Vidzemei sestdien Latvijā bija pievērsta liela uzmanība. Valsts simbolu – karoga un himnas – rašanās novadā sākās Latvijas 90. gadskārtas svinības.
Cēsīs, Vienības laukumā, uzrunājot ļaužu tūkstošus, Valsts prezidents Valdis Zatlers sacīja: „Vidzeme ir ne tikai augstākais punkts ģeogrāfiski. Tā bijusi un ir augstākais
punkts Latvijā arī citās jomās.” Šogad tie bija valmierieši, kas Latvijai Olimpiskajās spēlēs atnesa zelta medaļu. Jau vairāk nekā simts gadus tas ir Rūdolfs Blaumanis un latviešu teātra tradīcijas. Vidzeme ir Dziesmu svētku sākotnes vieta. „Vidzeme grezno Latviju, jo īpaši ar sakoptām mājām un dārziem, vidzemnieki ar gudrību un uzņēmību. Cēsu skolas ir vienas no labākajām Latvijā, Vidzemes augstskola viena no radošākajām,” uzsvēra Valsts prezidents.
Stāvot Uzvaras pieminekļa pakājē, Latvijas armijas parādes laikā, Valsts prezidents atgādināja tautai zināmo, ka Cēsīs pirms gandrīz 90 gadiem dibināta pirmā Latvijas armijas vienība, atcerējās Cēsu, Valmieras puikas, kas Brīvības cīņās 1919. gadā devās cīņā ar Skolnieku rotu. „Kas toreiz lika latvju zēniem doties karā par pasaulē neatzītu valsti? Viņiem bija sapnis par savu valsti, un viņi savās cerībās bija stipri. Arī tagad esam stipra
valsts. Vai citādi ar tādu lepnumu svinētu valsts dzimšanas dienu un aptaujās vairums no mums atzīmētu, ka ir savas valsts vislielākie patrioti?”
Dienā, kad Cēsīs notika valsts gadadienas publiskas svinības, cēsnieki apliecināja savu šodienas labo gribu un arī izcēla labāko no pagātnes. Cēsis bija viena no pirmajām pilsētām valstī, kas 90. gados aizsāka ekumeniskus dievkalpojumus, tos sarīkojot nozīmīgos brīžos dievnamos un arī ārpus tiem. Latvijas Republikas svinību dievkalpojumā Cēsu sv. Jāņa baznīcā bija pārstāvētas četras konfesijas. Mācītāji runāja par tautas garīgo veselību un atgādināja, ka ar ticību var piedzīvot ļoti lielu svētību. Uz simtgadīgajām ērģelēm tika atskaņotas Cēsu komponistu Alfrēda Kalniņa un Valtera Kaminska garīgās dziesmas.
Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārajā parādē viens no iespaidīgākajiem mirkļiem bija 21 salūta jeb nāciju zalve. Skatītāji ar interesi noskatījās štāba bataljona defilē vienības priekšnesumus – radošu pieeju militārajai jomai. Kopā ar cēsniekiem – zemessargiem un Instruktoru skolas kareivjiem – parādē soļoja vienības arī no jūras spēkiem, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības. Parādi noslēdza pretgaisa aizsardzības vienība, pārlidojot Cēsis ar lidmašīnu un helikopteriem. Svinīgums, kas valdīja parādes laikā, pārņēma ģimenes, kas lielā skaitā ar dažāda vecuma bērniem bija sapulcējušās, lai savām acīm redzētu Latvijas Bruņotos spēkus.
Svētku reizē muzejā atklāja izstādi „No dziesmas līdz nacionālai valstij”. Latviskā patriotisma pilno izstādi Cēsu Jaunajā pilī jau pirmajā dienā atnāca novērtēt daudz ļaužu – vairāk nekā 200 cilvēki. Viņu vidū bija arī Valsts prezidents ar kundzi, Vidzemē zināmi sabiedriskie darbinieki. Apmeklētāju vislielāko uzmanību izpelnījās divi vecākie latviešu karogi sarkanbaltsarkanās krāsās, kuri latviešu pašapziņu simbolizējuši jau tad, kad Latvija kā
valsts vēl nebija nodibināta.
Cēsu mērs Gints Šķenders izstādes atklāšanā apliecināja vispārējo noskaņu – lepnumu par pilsētnieku veikumu tās šodienā un pagātnē. To apliecināja arī svētku koncertuzvedums „Paliec balta un pasargāta”, ko tūkstoš Vidzemes viesi varēja noskatīties klātienē, bet pārējie būt klāt ar televīzijas un radio starpniecību. Uzvedums bija tapis pēc Ineses Lāces ieceres, tā veidošanā iesaistījās Cēsu koru diriģenti, deju horeogrāfi. Cēsīs saplūda vidzemnieku vēstījums Latvijai, ko vārdos un mūzikā kopā ar cēsniekiem izteica admirālis Gaidis Zeibots, aktieri Akvelīna Līvmane, Andris Bulis un Rolands Zagorskis, sportisti Ivo Lakučs un Māris Štrombergs, izdziedāja Zigfrīds Muktupāvels, Ieva Akuratere, Gunta Davidčuka, Ingus Pētersons un citi solisti.
Svētku dienas fotoreportāža šeit.
Komentāri