis­aptverošus datus par mūsu valsts iedzīvotājiem. Pētījuma mērķis ir dokumentēt, kā gandrīz gadsimta laikā mainījušies Latvijas iedzīvotāju antropometriskie rādītāji, ķermeņa uzbūve un veselības raksturojums. RSU doktorante Arta Grabčika informējusi, ka pirmie pētījuma rezultāti iezīmē zināmas atšķirības starp Latvijas reģioniem: “Piebalgā iedzīvotāji ir ar lielāku ķermeņa masas indeksu. Asinsspiediens abās vietās ir gana augsts — gan Kur­zemē, gan Piebalgā. Kur­zemnieki ir gara auguma, ar garām rokām.” Tomēr Jānis Vētra norāda, ka atšķirības nav īpaši lielas: “Latvijas iedzīvotāji ir līdzīgi. Bet salīdzinot ar to, kas bija pirms 90 gadiem, mēs noteikti esam garāki. Diezgan pārliecinoši, ka esam smagāki.” Tajā pašā laikā viņš uzsver: “Mēs nesalīdzinām iegūtos datus gan toreiz, gan arī tagad ar kādu “zelta standartu”. Mēs nemeklējam latvieša vai Latvijas iedzīvotāja “zelta standartu”. Fiziskā antropoloģija un antropoloģijas dati ir kā spogulis, kas parāda, kādi ir Latvijas iedzīvotāji, bet ne labāki vai sliktāki, un pēc kāda laika mēs atkal varam salīdzināt, kādas ir iedzīvotājus raksturojošās gadsimta pārmaiņas, kas ir kā sabiedrības sociālekonomiskās attīstības spogulis. Mūsdienu pētījumi kļūs par vērtīgu salīdzinājuma bāzi arī nākamajām paaudzēm.”

RSU rektors, profesors Aigars Pētersons uzsvēris, ka šis pētījums ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu antropoloģiskajiem un veselības pētījumiem Latvijā: “Jēkaba Prīmaņa projekts ir unikāls ar to, ka zinātne šeit satiekas ar sabiedrību, un tā rezultāti top, pateicoties cilvēku uzticībai un pētnieku profesionalitātei.”