Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Vienā virtuvē gatavo ēdienu četrām izglītības iestādēm

Sarmīte Feldmane
00:00
28.12.2023
4
Lig Virtuve

Līgatnes apvienības pārvaldē ir četras vispārējās izglītības iestādes: vidusskola, sākumskola un divi bērnudārzi.  Visiem ap 450 audzēkņiem ēdināšanu nodrošina Līgatnes Jauno līderu vidusskolas virtuve.

Iekārtota mūsdienīga virtuve

Ar skolēnu ēdināšanu bija problēmas. Bērnudārzniekiem ēdienu pieveda pakalpojumu sniedzējs, vidusskolā ēdināšanas organizācija bija neefektīva. Iepirkumos pakalpojumu sniedzēji nepieteicās, konkurences nebija. Pērnā gada nogalē apvienības pārvalde meklēja risinājumu, viens no tiem – vidusskolas virtuve varētu paēdināt visus skolēnus un bērnudārzniekus. Lai to izdarītu, jāpārbūvē un jāmodernizē virtuve.

“Vidusskolā ēdamzāle atradās gaiteņa otrā galā, ēdiens un trauki ar ratiņiem tika vesti no virtuves. Skolēniem nebija iespēju ēdamzālē nomazgāt rokas,” situāciju virtuvē pirms pārbūves raksturo vidusskolas direktore Saiva Vītola. Tagad ēdamzāle ir blakus virtuvei. Pārmaiņas piedzīvojušas skolas telpas pirmajā stāvā.

“Telpu apvienošanai, pārkārtošanai tika izstrādāts projekts. Iepirkumi, projektēšana paņēma pusgadu. Pirmajā iepirkumā bija iekļautas arī virtuves iekārtas, celtnieki nebija ar mieru uzņemties tās gādāt, pārāk specifiska joma. Rīkojām divus iepirkumus – pārbūvei un virtuves aprīkojumam. Celtnieki darbu sāka tikai augusta vidū. Jaunā virtuve sāka strādāt 1.novembrī,” stāsta Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne. Telpās veikts kapitālais remonts un ierīkota jauna elektroinstalācija, ventilācijas, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu sistēma. Ieguldīti 169 tūkstoši eiro, bet virtuves aprīkojuma iegāde izmaksāja 26 tūkstošus eiro, par četriem tūkstošiem eiro iegādāti termosi ēdiena piegādei.

Ikdiena pēc pulksteņa

Vidusskolas virtuvē saimnieko trīs pavāres un divas pavāru palīdzes. No    rīta uz bērnudārziem termosos tiek aizvestas brokastis, tad sākumskolai un bērnudārziem pusdienas, vēlāk bērnudārzniekiem launags. “Trauku, kas jāizvadā, ir daudz. Ir bērni, kuriem īpašas ēdienkartes, viņiem ēdiens tiek likts atsevišķos traukos. Neko nedrīkst sajaukt, viss jāpiegādā silts. Loģistika ar katru dienu pilnveidojas,” stāsta S.Vītola, bet L.Medne piebilst, ka tikai strādājot atklājas dažādas situācijas.    Piemēram, šoferis saslimst, uzreiz jāatrod kāds vietā, jābūt aizvietotājam, patlaban izlīdz    kultūras nama vai pārvaldes darbinieki.

Nu jau gan pavāres, gan skolēni var aizmirst, ka septembrī, oktobrī nebija kārtīgu pusdienu, vidusskolā nācās pusdienot gaiteņos vai ārā. Pavāres, kāda bija iespēja, centās kaut ko pagatavot. “Skolēnu vecāki bija saprotoši, uzticējās, redzēja, ka darbi notiek,” saka S.Vītola un uzsver: “Tā ir vidusskolas virtuve, ēdiena porcijas ir lielākas nekā citur skolās.”

Direktore un pavāres ik dienu vērtē, kas bērniem garšo, ko iekļaut ēdienkartē. ”Vērtēsim izmaksas, ko varam iegādāties no Latvijā bioloģiski audzētā. Kaut vai nepirkt saldētas zivis, bet vietējo audzētāju,” stāsta direktore.

Māca cieņu pret ēdienu

Gan vidusskolā, gan sākumskolā pusdienās ēdiens ir uz galda un katrs šķīvī liek to, ko vēlas. Ja gaļu negribas – atstāj, apēd klases biedrs. Ja kas negaršo, var    maltītē vairāk ēst kartupeļus, salātus, ja zupas bļoda tukša, virtuvē ielej vēl.

“Vidusskolā ēd visi skolēni.   Ir gadījumi, kad, atnākot no citas skolas, mamma uzreiz pasaka, ka bērns neēd skolas ēdienu, ņems pusdienas līdzi. Vairāki skolēni, kuri atnāca uz Līderu vidusskolas 10.klasi no citām skolām, pret skolas pusdienām sākumā bija atturīgi, bet nu jau visi ēd,” ar gandarījumu stāsta direktore un atgādina, ka pakalpojuma sniedzējs vienmēr meklē lētākos produktus, jo viņam svarīga peļņa.

Augšlīgatnes Jaunās sākumskolas direktore Sanita Ungura pastāsta, ka bērni paši uzklāj galdus, ēdiens ir bļodās un katrs sev ielej un ieliek, cik un ko vēlas. “Tā cieņa pret ēdienu un gatavotāju. Kad paēduši, bērni  lietotos šķīvjus ieliek trauku mašīnā. Jo vairāk bērni iesaistīti procesā, jo iegūst izpratni par ēdienu, tā vērtību,” saka S.Ungura un uzsver, ka ēdiens vienmēr ir atvests laikā, ir silts un garšīgs.

Kas garšo, kas ne

Pavāres smej, ja gatavotu tikai frī kartupeļus un burgerus, skolēni viņas nēsātu uz rokām.

“Bērnudārzniekiem negaršo putras, skolēniem dārzeņu zupas. Makaroni ar gaļu, soļanka, frikadeļu zupa, kotletes, plānās pankūkas, rauga ne tik ļoti. Pankūkas pasniedzam ar blendētām zemenēm, ķīseļus, uzpūteņus gatavojam no saldētām ogām. Bērniem garšo kartupeļi, griķi, rīsi ne tik ļoti, tāpat plovs. Svētku reizēs cepam karbonādes, pirms brīvlaika būs pīrādziņi, rasols. Ja kāds ēdiens daudziem negaršo, nomainām, pēc laika atkal piedāvājam,” pastāsta pavāre Solvita Leimane un atgādina, ka arī ģimenē taču ne katram viss garšo. Viņa atceras, ka pirms 15 gadiem, kad sāka strādāt vidusskolas virtuvē, pusdienas tika gatavotas 80 skolēniem, tagad vidusskolā ir  176 skolēni un visi ēdāji.

Augšlīgatnes pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņi” vadītāja   Daiga Ceipiniece  vērtē, ka gatavotais ēdiens ir daudzveidīgs. “Nav tā, ka visi kaut ko neēstu. Ja mājās kādu ēdienu nav iepazinuši, audzinātāja izskaidro, kas tas ir, no kā gatavots, mudina pagaršot. Bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības, tiek nodrošināts savs piemērots ēdiens,” stāsta D.Ceipi­niece un piebilst, ka  vecāku padome savā vidū veikusi aptauju par ēdināšanu bērnudārzā un nav bijis nevienas sūdzības.

S.Vītola ar smaidu atgādina, ka ar 1.oktobri noteikumi nosaka, ka ēdienā    ir jābūt mazākam cukura daudzumam, saldummīļi bilduši, ka agrāk saldais ēdiens bija garšīgāks.
“Tā ir mūsdienu īpatnība, ka bērni labāk pazīst pusfabrikātus un to, kas tiem līdzinās. Protams, nevar vispārināt.    Sākumskolā ir audzēkņi, kuri neēd biešu zupu, burkānus zupā. Labāk garšo kaut kas salds, kāds gaļas gabaliņš, mazāk tas, kas ir veselīgs, arī salāti,” vērojumos dalās S.Ungura.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
7

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
11

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
20

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
47

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
34

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi