Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vīruss kā piedzīvojums un pārdzīvojums

Jānis Gabrāns
23:00
16.04.2020
6
2ap1td2 B598c7937e0cb7c3ddb3d98f6d897d82 1

Katrs droši vien ne reizi vien nodomājis – kā zināt, esmu “saķēris” jauno vīrusu vai ne. Varbūt jau pārslimojis un jābaidās nav, jo dzirdēts par stāstiem, kad analīzes bijušas pozitīvas, kaut simptomu nav.

Bet, ja šajā laika piemetas temperatūra un kakla sāpes, pilnīgi noteikti pārņem panika un secinājums viens – man ir covids! Ar steigu uz analīzēm, bet, izrādās, tas tik ātri nenotiek. Ar savu stāstu bija gatavs dalīties cēsnieks Uldis (vārds mainīts), kura darbā ikdienā ir saskare ar klientiem, tāpēc viņš nevēlējās atklāt savu vārdu. Tā teikt, lai neradītu lieku stresu apkārtējiem, kolēģiem un mājas kaimiņiem.

Viss sācies ar to, ka, pārnākot mājās, kāpusi temperatūra, sācis sāpēt kakls.

– Kad parādījās šie simptomi, protams, zvanīju ģimenes ārstam, ar kuru komunikācija notika tikai telefoniski. Saprotu, ka tā drošāk, bet varbūt nespēju objektīvi aprakstīt simptomus, kā to konstatētu ārsts, tiekoties aci pret aci. Man izrakstīja slimības lapu, jāteic, pirmajā sarunā domas par vīrusu prātā neienāca, arī ārsts to nepieminēja. Tad arī ģimenes ārsti uz “Covid-19” valsts apmaksātām analīzēm vēl nevarēja norīkot. Pēc pāris dienām ģimenē sākām runāt, ka varbūt pie vainas tomēr jaunais vīruss, jo parādījās arī klepus. Tā kā man darbs ar klientiem, iespējams, no kāda to saķēru, jo ārpus darba centos ne ar vienu nekontaktēties, arī ģimenes locekļi strādāja un mācījās mājās. Zvanīju uz norādīto Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) numuru, tur, manuprāt, lēmums tiek pieņemts pēc zvana uzklausītāja subjektīvā viedokļa. To varu teikt, jo ar centru sazvanījos divreiz, lai gan dabūt savienojumu nav viegli, jābūt ļoti, ļoti pacietīgam, pārsvarā līnija aizņemta.

Pirmajā reizē pēc manis aprakstītajiem simptomiem zvana saņēmēja teica, ka man nepienākas valsts apmaksātās analīzes. Tad uz tām galvenokārt nozīmēja cilvēkus, kuri atgriezušies no ārzemēm vai bijuši kontaktā ar atbraucējiem. Manis teiktais, ka nevaru būt drošs, vai nav bijusi saskare ar kādu inficēto, jo darbā katram klientam to neprasu, netika ņemts vērā.

Miera nebija, piezvanīju uz citu informatīvo telefonu, tur mierināja, ka atbilstoši savam vecumam neesmu riska grupā, pat ja vīruss ir, to viegli pārslimošu. Es gan norādīju, ka tas mani satrauc pat mazāk nekā tas, ja esmu inficēts. Cik daudzus laikā, kamēr vēl strādāju, esmu paspējis aplipināt. Un cik daudziem tas tiks, kad atgriezīšos darbā, ja atveseļošos, bet analīzes nebūs veiktas. Dzirdēts taču, ka vēl pēc izveseļošanās, kad simpto­mu vairs nav, cilvēks var inficēt citus. Taču par to neviens neaizdomājas, tiek tikai runāts, vai konkrētajā brīdī ir vai nav simptomi.
Labi, ja nevajag analīzes, nevajag, nedaudz nomierinājos, tomēr prāts nemierīgs.

Arī darba devējs saka, varbūt tomēr vajadzētu analīzes, jo arī grib būt drošs. Vienu brīdi pat aizdomājos par maksas analīzēm, bet tie tomēr nav četri vai pieci eiro. Nolēmu piezvanīt vēlreiz uz to pieteikšanās tālruni bezmaksas analīzēm, un šoreiz lēmums bija pilnīgi pretējs, kaut izstāstīju tieši to pašu, ko pirmajā zvanīšanas reizē. Šoreiz zvanu pieņēmēja uzreiz atzina, ka man pienākas bezmaksas analīzes, galvenais arguments bija tieši tas, ka nav zināms, ar ko darba procesā esmu saskāries. Varbūt nostrādāja tas, ka Latvijā bija sākusies neizsekojama vīrusa transmisija.
Taču uzreiz nevarēja teikt – hop! Pagāja vēl diennakts, līdz piezvanīja, ka esmu pierakstīts rindā, bet nācās gaidīt vēl vairākas dienas, līdz tiku kabinetā. Tas bija dažādu pārdomu pilns laiks. Ja ir vēlme izsekot, kā šajās daudzajās dienās, kamēr gaidu, vīruss izplatījies, tas ir praktiski neiespējami, jo ar katru dienu šis tīkls var izplesties arvien plašāk. Neskaitāmas reizes pārdomāju, ar ko kontaktējos, pirms sāku pašizolāciju, tad domas par to, kur viņi tālāk un tālāk… Tas ir liels pārdzīvojums – sēdi un domā, esi slims vai neesi, iet ārā vai ne. Nākas meklēt, kuri piegādās pārtiku un tamlīdzīgi, arī šie cilvēki neziņā. Tā ir vesela ķēde.

Saprotu, ka nevar visiem, kuri vēlas taisīt analīzes, to veikt par valsts naudu, bet nav arī īsti pareizi, ka gaidīšanas laiks ir tik ilgs. Varbūt cilvēkiem, kuri strādā ar klientiem, jābūt kādai priekšrokai, viņus vajadzētu reizi nedēļā pārbaudīt, ja reiz gribam domāt par sabiedrības drošību kopumā.

Būtu labi, ja būtu kādi ātrie testi par dažiem eiro, kas ļauj vismaz saprast, vai vajag nopietnākas analīzes.

Plaši jau arī nevar par to runāt, ka man ir aizdomas par “Covid-19”, jo sabiedrībā dzīvs linčošanas gars. Ja paklausāmies brīvo mikrofonu Latvijas Radio vai palasām komentārus, ir skaidrs, ka daudzi gatavi nolikt pie zemes katru, kurš, iespējams, staigā apkārt ar vīrusu vai tikko atgriezies no ārzemēm. Labi, ka pats varu aizbraukt uz analīzēm. Ko domātu daudzdzīvokļu nama kaimiņi, ja pie durvīm piebrauktu ātrās palīdzības mašīna, izkāptu ārsts spectērpā? Katram būs skaidrs, ka te ir slimības perēklis.

Tad nu beidzot pienāca analīzes diena. Neslēpšu, ka sajūta pirms došanās bija traka, šķiet, pat temperatūra atkal paaugstinājās. Tur stingra kārtība, kamēr iepriekšējais pacients nav aizbraucis, jāgaida, nedrīkst izkāpt no mašīnas. Telpā viss dezinficēts, analīžu pieņēmēja pilnā aizsargtērpā, viss, kā nākas.

Viens mirklis, un atkal satraukuma brīdis, gaidot rezultātus. Ja pozitīvs, informēšot diennakts laikā, ja negatīvs, iespējams, jāgaida ilgāk. Pat grūti noformulēt, kādu rezultātu labāk saņemt. Varbūt pozitīvu, jo tad izslimo un viss aiz muguras? Ja negatīvu, šajā brīdī nedaudz mierīgāka sajūta, bet jautājums, ja tas nebija “Covid-19”, kas tad tas ir, kas mani šīs dienas mocīja?

P.S. Vakar sazinājos ar Uldi, lai pārjautātu par analīžu rezultātiem, jo bija pagājusi pusotra diena. Viņš atzina, ka laikam satraukums bijis velts, jo no SPKC nav zvanīts. Tiesa, gaidīšanas laiks bijis ļotisatraucošs, jo katrs telefona zvans pamatīgi palielinājis stresa līmeni.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
53

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi