
Provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” tautas nobalsošanā nav pieņemts.
Centrālās vēlēšanu komisijas informācija vēsta, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem tautas nobalsošanā piedalījušies 347 182 vēlētāji, bet, lai likumprojekts iegūtu likuma spēku, bija jāpiedalās vismaz 453 730 vēlētājiem jeb pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākumam bija jābalso par likumprojekta pieņemšanu. Tātad, pietrūka ievērojams skaits balsu, vairāk nekā simts tūkstoši.
No tiem, kuri piedalījās tautas nobalsošanā, par likumprojekta pieņemšanu balsoja 96,35 procenti vēlētāju, pret – 3,4 procenti vēlētāju. 0,25 procenti balsošanas zīmju tika atzītas par nederīgām, jo balsotāji tajās bija atzīmējuši vai nu abas atbildes “par” un “pret”, vai nevienu no abām atbildēm.
Cēsu rajonā referendumā piedalījās 9983 vēlētāji, no kuriem “par” nobalsoja 9476. Salīdzinājumam var atgādināt, ka referendumā par Satversmes grozījumiem rajonā piedalījās 19 763 balsstiesīgie.
Rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Biruta Mežale “Druvai” atzina, ka referendums norisinājies mierīgi, pretenzijas nav saņemtas. Viņa nelielo aktivitāti skaidroja ar samērā pretrunīgo informāciju, kas bija pirms tautas nobalsošanas.
Salīdzinot ar referendumu par Satversmes grozījumiem, šajā tautas nobalsošanā atšķirīga bija ne tikai aktivitāte.
“Iepriekšējā reizē vairums balsotāju bija gados jauni cilvēki, šoreiz galvenokārt nāk pensionāri,” vērtēja Raiskuma pagasta vēlēšanu komisijas sekretāre Janīna Vaļicka.
Lai arī vēlēšanu iecirkņos galvenokārt bija redzami gados vecāki cilvēki, netrūka arī jauniešu un strādājošo. “Mēs ar vīru referendumā balsojām “par” kaut vai tamdēļ, lai mūsu vecākiem nav jālūdz bērnu atbalsts. Gan mani, gan vīra vecāki ir pensionāri, viņiem šobrīd klājas grūti,” stāstīja Inese Slišāne.
Stalbēnietis Atis Kalniņš norādīja, ka izpildījis savu pilsoņa pienākumu, jo vēlēšanās un referendumā
esot jāpiedalās ikvienam balsstiesīgam Latvijas iedzīvotājam: “Ko rakstīt biļetenā, tā gan ir katra paša izvēle, bet piedalīties vajag obligāti.”
Stalbēniete Astrīda Rukšo bija sašutusi par pensionāru stāvokli: “Pensionāri dzīvo zem iztikas minimuma. Domāju, ka referendums neko nemainīs, bet tauta var likt deputātiem padomāt. Nevaru noklausīties, ka deputāti sevi nodrošinājuši līdz mūža galam, bet no pensionāriem vēl grib nodokļus atvilkt. Valdībai sen laiks domāt, lai arī laukos cilvēkiem ir ko darīt. Stalbē jauni cilvēki ir bez darba. Arī lauksaimniecība tiek iznīcināta. Lietuvieši brauc pie mums pēc piena, pēc tam ved atpakaļ piena izstrādājumus. Kāpēc mēs līdzīgi nebraucam uz Lietuvu?”
Sabiedriskās organizācijas “Cēsu pensionāri” valdes priekšsēdētāja Laima Tērauda norādīja, ka šoreiz pensionāru vidū bijuši dažādi viedokļi. Arī skaidrojums, kas mainīsies vai nemainīsies, nav bijis pietiekams.
“Referenduma priekšvakarā LTV1 bija raidījums “100.pants”, tajā neviena no pusēm nespēja paskaidrot savu viedokli. To neskaidrību bija daudz, tāpēc arī tā aktivitāte tik zema. Arī referenduma ierosinātāji
nespēja pienācīgi izklāstīt savu viedokli, iedvesmot cilvēkus iet balsot. Cilvēki bija neziņā.
Nav jau tik svarīgi, vai savācām balsis, vai ne, galvenais, lai nebūtu tik liela starpība starp tiem, kas sēž valdībā un pensionāriem, kuri nostrādājuši daudzus desmitus gadu, bet saņem mazāk par iztikas minimumu. Tie pensionāri, kuri ir veseli un sabiedriski aktīvi, nečīkst, bet tie, kuriem jāpērk zāles, kuriem iet ļoti grūti, nekam netic, viņi iegrimuši pesimismā,” atzina L. Tērauda.
Komentāri