Aizvadītajā nedēļā, 10.martā, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas vides inspektori, veicot zivju resursu uzraudzības reidu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Gaujas Nacionālajā parkā Līgatnes tuvumā – no Gaujas izcēla nēģu murdu.
Neskatoties uz to, ka upes nēģu (Lampetra fluviatilis) ķeršanas sezona jau vairāk nekā mēnesi ir beigusies un ka, tuvojoties pavasarim, ledus uz upēm kļūst arvien plānāks, riskējot ar dzīvību, malu zvejnieki izliek murdus, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes vides valsts vecākā inspektore Baiba Līviņa.
Latvijā upes nēģu ķeršanas sezona ilgst no augusta sākuma līdz janvāra beigām. Zivju zvejošana to saudzēšanas periodā, pirms nārstošanas un tās laikā, ir solis uz to iznīcināšanu. Par šāda veida pārkāpumiem draud sods. Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.panta 2.daļu vainīgajām fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu līdz 500 latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu.
Upes nēģis ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama suga. Tas ir stipri apdraudēts galvenokārt Baltijas jūras dienvidu un dienvidrietumu daļā. Tomēr, pateicoties plašai populācijai jūras ziemeļu reģionos, Zviedrijā, Somijā un Latvijā, zvejnieki joprojām vēl var nodarboties ar upes nēģu rūpniecisku ieguvi.
Upes nēģa dzīves laiks ir līdz septiņiem gadiem. Sākumā trīs līdz sešus gadus kāpuri, kurus mēdz saukt par ņurņikiem, pavada upēs. Tie dzīvo, ierakušies gruntī, un pārtiek no detrīta jeb augu vai dzīvnieku atliekām. Pēc pārvēršanās par nēģiem 8 līdz 15 centimetrus gari jaunie īpatņi dodas uz jūru. Pieaugušie nēģi pārtiek galvenokārt no zivīm – piesūcas tām un izēd to audus. Pēc viena līdz trīs jūrā nodzīvotiem gadiem tie pārtrauc baroties un dodas uz upēm nārstot. Latvijā tas notiek maijā un jūnijā. Drīz pēc nārsta pieaugušie nēģi mirst.
LETA
Komentāri