Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Vīriešu dienu pavadot…

Druva
00:00
28.02.2006
3

Kā radās padomju 23.februāris? Jāatgādina 20.gadsimta vadmotīvs, kā radās Padomju Savienība- no ebreju galvām, uz latviešu durkļiem un pateicoties krieviņu iemīļotajai anarhijai – kārtības mātei. Tieši tas arī noteica 23.februāra rašanos, padomju augša izdomāja, ka vajagot kādu piemiņas dienu, latvieši un igauņi pie Valkas, Tallinas un Pleskavas to apstiprināja ar šāvienu zalvēm, un pēc gada kaut kādas Krievijai raksturīgas ķīmijas rezultātā parādījās šis datums. Pēc desmit gadiem, balstoties uz laikraksta Pravda 23.-24.februāra publikācijām, Josifs Visarionovičs Staļins pavēstīja tautai, ka šajā laikā padomju armijas pirmās vienības izcīnījušas pirmās kaujas ar uzbrūkošo ķeizariskās Vācijas karaspēku. Tiesa, šis datums staigāja, desmitā gadadiena nezin kāpēc tika svinēta 25.februārī.

Kā bija patiesībā? Uzvaras, protams, nekādas nebija, un līdz pat 3.martam fronte tikai un vienīgi atkāpās. 3.marta vakarā pie Narvas notika atkāpšanās kulminācija, jo revolucionārās matrožu nodaļas sāka panikā bēgt. Kā ļaunas mēles

melš, bet memuāri apstiprina, apstājās bēgt tikai kaut kur Pievolgas stepēs… Viņus vadīja vēlāk mitoloģizētais 23.februāra varonis Pāvels Dibenko, kuru par šādu amoka skrējienu vēlāk tomēr no partijas izslēdza. Pravda rakstīja par 21.-22. februārī notikušajām nenozīmīgajām strēlnieku un sarkangvardu sadursmēm pie Inciema, Cēsīm, Valmieras un Valkas, uzdodot tās par pirmo sekmīgo pretošanos. Patiesībā vācieši visur ātri salauza atsevišķo grupu pretestību un pēc īslaicīgas apšaudes, ciešot nevajadzīgus zaudējumus, latviešiem nācās steidzīgi atkāpties gar Valkas dzelzceļa līniju. Naktī uz 25.februāri, kad vāciešu avangards bija ieņēmis Pleskavu, pie pilsētas pienāca 2500 strēlnieku no Valkas grupas. Noņēmuši sardzi uz tiltiem, tā ar apšaudi izlauzās cauri pilsētai. Ja viņi būtu zinājuši, ka pilsētā atrodas visai niecīgi vācu spēki, mēs tiešām tagad varētu runāt par ievērojamām sarkanarmiešu uzvarām. 23.februārī notika arī lielākā sadursme Tallinas pievārtē, Keilas kauja, kurā igauņu sarkangvardi tika sakauti un steidzīgi, zaudējot 50 kaujiniekus, atkāpās uz pilsētu.

Attapīgākie lasītāji būs nojautuši, ka Latvijas un Igaunijas teritorijā, cīņām turpinoties no 21.februāra līdz 3.martam, vāciešiem vienīgo reālo pretsparu izrādīja vietējo tautību pārstāvji. Atvaires cīņās sekmīgi piedalījās praktiski tikai latviešu strēlnieki, kā arī igauņu un latviešu sarkangvardi. Latvijā palikušie četri strēlnieku pulki pie Valkas no abām pusēm tika apieti un steidzīgi metās ārā no ielenkuma. Viena rota (200 vīru) tomēr pie Tērbatas krita gūstā un tika ar ložmetējiem apšauta Emajegi krastā. Vecie strēlnieki uzdod, ka šai pasākumā arī vācu pusē pārgājušie igauņu strēlnieki nav bijuši bez grēka… Pirms pāris dienām, sākoties vācu ofensīvai, igauņi mēģināja pārņemt pilsētu savās rokās, taču tur stāvošie rezerves pulka strēlnieki lika viņiem šo nodomu atlikt. Tas aizsāka 1919.gadā piekopto savstarpējo teroru, un arī turpmāk vācieši un igauņi latviešu strēlniekus gūstā neņēma… 1917.gadā saformētie igauņu strēlnieku pulki pārsvarā pārgāja vāciešu pusē, atsedzot jau tā kailo fronti. Veco cara armiju korpusi un divīziju simboliskas atliekas panikā atkāpās Narvas un Pleskavas virzienā. 23.februārī sarkangvardi (pārsvarā Pleskavas latvieši un bēgļi no Latvijas) atvairīja vācu avangardu Pleskavas pievārtē, nākamā dienā pienāca divas 2.pulka strēlnieku rotas, un pretošanās turpinājās. Taču, līdz ko uzbrucēji atripināja lielgabalus, pozīcijas saprātīgu apsvērumu pēc tika uzreiz atstātas, un pret vakaru no Pleskavas visi atkāpās. Tur neko pārmest nevar, nekādu ierakumu sasalušajā zemē nebija, un vācieši nāca virsū ar desmitkārtīgu, cīņās norūdītu pārspēku… Strēlniekus un padomju varu no tālāka uzbrukuma paglāba atkal Krievijas daba, vācieši dziļāk purvos un mežos negāja. Atšķirībā no otrā kara viņi saprātīgi palika civilizētajos apvidos, apmierinoties ar Narvas un Pleskavas ieņemšanu.

Nezinātājus informēju, ka 23. februāris vēl arvien ir svētki Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem, tikai pārdēvēts par Kaujas slavas dienu… Un tā nākas konstatēt, ka arī mūsu dārziņā ir iespīdējusi saulīte, kā nelielu kompensāciju par 16.marta tračiem varam arī kaut pretī uzrūkt, visnotaļ iedarbīgu dzelonīti… Un tā varenās un nedalāmās savienības mantinieki, kuru lielākais ārējais pretinieks ir Strana.lv, savas armijas svētkus ir pieskaņojusi latviešu un igauņu cīņām kaut kur tālu rietumos, pārsvarā aiz tagadējām valsts robežām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seniori svin pavasari

05:14
24.04.2024
28

Nedēļas nogalē Zosēnu senioru klubiņš aicināja uz dzīves svinēšanu pavasarī, pagasta kultūras namā pulcējot gan vietējos seniorus, gan aicinot viesus no Abrupes, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes. Zosēnu senioru klubiņa vadītāja Ilze Cīrule teic, ka izveidojusies brīnišķīga tradīcija svinēt un katram savā gadalaikā aicināt ciemos pie sevis kaimiņu pagastu seniorus, rīkot arī kopīgas ekskursijas. Saietā priecēja […]

IT speciālisti tīklojas arī klātienē

00:00
24.04.2024
57

Modernās tehnoloģijas rada jaunas profesijas un jaunas iespējas Nebijis pasākums notika Cēsīs, Raiņa kvartālā, tur tikās esošie un topošie dažādu līmeņu IT jomas speciālisti, tehnoloģiju entuziasti, studenti, uzņēmēji un ikviens, kam interesē tehnoloģijas un digitalizācija. Pasākumā “IT Waffle Meetup”raisījās sarunas, pieredzes stāsti un diskusijas par karjeras iespējām nozarē, pieprasītām prasmēm un tehnoloģiju iespējām. Būtiska bija […]

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
158

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
34

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
34

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
82

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi