Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Velosipēdistu un pārsteigumu galvaspilsēta – Amsterdama

Druva
00:00
31.01.2009
4
200901301734551751

Uzņēmējam Jurim Liekniņam darbs saistās ar ārzemju braucieniem. Neaizmirstams iespaids radies par Nīderlandes galvaspilsētu Amsterdamu. Par to šajā stāstā.

Uzvar velosipēdisti

Amsterdama – velosipēdistu Meka – šādi gribas nodēvēt šo pilsētu. (Un tāpat var dēvēt visu valsti.) Velosipēdi ir visur – uz ielām, pie mājām, laukumos un sētās! Te iespējams redzēt gan jaunus, gan vecus cilvēkus, kuri pārvietojas ar šo ekoloģisko transporta līdzekli. Daudz mammu ved mazus bērnus, dažkārt pat divi sēž speciālā sēdeklītī velosipēdam priekšpusē. Skats ir superīgs! Cilvēki brauc gan uz darbu, gan veikalu vai kafejnīcu. Un pie darba vietām uz speciāliem laukumiem velosipēdi tiek sakrauti strīpām vien, tāpēc radās jautājums, kā braucēji pēc darba atrod savējo, jo velosipēdi ir tik līdzīgi -pārsvarā melnā krāsā, nenosakāma vecuma un markas. Lai arī daļa no tiem ir pieslēgti, lielākoties tomēr ne. Laikam nezog!

Cilvēki droši pārvietojas pa velosipēdistiem iezīmētajām joslām un jūtas pilnīgi pārliecināti par savu braukt prasmi un to, ka neviens viņus neapdraud. Brīžiem likās, ka velosipēdistiem ir tāda kā pārākuma apziņa pār autobraucējiem, kurus neviens pat nedomā respektēt. Man pat radās iespaids, ka autobraucēji baidās no riteņbraucējiem. Varbūt ir pieņemts kāds īpašs li-kums par labu velosipēdistiem? Mēs braucām uz savu darbu ar auto un jutāmies uz ielas pat nedroši, jo velosipēdisti brauc ļoti pārgalvīgi, laikam tā pieraduši. Bet tas bija pirmajā brīdī – pēc tam pieradām un sajutām, ka pārvietoties pa šo pilsētu ir ļoti ērti un vienkārši.

Nepatīkami pārsteidza atkritumu savākšana. Vakarā piecos tiek izlikti atkritumi no veikaliem un kafejnīcām – visu krauj uz šaurām ieliņām, pa kuru brauc atkritumu savācēji, met izlikto automašīnā. Maisi plīst, kastes jūk, draza birst un krīt uz visām pusēm, paliek arī uz ielas izmētāta – skats briesmīgs! Kas to visu aiz viņiem savāc, neizdevās noskaidrot, varbūt veikalu īpašnieki. Bet pārsvarā par Amsterdamu palika pozitīvs iespaids un gribētos tur atgriezties vēl.

Otrā Venēcija ar pikantu odziņu

Dzīvojām pilsētas centrā kanāla malā. Amsterdama ir ļoti skaista, varētu pat runāt par līdzību ar Venēciju. Gandrīz visu vecpilsētu šķērso kanāli, pa kuriem braukā laiviņas un kuģīši. Kanālu malās izvietojušās neskaitāmas kafejnīcas un krodziņi, kas vienmēr pilni ar apmeklētājiem – gan tūristiem, gan vietējiem. Šeit ļoti cieņā ir alus, to bauda visi – gan jauni, gan veci, sievietes un vīrieši. Vakaros ir pat grūti atrast brīvu vietu – viss aizņemts. Cenas nav augstākas kā Rīgā. Savukārt algas Nīderlandē ir vienas no lielākajām Eiropā. Taisnības labad jāsaka, ka arī nodokļi ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Daudzi namiņi ir gadsimtiem veci, bet atjaunoti, nokrāsoti, izskatās kā no pasakas. Interesantākais, ka augšpusē šie nami ir nedaudz platāki un tāpēc rodas sajūta, ka tie ir šķībi un varētu sagrūt. Bet tāda prakse savulaik bijusi, jo zeme ir ļoti dārga, šādi būvējot, iespējams iegūt papildus kvadrātmetrus. No iekšpuses to gandrīz neredz, jo pie sienām ir gan mēbeles, gan dažādi priekšmeti, bet no ārpuses izskatās amizanti.

Lielākoties ieliņas klātas ar bruģi, šauras, visur veikaliņi, kafejnīcas. Ļoti daudz suvenīru veikalu. Pats populārākais suvenīrs ir slaveno holandiešu tupelītes – dažāda lieluma un materiāla, uz kurām ir uzraksts „Amsterdam”. Vēl interesanti ir specializētie siera veikali. Tajos var nopirkt simtiem siera šķirņu. Protams, vispirms tos var degustēt.

Daudzos suvenīru veikalos var nopirkt gan vieglās narkotikas (zālīti), gan halucinogēnās sēnes. Tas atļauts ar likumu. Par to liecina arī fakts, ka nereti, ejot pa ielu un ielūkojoties logos, var redzēt arī audzētavas –gaišu telpu, kurā aug zālīte visu acu priekšā. Atrodoties tur vairākas dienas, tādus izteiktus narkomānus, kuri traucētu, neredzējām, lai gan šur tur bija jaunieši glāžainām acīm. Bet vai tad Rīgā tādu nav? Cilvēki lielākoties smaidīgi, apmierināti, nemana tādu nomāktību kā pie mums, bet varbūt visi kaut ko ir salietojušies – nezinu…Tā cilvēki ne ar ko īpašu neizceļas, tikai geji, kuri šeit jūtas droši un brīvi, iet, rokās sadevušies. Kas neraksturīgi citām valstīm, kurās esmu bijis, viens no geju pāra bieži vien tērpies bruncīšos vai kleitā, lai arī viņam ir bārda… Nedaudz dīvaini jau izskatās.

„Sarkano lukturu” rajons

Bijām arī „sarkano lukturu” rajonā, kur apgrozās daudz tūristu. Tas atrodas pašā centrā un sastāv no vairākiem kvartāliem. Dienā staigājot, tos pat neredz, bet iestājoties tumsai, tiek atvērti aizkari, iedegti lukturi un logos pamazām parādās dažādu tautību meitenes, ne tikai jaunas, arī četrdesmitgadīgas. Dažas stāv, citas dejo vai grozās. Ja ej garām un atklāti neskaties, tad viņas nereaģē. Bet, ja apstājies, tad vai nu aicina iekšā ar žestiem, vai arī uzrunā – lielākoties angliski. Logi, kuros meitenes stāv, ir lieli un atverami, dažas ver tos vaļā un mēģina satvert aiz rokas. Caur logiem redzamas nelielas telpas ar gultām, viss interjers, ja to tā var nosaukt, ir sarkans. Bet fotografēt gan neļauj. Kādā mazā ieliņā viens no klientiem ilgi kaulējās par pakalpojuma cenu, kura viņam likās par augstu, liekas, sadzirdēju 50 eiro.

Pabijām arī seksa muzejā, kuru var apmeklēt, kad sasniegta pilngadība. Tas atrodas centrā netālu no Madam Tussard vaska figūru muzeja. Eksponāti izvietoti divos stāvos – sākot ar statujām un simbolisku falla statuju erektētā stāvoklī – divu cilvēku augumā! Šeit atrodas seni zīmējumi, jau no 15.gs., par galma izvirtībām, kā arī senas fotogrāfijas ar dažādām seksa ainām. Apskatāma ir arī dažāda veida literatūra, tai skaitā mums zināmā Kama Sutra.

FAKTI

Amsterdama – pilsēta Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes ietekas Eiselmērā. Nīderlandes galvaspilsēta un lielākā pilsēta, tomēr valsts valdība atrodas Hāgā. Amsterdama arī nav Ziemeļholandes galvaspilsēta (tā ir Hārlema). Liels ekonomikas un finanšu centrs. Otra lielākā (aiz Roterdamas) Nīderlandes osta. Pilsētas centru daudzi kanāli sadala salās, tāpēc Amsterdama iesaukta par “Ziemeļu Venēciju”. Amsterdamā atrodas vairāki pasaulslaveni muzeji: – Nacionālais muzejs (Rijksmuseum) ar Rembranta, Vermēra un Halsa darbiem, – Van Goga

muzejs, – Rembranta muzejmāja,

– Stedelijk Museum – modernās mākslas muzejs, – Annas Frankas muzejmāja.

Amsterdama ir pazīstama ar savu koncertzāli Concertgebouw un tās pasaulslaveno orķestri Koninklijk Concertgebouworkest, kura diriģents kopš 2004.gada ir Mariss Jansons. Pazīstama arī ar “sarkano lukturu” rajonu – Wallen, kurā atrodas arī daudzi Coffeeshop – marihuānas kafejnīcas, kuras lietošana Nīderlandē ir atļauta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
231

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi