Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Visi lec, visi griež. Līdz rītam.

Druva
00:00
20.01.2009
4
200901192238399957

Amatas novada kultūras centrā Ģikšos notika 2. starptautiskā danču nakts.

Desmit stundas vairāk nekā 200 dažādu vecumu cilvēki dzīvās mūzikas pavadījumā dejoja. Muzikanti spēlēja gan pazīstamas, gan nedzirdētas latviešu, igauņu un lietuviešu melodijas, un zāle šūpojās to ritmā.

“Dejas valodu saprot visi, un to ātri un viegli apgūt,” “Druvai” atzina Kelmes folkloras kopas vadītājs Valds Rutkuns no Lietuvas. Par to varēja pārliecināties katrs. Vienā dejā leca igauņi no Tallinas un Tartu, lietuvieši no Viļņas un Kelmes, latvieši no Rīgas, Madonas, Jēkabpils un, protams, mūsu rajona.

“Liekas, jo vairāk uz dienvidiem, jo vairāk dejotāji lēkā. Igauņi mazāk lēkā, viņiem vairāk patīk griezties, latvieši vairāk lec, bet lietuvieši ļoti daudz,” tautiskās dejas raksturoja Leanne Barbo no Tallinas danču kluba. Savukārt Rīgas danču kluba vadītājs Valdis Putniņš atzīst, ka tikai nosacīti var sadalīt igauņu, latviešu, lietuviešu dejas. Ir atšķirības ritmos, bet ir daudz kopīga, kur atšķiras tikai varianti. Igauņiem dažas dejas ir rāmākas, smalkākas, lietuviešiem – dzīvīgākas. “Deja mūžam ir ceļojusi. Dejoja taču to, kas patika, “uzsvēra Valdis.

Kas ir latviskie danči, jautāju Rīgas danču kluba vadītājam Valdim Putniņam. “Šie danči sākušies 80. gadu sākumā. Mēs sakām – tradicionālās tautas dejas. Te arī rodas putrošanās, jo par tādām sauc arī skatuves tautas dejas, kuras kā horeogrāfijas tapušas no šīm dejām. Tās ir radītas skatuvei kā priekšnesums ar saviem žanra nosacījumiem. Mēs dejojam savam priekam. Kā katrs māk. Mēs dejojam senākas, vienkāršākas dejas, ne tik sarežģītas pāru un daudzpāru dejas, kuras ātri var iemācīties. Lielāko daļu no šīm dejām var iemācīties skatoties, tikai dažām jāparāda soļi,” pastāstīja Valdis un uzsvēra, ka tā tāda īsti tautiska balle. Viss notiek brīvā gaisotnē. Tā arī kādreiz dejoja. Sanāca un dancoja. Liela loma šādā ballē ir muzikantiem. Te kurš katrs spēlēt nevar. Dejotājiem un spēlmaņiem jābūt vienotiem. Ja muzikants sliktā omā, dancotājam soļi ķersies.

Atmodas laikā palielinājās interese par tradicionālo kultūru. Folkloristi brauca ekspedīcijās, pierakstīja ne tikai tautasdziesmas, arī dejas. Tās pamazām kļuva par atzītu folkloras sastāvdaļu. Tad arī nodibinājās Rīgas danču klubs. Divreiz mēnesī te nāk un dejo katrs, kas grib.

Līdzīgi tautas deju kustība attīstījusies arī Lietuvā un Igaunijā. “Visus, kuri dejo, var saukt par jauniem, nav nozīmes, dejotājam 15 vai 60 gadu. Kad atguvām neatkarību, visi metās uz Rietumiem, valdzināja to materiālā kultūra. Taču ne viens vien ātri saprata vilinājuma viltojumu. Vērtīgais ir tepat blakus, nevis Kanāriju salās vai Taizemē,” domās dalījās Valds Rutkuns un piebilda, ka arī skolās un kultūras namos cilvēki labprāt dejo lietuviešu dejas. “Diemžēl valsts nav ieinteresēta, lai etniskā kultūra

attīstītos, nav skaidras programmas. Nesen bija tikšanās ar izglītības ministru, runājām, kāpēc skolu programmās nacionālajai kultūrai nav prioritāte. Likumā ierakstīts, ka etniskā kultūra jāsaglabā, jāizplata, jāmāca skolās, bet dzīvē tā nenotiek.

Lielākoties viss balstās uz entuziasmu,” pastāstīja Valds un uzsvēra, ka arī Lietuvā notiek līdzīgi pasākumi, kur gan dejo paši, gan uzaicina ciemiņus

Igauniete Leanne Barbo studējusi baltu kultūru, īpaši tuva viņai latviešu kultūra. Leanne brīvi runā latviski. “Mēs esam somugri, atšķiramies no latviešiem. Kaut vai tas, ka latviešiem tuvāka ir Saule, mums zeme. Mums Saule nav tik svarīga kā latviešiem. Tas arī izpaužas kultūrā,” pastāsta Leanne, kura, dzīvodama Rīgā, sākusi apmeklēt danču klubu. Viņa arī spēlē “Auļos”. Tagad igauņu, latviešu un lietuviešu dejas māca Tallinā gan jauniem, gan veciem.

“Man ļoti patīk danču naktis. Var izdejoties no sirds, satikt draugus,” sacīja igauniete un uzsvēra, ka Igaunijā aizvien vairāk tautas dejas dejo jaunieši – studentu un skolēnu vidū tās ir ļoti populāras.

Cēsīs danču klubs darbojas ceturto sezonu. Tā vadītāja un kopā turētāja Inese Roze bija arī danču nakts rīkotāja Ģikšos. Jau otro reizi. Pērn sadancot sabrauca ap 150 interesentu. “Tā kā darbojos arī Amatas folkloras kopā “Ore”, pašvaldība ierosināja, ka novadā vajadzētu kādu pasākumu. Skaidrs, ka pāris stundu dēļ nav vērts braukt, vajag danču nakti. Pērn tā izdevās, un jau rudenī daudzi interesējās, kad būs atkal,” pastāstīja Inese un piebilda, ka arī pašas ģimene bijusi danču naktīs daudzviet. Gan spēlējuši, gan dancojuši.

Danču naktis – tas ir tāds jauks, jauks pasākums. Balle. Var arī teikt- jēgpilna kopā sanākšana. “Nekad netiek skaitīts, cik deju izdejots. No vakara līdz rītam neviena neatkārtojas. Var mēģināt spēlēt kādu otrreiz, tūlīt kāds sauks – tā jau bija,” pastāstīja Inese un uzsvēra, ka katrreiz ikviens uz sadancošanu atved kādu jaunu deju, kuru visi iemācās. Atkal pūrs bagātāks.

Kas piesaista tautas dejām? Cits to saistīs ar nacionālās identitātes apzināšanos. Dažs saka – sabalansētas kustības. Vēl kāds stāstīs par jauko kompāniju. Pēdējos gados daudzās valstīs tautas dejas kļūst populāras. Īrijā, piemēram, tās sauc par sociālajām dejām, jo, dejojot tautas dejas, cilvēks atraisās, ceļ pašapziņu.

“Ir jāpamēģina. Kad dziedātājs saka – nu gan izdziedājāmies tā pa īstam, no sirds – katrs dziedātājs saprot šīs izjūtas. Ir jādejo, lai to saprastu,” atzina Valdis Putniņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
7

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Aizvadītajās diennaktīs ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 11 izsaukumi

14:09
17.06.2024
4

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 14. jūnija plkst. 6.30 līdz 17. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 11 izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, septiņus uz glābšanas darbiem, kā arī vēl trīs bija maldinājumi. Piektdien pusdivos pēcpusdienā VUGD saņēma izsaukumu uz Madonas novada Jumurdas pagastu, kur notika vieglās automašīnas un mikroautobusa […]

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
30

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
56

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Azartiski, zinātkāri un mākslinieciski

00:00
15.06.2024
37

Ar autoorientēšanos, radošām darbnīcām, izzinošiem eksperimentiem, koncertu un svētku balli aizvadīti desmitie Vaives svētki. Tie bija kupli apmeklēti, cilvēkiem dienas garumā izbaudot svētku programmu. Svētkus sadarbībā ar Vaives tautas namu rīkoja biedrība “Kiwanis Cēsis”. “Tā kā šie ir desmitie pagasta svētki, gribējām tos sarīkot tā, ka jūt. Tāpēc pēc ilgāka pārtraukuma organizējām autoorientēšanos. Bija jāizbrauc […]

Sēru diena

13:10
14.06.2024
42

14.jūnijs-sēru diena. Pieminot traģiskos vēstures notikumus un godinot deportāciju upurus, Cēsu novadā noliek ziedus, aizdedz svecītes piemiņas vietās, notiek citi pasākumi. Stalbes pagastā, Amatas pagastā, Priekuļos Jaunraunā, Cēsīs, Jaunpiebalgā un citviet 14.jūnijs tiek pieminēts ik gadu. Pirms 83 gadiem mūsu tautas vēsturē tika ierakstīta skaudra lapa – 1941. gada 14. jūnijā padomju okupācijas vara uz […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi