
Cēsu uzņēmums “Vinda” ir jauna izaicinājuma priekšā. Novembra beigās noslēgsies Cēsu ūdenssaimniecības attīstības projekta otrā kārta, bet uzņēmuma speciālisti jau ar pilnu sparu sākuši nākamās kārtas projektu.
Oktobrī starp Vides ministriju un Cēsu pilsētas SIA „Vinda” tika noslēgts civiltiesiskais līgums par projekta “Cēsu ūdenssaimniecības attīstības projekta III kārta” īstenošanu 2007. – 2013. gada Eiropas Savienības plānošanas perioda ietvaros. Projektu īstenos ar ES Kohēzijas fonda atbalstu, tā kopējās izmaksas ir gandrīz 6, 8 miljoni latu jeb vairāk nekā desmit miljoni eiro.
Kā stāsta uzņēmuma “Vinda” direktors Varis Ādamsons, projekta ietvaros paredzēti apjomīgi darbi jaunu tīklu izbūvē, esošo rekonstruēšanā, plānots atjaunot arī uzņēmuma autoparku. Kopumā ūdensvadu un kanalizācijas tīklu plānots izbūvēt un rekonstruēt 37 kilometru garumā. Tas ir liels apjoms, ņemot vērā, ka šobrīd tīklu garums pilsētā ir aptuveni 80 kilometru. Ūdensvadu plānots izbūvēt R.Blaumaņa bulvārī, Rūpniecības, Egļu ielā, J. Poruka, Puķu, Lilijas ielā un citās, savukārt, rekonstrukcija paredzēta Gaujaslīču ielā, Raiņa, Piebalgas, Saulrītu, Gaujas ielā un citviet. Kanalizācijas izbūve plānota 36 ielās īsākos un garākos posmos, tostarp arī vecpilsētā.
V. Ādamsons norāda, ka projekta gatavošana tika sākta atbilstoši Cēsu pilsētas attīstības plānam, un sākotnēji bijusi iecere par tīklu izbūvi uz kvartāliem, kur plānota jaunā apbūve: “Būtu tikai loģiski, ka viss notiek paralēli: top mājas, mēs pievelkam tīklus. Bet tā kā jauno projektu attīstītāji apstājušies, mainījušies arī mūsu plāni. Finansētāji norādījuši, ka kategoriski aizliegts izbūvēt tīklus vietās, kur nav apbūves. Ja tas tiks darīts, tās skaitīsies neattiecināmās izmaksas, kas būs jāsedz pašiem. Pirms līgumu slēgšanas par darba veikšanu vēlreiz kopā ar pašvaldību pārskatīsim situāciju.”
Jauni tīkli tiks izbūvēti arī Līgatnes ielā, un tad varēs domāt par ielas asfaltēšanu, jo iedzīvotāji katru gadu gaida šī jautājuma atrisināšanu. Kā norāda V. Ādamsons, uzņēmums ar pašvaldību cenšas saskaņot iecerētos darbus, lai var plānot ielu seguma rekonstrukciju vai izbūvi no jauna. Tas veiksmīgi notika Festivāla ielas gadījumā.
Apjomīgais tīklu izbūves un rekonstrukcijas plāns sadalīts trijos līgumos. Kā skaidro “Vindas” projektu vadītāja Aina Krastiņa, darbi sadalīti prioritārā secībā. Lai būtu skaidrība, kas jārealizē noteikti, no kā var atteikties, ja izrādīsies, ka izmaksas pārsniedz budžetu. Sadalīšana trijos līgumos veikta arī tāpēc, lai dotu iespēju arī mazākām firmām startēt konkursā.
“Projekta īstenošanas rezultātā pieeja kvalitatīviem ūdenssaimniecības pakalpojumiem tiks nodrošināta 95 procentiem Cēsu pilsētas iedzīvotāju. Tas nenozīmē, ka tik daudzi izmantos šo iespēju. Tagad centīsimies apzināt, cik iedzīvotāji izmantoja iespēju pieslēgties tīkliem, kas tika izbūvēti otrās kārtas projektā. Varbūt jādomā, kā cilvēkus stimulēt to darīt. Ja pakalpojums pieejams, to vajadzētu izmantot un nepiesārņot zemi, it īpaši runājot par kanalizāciju,” skaidro V. Ādamsons.
Apjomīgā projekta ietvaros paredzēta arī Krasta ielas kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija, kanalizācijas spiedvada rekonstrukcija no sūknētavas līdz attīrīšanas iekārtām, kā arī rezervuāra izbūve Rīgas – Vaļņu ielas krustojumā.
“Tas nepieciešams, jo daļā pilsētas ir kombinētā notekūdeņu – lietusūdeņu kanalizācijas sistēma. Kad pēc lielāka sausuma perioda uznāk lietus, ir liels notekūdeņu piesārņojums, no ielām viss tiek saskalots sistēmā. Tāpēc vajadzīgs rezervuārs, lai pirmos netīros notekūdeņus ieskalo tajā, tad lietus
tos atšķaidīs, un tikai tad tie plūdīs uz attīrīšanu,” stāsta V. Ādamsons.
Paredzēts iegādāties arī četras jaunas tehnikas vienības, lai aizvietotu savu laiku nokalpojušo un papildinātu tehnikas parku kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai. Plānots iegādāties jaunu hidrodinamisko mašīnu; automašīnu, kas paredzēta sauso tualešu izvešanai; kravas automašīnu – pašizgāzēju ar manipulatoru, kā arī jaunu ekskavatoru.
Šis ir lielākais līdz šim “Vindas” īstenotais projekts. Cēsu ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtas izmaksas ir aptuveni četri miljoni eiro, tagad nāksies apgūt divreiz lielākas summas. Kā norā-da A. Krastiņa: “Šis projekts ir īpašs izaicinājums “Vindai”. Iepriekšējo projektu realizācijā daudz palīdzēja Vides ministrija, šoreiz visa atbildība gulstas uz mums pašiem. Slēdzot civiltiesisko līgumu, uzņēmāmies atbildību par naudas izlietojumu, darbu secību un pārējo prasību īstenošanu. Civiltiesiskajā līgumā paredzētais finansējums attiecas tikai uz plānotajām izmaksām. Ja kādi darbi izmaksās dārgāk, tās būs neattiecināmās izmaksas, kas jāsedz no saviem līdzekļiem, neko papildus dabūt nevarēsim. Būs ļoti stingra kontrole gan no Eiropas Savienības, gan Vides ministrijas, Finanšu ministrijas. Dokumentiem jābūt sakārtotiem, bet, ja tas izdarīts, strādāt ir viegli.”
Projekta īstenošana plānota divos gados. Līdzfinansējuma nodrošināšanai “Vinda” ņems kredītu aptuveni miljona latu apmērā. Uzņēmuma direktors neslēpj, ka tas ietekmēs arī tarifus, bet pieaugums nav plānots liels.
Lai arī šis ir līdz šim apjomīgākais projekts, V. Ādamsons ir pārliecināts par sekmīgu rezultātu: “Pieredze ar katru dienu papildinās. Saprotam, ka tas ir liels projekts, bet bailes nav. Ja cilvēks iet uz eksāmenu, viņš dreb un trīc, bet, kad viņam paskaidro, ka daudzi miljoni pasaulē nolikuši šādu eksāmenu, situācija mainās. Ja citi to var izdarīt, kāpēc lai mēs nevarētu. Esam gatavi strādāt!”
Komentāri