Līgatnes apvienības pārvaldē ir četras vispārējās izglītības iestādes: vidusskola, sākumskola un divi bērnudārzi. Visiem ap 450 audzēkņiem ēdināšanu nodrošina Līgatnes Jauno līderu vidusskolas virtuve.
Iekārtota mūsdienīga virtuve
Ar skolēnu ēdināšanu bija problēmas. Bērnudārzniekiem ēdienu pieveda pakalpojumu sniedzējs, vidusskolā ēdināšanas organizācija bija neefektīva. Iepirkumos pakalpojumu sniedzēji nepieteicās, konkurences nebija. Pērnā gada nogalē apvienības pārvalde meklēja risinājumu, viens no tiem – vidusskolas virtuve varētu paēdināt visus skolēnus un bērnudārzniekus. Lai to izdarītu, jāpārbūvē un jāmodernizē virtuve.
“Vidusskolā ēdamzāle atradās gaiteņa otrā galā, ēdiens un trauki ar ratiņiem tika vesti no virtuves. Skolēniem nebija iespēju ēdamzālē nomazgāt rokas,” situāciju virtuvē pirms pārbūves raksturo vidusskolas direktore Saiva Vītola. Tagad ēdamzāle ir blakus virtuvei. Pārmaiņas piedzīvojušas skolas telpas pirmajā stāvā.
“Telpu apvienošanai, pārkārtošanai tika izstrādāts projekts. Iepirkumi, projektēšana paņēma pusgadu. Pirmajā iepirkumā bija iekļautas arī virtuves iekārtas, celtnieki nebija ar mieru uzņemties tās gādāt, pārāk specifiska joma. Rīkojām divus iepirkumus – pārbūvei un virtuves aprīkojumam. Celtnieki darbu sāka tikai augusta vidū. Jaunā virtuve sāka strādāt 1.novembrī,” stāsta Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne. Telpās veikts kapitālais remonts un ierīkota jauna elektroinstalācija, ventilācijas, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu sistēma. Ieguldīti 169 tūkstoši eiro, bet virtuves aprīkojuma iegāde izmaksāja 26 tūkstošus eiro, par četriem tūkstošiem eiro iegādāti termosi ēdiena piegādei.
Ikdiena pēc pulksteņa
Vidusskolas virtuvē saimnieko trīs pavāres un divas pavāru palīdzes. No rīta uz bērnudārziem termosos tiek aizvestas brokastis, tad sākumskolai un bērnudārziem pusdienas, vēlāk bērnudārzniekiem launags. “Trauku, kas jāizvadā, ir daudz. Ir bērni, kuriem īpašas ēdienkartes, viņiem ēdiens tiek likts atsevišķos traukos. Neko nedrīkst sajaukt, viss jāpiegādā silts. Loģistika ar katru dienu pilnveidojas,” stāsta S.Vītola, bet L.Medne piebilst, ka tikai strādājot atklājas dažādas situācijas. Piemēram, šoferis saslimst, uzreiz jāatrod kāds vietā, jābūt aizvietotājam, patlaban izlīdz kultūras nama vai pārvaldes darbinieki.
Nu jau gan pavāres, gan skolēni var aizmirst, ka septembrī, oktobrī nebija kārtīgu pusdienu, vidusskolā nācās pusdienot gaiteņos vai ārā. Pavāres, kāda bija iespēja, centās kaut ko pagatavot. “Skolēnu vecāki bija saprotoši, uzticējās, redzēja, ka darbi notiek,” saka S.Vītola un uzsver: “Tā ir vidusskolas virtuve, ēdiena porcijas ir lielākas nekā citur skolās.”
Direktore un pavāres ik dienu vērtē, kas bērniem garšo, ko iekļaut ēdienkartē. ”Vērtēsim izmaksas, ko varam iegādāties no Latvijā bioloģiski audzētā. Kaut vai nepirkt saldētas zivis, bet vietējo audzētāju,” stāsta direktore.
Māca cieņu pret ēdienu
Gan vidusskolā, gan sākumskolā pusdienās ēdiens ir uz galda un katrs šķīvī liek to, ko vēlas. Ja gaļu negribas – atstāj, apēd klases biedrs. Ja kas negaršo, var maltītē vairāk ēst kartupeļus, salātus, ja zupas bļoda tukša, virtuvē ielej vēl.
“Vidusskolā ēd visi skolēni. Ir gadījumi, kad, atnākot no citas skolas, mamma uzreiz pasaka, ka bērns neēd skolas ēdienu, ņems pusdienas līdzi. Vairāki skolēni, kuri atnāca uz Līderu vidusskolas 10.klasi no citām skolām, pret skolas pusdienām sākumā bija atturīgi, bet nu jau visi ēd,” ar gandarījumu stāsta direktore un atgādina, ka pakalpojuma sniedzējs vienmēr meklē lētākos produktus, jo viņam svarīga peļņa.
Augšlīgatnes Jaunās sākumskolas direktore Sanita Ungura pastāsta, ka bērni paši uzklāj galdus, ēdiens ir bļodās un katrs sev ielej un ieliek, cik un ko vēlas. “Tā cieņa pret ēdienu un gatavotāju. Kad paēduši, bērni lietotos šķīvjus ieliek trauku mašīnā. Jo vairāk bērni iesaistīti procesā, jo iegūst izpratni par ēdienu, tā vērtību,” saka S.Ungura un uzsver, ka ēdiens vienmēr ir atvests laikā, ir silts un garšīgs.
Kas garšo, kas ne
Pavāres smej, ja gatavotu tikai frī kartupeļus un burgerus, skolēni viņas nēsātu uz rokām.
“Bērnudārzniekiem negaršo putras, skolēniem dārzeņu zupas. Makaroni ar gaļu, soļanka, frikadeļu zupa, kotletes, plānās pankūkas, rauga ne tik ļoti. Pankūkas pasniedzam ar blendētām zemenēm, ķīseļus, uzpūteņus gatavojam no saldētām ogām. Bērniem garšo kartupeļi, griķi, rīsi ne tik ļoti, tāpat plovs. Svētku reizēs cepam karbonādes, pirms brīvlaika būs pīrādziņi, rasols. Ja kāds ēdiens daudziem negaršo, nomainām, pēc laika atkal piedāvājam,” pastāsta pavāre Solvita Leimane un atgādina, ka arī ģimenē taču ne katram viss garšo. Viņa atceras, ka pirms 15 gadiem, kad sāka strādāt vidusskolas virtuvē, pusdienas tika gatavotas 80 skolēniem, tagad vidusskolā ir 176 skolēni un visi ēdāji.
Augšlīgatnes pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņi” vadītāja Daiga Ceipiniece vērtē, ka gatavotais ēdiens ir daudzveidīgs. “Nav tā, ka visi kaut ko neēstu. Ja mājās kādu ēdienu nav iepazinuši, audzinātāja izskaidro, kas tas ir, no kā gatavots, mudina pagaršot. Bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības, tiek nodrošināts savs piemērots ēdiens,” stāsta D.Ceipiniece un piebilst, ka vecāku padome savā vidū veikusi aptauju par ēdināšanu bērnudārzā un nav bijis nevienas sūdzības.
S.Vītola ar smaidu atgādina, ka ar 1.oktobri noteikumi nosaka, ka ēdienā ir jābūt mazākam cukura daudzumam, saldummīļi bilduši, ka agrāk saldais ēdiens bija garšīgāks.
“Tā ir mūsdienu īpatnība, ka bērni labāk pazīst pusfabrikātus un to, kas tiem līdzinās. Protams, nevar vispārināt. Sākumskolā ir audzēkņi, kuri neēd biešu zupu, burkānus zupā. Labāk garšo kaut kas salds, kāds gaļas gabaliņš, mazāk tas, kas ir veselīgs, arī salāti,” vērojumos dalās S.Ungura.
Komentāri