Vēja parkam – nē!

Skujenes, Zaubes un Nītaures iedzīvotāji uz sākotnējo sabiedrisko apspriešanu vēja elektrostaciju (VES) būvniecības iecerei viņu pagastos bija ieradušies kuplā skaitā un ar nepārprotamu attieksmi – vēja parkam te nebūt!

Nītaures kultūras nama zāle ceturtdienas vakarā bija pārpildīta, lai arī nesa papildu krēslus, tomēr daļai atnākušo sēdvietu nepietika. Reģistrējušies bija 179 cilvēki, bet, iespējams, ne visi dalībnieki. Vairāki desmiti sapulcē piedalījās arī attālināti un izmantoja iespēju uzdot jautājumus attīstītāja SIA “Nītaure Green Energy”, SIA “Baltic Renewables”, ietekmes uz vidi novērtējuma (INV) īstenotāja SIA “Vides eksperti” un zemes īpašnieka, Dānijas uzņēmuma “Dalgas” pārstāvjiem.

“Nītaure Green Energy” izvērtējumu, vai un kā būvēt vēja parku Nītaures, Zaubes un Skujenes pagasta teritorijā, sapulce noraidīja, gan emocionāli un tieši pasakot, ka 250 metru augstos stabus ar spārniem vienkārši nevēlas redzēt savā apkaimē, gan pieminot dažādu avotu datus par šī enerģijas iegūšanas veida negatīvo vai iespējami negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, dzīvo dabu un vidi. Arī konkrētie jautājumi par vēja turbīnu tehniskajiem rādītājiem, būvniecību un ar to saistītajiem pasākumiem pauda nepārprotami negatīvu attieksmi pret vēja parka ierīkošanu. Tikpat būtiski, kas novāks stabus un rekultivēs teritoriju. Vai tas projektā paredzēts? Un kas notiks, ja nu uzņēmums, kam pieder vēja parks, bankrotēs? Viens no iedzīvotāju priekšlikumiem – radīt drošības fondu, proti, iemaksāt un turēt tajā līdzekļus, kas pēc vēja parka darbības beigām paredzēti teritorijas sakārtošanai, kā arī kompensācijām iedzīvotājiem, ja viņiem tiks radīts kaitējums.

“Nītaure Green Enegy” vēja parka ietekmes uz vidi sākotnējās vērtēšanas rosinājumā bija iekļautas 269 zemes vienības, bet SIA “Vides eksperti” pārstāvji skaidroja, ka to skaits jau samazināts uz 148. Arī no sākumā paredzētajām 30 vēja elektrostacijām tagad plāno tikai 20.

Platības, kurās iecerēts ierīkot vēja elektrostacijas, pieder firmai, teritorijā nav viensētu, norādīts paziņojumā par ietekmes uz vidi vērtēšanas uzsākšanu, taču ir robežas ar īpašumiem, kuros ir dzīvojamās mājas. Atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem turbīna nedrīkst atrasties ēkām tuvāk par 800 m.

Savukārt Amatas novada apvienības teritorijas plānojumā, kas pašreiz spēkā Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes teritorijā, vēja ģeneratora atļautais attālums no mājām noteikts lielāks– 1500 m.
Pašvaldība norāda, ka, vērtējot VES pieļaujamos attālumus līdz dzīvojamajai un publiskajai apbūvei, ir jāņem spēkā teritorijas plānojumā norādītais. Arī iedzīvotāji uzsvēra šo prasību, taču no zāles skanēja izsauciens, ka vēja turbīnas ietekmē cilvēkus un vidi pat līdz astoņiem kilometriem.

“Vides ekspertu” pārstāvju stāstītais par IVN procedūru, par risku identifikāciju un novēršanu sapulces dalībniekus nepārliecināja. Nebija vēja parku apspriešanā ierasto jautājumu par putniem, sikspārņiem, acīmredzot par šo faktoru izpēti zināms pietiekami, uztraucošais bija ietekme uz cilvēku veselību un ainavu.

“Minējāt, ka ietekmi uz vidi, tajā skaitā cilvēku veselību, vērtēs eksperti. Biotopu eksperti Latvijā ir. Bet vai mums vispār ir eksperti, kas spēj vērtēt ietekmi uz cilvēku veselību, ko nodara mirdzēšana, infraskaņa? Vai ir tādi, kas to var izdarīt?” jautāja Elita Kalniņa.

“Vides ekspertu” pārstāve Elīna Bārdiņa atzina, ka Latvijā normatīvi un noteiktas robežvērtības ir attiecībā tikai uz troksni. Vērtējot zemfrekvences trokšņus, izmantos Dānijas normatīvus, bet attiecībā uz mirgošanu – Vācijas vadlīnijas. Tika arī norādīts, ka nav zinātniski pierādīts, ka mirgošana negatīvi ietekmē veselību, bet ietekmes uz vidi vērtējumā tiks vērtēts, cik tā skatāma trīs kilometru attālumā no vēja elektrostacijām.
Otrs “Vides ekspertu” pārstāvis Ivars Pavasars uzsvēra, ka ietekmi uz cilvēku veselību balstīs citu valstu zinātnes pētījumos iegūtajos datos. Viņš norādīja, ka Dānijā, kurā uzkrāti dati un ir daudz pētījumu par vēja elektro­staciju ietekmi uz vidi un cilvēkiem, ir izstrādāti normatīvi un vadlīnijas.

Iedzīvotāju jautājumi un izteikumi liecināja, ka viņi nepaļaujas uz šīm atziņām. Ārste Silvija no Kosas teica, ka saistībā ar vēja turbīnu darbību var runāt par pierādītiem un tomēr arī nepierādītiem kaitīgiem efektiem. Dzintra Rūtenberga, bioloģijas maģistre, atzina, ka izvēlējusies šajā apkaimē dzīvot tieši dabas bagātību un vides tīrības dēļ, ka viņai tas ļoti svarīgi veselības dēļ, bet tagad te atnāk “kā konkistadori un grib mūs nopirkt par stikla pērlītēm”.

Viktors Jonins sašutis norādīja, ka plānotajā spēkstacijā lemts uzstādīt ļoti augstas turbīnas, kas paredzētas jūras, ne sauszemes stacijām: “Pēc kādiem kritērijiem tad vērtēs, kuras turbīnas uzstādīt?” Zaubēnietis Jānis Kalnie­tis teica: “Cik augstām turbīnām tad ir veikta ekspertīze? Mums plāno uzstādīt 265 m augstas, ja pētījumi ir par 160 m turbīnām, tādas vadlīnijas mums neder.”

E.Bārdiņa skaidroja, ka turbīnu augstumu un citus tehniskos parametrus vērtēs atbilstoši ietekmes uz vidi vērtēšanas rezultātiem.

“Baltic Renewables” pārstāvis Kristaps Supe pauda, ka 250 m augstums ir jaunais turbīnu standarts. Ja IVN rādītāji pārsniedz pieļaujamās robežvērtības, Vides pārraudzības birojs izdod attiecīgu atzinumu, kas nepieļauj tādus risinājumus. “Viss, kas izvērtēts, pārceļas uz būvprojektu, nevar uzbūvēt kaut ko citu,” sacīja K.Supe.

Visus iedzīvotājus, kas piedalījās sapulcē, uztrauca pārmaiņas ainavā. Vai Vidzemes ainavu apvidu, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā, drīkst tā pārvērst. Nule dibinātās biedrības “Drosme darīt” aktīvisti, kas pirms sapulces rīkoja piketu, izmantojot Vilhelma Purvīša gleznu, bija izveidojuši vizualizāciju, kur ainavā slejas vēja turbīnas. Vai tādai būt Zaubei, Nītaurei, Skujenei? Kā te attīstīt tūrismu, ekotūrismu, kā tas iederas bioreģiona idejā?

Iedzīvotāji arī uzsvēra, ka vēja elektrostacijas faktiski ierobežo tiesības rīkoties ar īpašumu. “Man Skujenē ir trīs īpašumi, katram apkārt pieci ventilatori,  es kā uzņēmējs nevarēšu attīstīt savus īpašumus, es nevarēšu būvēt mājas, un mani bērni tur nevarēs dzīvot,” sacīja V.Jonins, tas pats uztrauc Robertu Tenasu un citus. Bet Valdis no Kosas teica tieši – sama­zināsies īpašuma vērtība. Vai vēja parka īpašnieki to kompensēs? Un projekta virzītāju paus­tais, ka ietekmes uz vidi vērtējumā tiek apskatīta arī šī tēma, šķiet, nevienu nepārliecināja.

Skujenes, Zaubes un Nītaures iedzīvotājus satrauca arī daudzi citi jautājumi. Kā smagie betona pamati, kas nepieciešami tik lielām vēja elektrostacijām, un ceļu būve ietekmēs hidroloģisko situ­āciju, vai akās netrūks ūdens. Cik meža tiks izcirsts, kā turbīnas apsaimniekos? Prognozēja, ka vēja spārnu erozijas dēļ vide var tikt piesārņota ar mikroplastmasu, eļļām un citām ķīmiskām vielām, kuras izmantos turbīnu apkopei.
Pārmetumus nācās uzklausīt arī pašvaldībai. Vairāki sapulces dalībnieki uzsvēra, ka vietvara neaizstāvot vietējo intereses. Cēsu domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un viņa vietniece Inese Suija-Markova skaidroja, ka pašvaldība sākotnējās sabiedriskās apspriešanas procesā ir tieši tāds pats dalībnieks kā ikviens iedzīvotājs. Ietekmes uz vidi novērtējuma procesu virza Vides pārraudzības valsts birojs, kas izsniedz IVN projektu un sniedz atzinumu par tā ziņojumu. Paš­valdība prasa ietekmes uz vidi vērtējumā ņemt vērā spēkā esošā teritorijas plānojumā noteikto attālumu līdz dzīvojamām ēkām, vērtēt iespējamo ietekmi uz rekreācijai un tūrismam nozīmīgām teritorijām divu kilometru zonā no izpētes teritorijas, izvērtēt ietekmi uz ainavu, īpaši pievēršot uzmanību ietekmei uz Gaujas sen­ielejas ainavu un Vidzemes pauguraiņu ainavu; sniegt VES iekārtu samērīgu analīzi gan no ainavu aizsardzības, gan vides viedokļa. Tāpat vērtēt ietekmi uz apdzīvotajām teritorijām, piemēram, Kosu; ietekmi uz ceļiem. Iekļaut zinātniskos pētījumos balstītu informāciju par ieceres īstenošanas ietekmi uz iedzīvotāju veselību, ņemot vērā troksni, zemfrekvences troksni, infraskaņu, mirgošanu, elektromagenētisko lauku, vibrāciju. Pašvaldība prasa arī izstrādāt lokālplānojumu meža zemēm, kur plānotas VES. To nosaka teritorijas plānojums, bet neparedz valsts normatīvie akti.

Zemes īpašnieku pārstāvis Jānis Vigulis gan atzina, ka, noliedzot visu, kas saistīts ar vēja enerģiju, it kā runājam pretī paši sev. “Mēs visi Latvijā esam par zaļo enerģiju, par vēja enerģiju, bet, lūdzu, ne mūsu rajonā, taisiet to citur, tikai ne pie mums!”

Savukārt projekta attīstītāju pārstāvji uzsvēra, ka pirmreizējās apspriešanas piedāvājums ir tikai sākums vērtēšanai, tās gaitā ļoti daudz kas var mainīties, darbs notiks ļoti detalizēti, ņemot vērā ļoti daudzveidīgās dabas vērtības, kas tiks pētītas detalizēti.

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana vēl turpinās līdz 31.janvārim, ikviens interesents var raks­tiski iesniegt iebildumus, priekš­­likumus un viedokli Vides pārraudzības valsts birojā.