Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Vēja parkam – nē!

Andra Gaņģe
00:00
29.01.2025
202
Vejs4

Noliegums. Nītaures, Skujenes un Zaubes pagasta iedzīvotāji, kā arī, domājams, citi interesenti ceturtdien pulcējās Nītaures kultūras namā, lai spriestu par iespējamo vēja parku viņu īpašumu tuvumā. Noskaņa bija nepārprotama – viņi augstās turbīnas negrib redzēt kaimiņos. FOTO: Andra Gaņģe

Skujenes, Zaubes un Nītaures iedzīvotāji uz sākotnējo sabiedrisko apspriešanu vēja elektrostaciju (VES) būvniecības iecerei viņu pagastos bija ieradušies kuplā skaitā un ar nepārprotamu attieksmi – vēja parkam te nebūt!

Nītaures kultūras nama zāle ceturtdienas vakarā bija pārpildīta, lai arī nesa papildu krēslus, tomēr daļai atnākušo sēdvietu nepietika. Reģistrējušies bija 179 cilvēki, bet, iespējams, ne visi dalībnieki. Vairāki desmiti sapulcē piedalījās arī attālināti un izmantoja iespēju uzdot jautājumus attīstītāja SIA “Nītaure Green Energy”, SIA “Baltic Renewables”, ietekmes uz vidi novērtējuma (INV) īstenotāja SIA “Vides eksperti” un zemes īpašnieka, Dānijas uzņēmuma “Dalgas” pārstāvjiem.

“Nītaure Green Energy” izvērtējumu, vai un kā būvēt vēja parku Nītaures, Zaubes un Skujenes pagasta teritorijā, sapulce noraidīja, gan emocionāli un tieši pasakot, ka 250 metru augstos stabus ar spārniem vienkārši nevēlas redzēt savā apkaimē, gan pieminot dažādu avotu datus par šī enerģijas iegūšanas veida negatīvo vai iespējami negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, dzīvo dabu un vidi. Arī konkrētie jautājumi par vēja turbīnu tehniskajiem rādītājiem, būvniecību un ar to saistītajiem pasākumiem pauda nepārprotami negatīvu attieksmi pret vēja parka ierīkošanu. Tikpat būtiski, kas novāks stabus un rekultivēs teritoriju. Vai tas projektā paredzēts? Un kas notiks, ja nu uzņēmums, kam pieder vēja parks, bankrotēs? Viens no iedzīvotāju priekšlikumiem – radīt drošības fondu, proti, iemaksāt un turēt tajā līdzekļus, kas pēc vēja parka darbības beigām paredzēti teritorijas sakārtošanai, kā arī kompensācijām iedzīvotājiem, ja viņiem tiks radīts kaitējums.

“Nītaure Green Enegy” vēja parka ietekmes uz vidi sākotnējās vērtēšanas rosinājumā bija iekļautas 269 zemes vienības, bet SIA “Vides eksperti” pārstāvji skaidroja, ka to skaits jau samazināts uz 148. Arī no sākumā paredzētajām 30 vēja elektrostacijām tagad plāno tikai 20.

Platības, kurās iecerēts ierīkot vēja elektrostacijas, pieder firmai, teritorijā nav viensētu, norādīts paziņojumā par ietekmes uz vidi vērtēšanas uzsākšanu, taču ir robežas ar īpašumiem, kuros ir dzīvojamās mājas. Atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem turbīna nedrīkst atrasties ēkām tuvāk par 800 m.

Savukārt Amatas novada apvienības teritorijas plānojumā, kas pašreiz spēkā Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes teritorijā, vēja ģeneratora atļautais attālums no mājām noteikts lielāks– 1500 m.
Pašvaldība norāda, ka, vērtējot VES pieļaujamos attālumus līdz dzīvojamajai un publiskajai apbūvei, ir jāņem spēkā teritorijas plānojumā norādītais. Arī iedzīvotāji uzsvēra šo prasību, taču no zāles skanēja izsauciens, ka vēja turbīnas ietekmē cilvēkus un vidi pat līdz astoņiem kilometriem.

“Vides ekspertu” pārstāvju stāstītais par IVN procedūru, par risku identifikāciju un novēršanu sapulces dalībniekus nepārliecināja. Nebija vēja parku apspriešanā ierasto jautājumu par putniem, sikspārņiem, acīmredzot par šo faktoru izpēti zināms pietiekami, uztraucošais bija ietekme uz cilvēku veselību un ainavu.

“Minējāt, ka ietekmi uz vidi, tajā skaitā cilvēku veselību, vērtēs eksperti. Biotopu eksperti Latvijā ir. Bet vai mums vispār ir eksperti, kas spēj vērtēt ietekmi uz cilvēku veselību, ko nodara mirdzēšana, infraskaņa? Vai ir tādi, kas to var izdarīt?” jautāja Elita Kalniņa.

“Vides ekspertu” pārstāve Elīna Bārdiņa atzina, ka Latvijā normatīvi un noteiktas robežvērtības ir attiecībā tikai uz troksni. Vērtējot zemfrekvences trokšņus, izmantos Dānijas normatīvus, bet attiecībā uz mirgošanu – Vācijas vadlīnijas. Tika arī norādīts, ka nav zinātniski pierādīts, ka mirgošana negatīvi ietekmē veselību, bet ietekmes uz vidi vērtējumā tiks vērtēts, cik tā skatāma trīs kilometru attālumā no vēja elektrostacijām.
Otrs “Vides ekspertu” pārstāvis Ivars Pavasars uzsvēra, ka ietekmi uz cilvēku veselību balstīs citu valstu zinātnes pētījumos iegūtajos datos. Viņš norādīja, ka Dānijā, kurā uzkrāti dati un ir daudz pētījumu par vēja elektro­staciju ietekmi uz vidi un cilvēkiem, ir izstrādāti normatīvi un vadlīnijas.

Iedzīvotāju jautājumi un izteikumi liecināja, ka viņi nepaļaujas uz šīm atziņām. Ārste Silvija no Kosas teica, ka saistībā ar vēja turbīnu darbību var runāt par pierādītiem un tomēr arī nepierādītiem kaitīgiem efektiem. Dzintra Rūtenberga, bioloģijas maģistre, atzina, ka izvēlējusies šajā apkaimē dzīvot tieši dabas bagātību un vides tīrības dēļ, ka viņai tas ļoti svarīgi veselības dēļ, bet tagad te atnāk “kā konkistadori un grib mūs nopirkt par stikla pērlītēm”.

Viktors Jonins sašutis norādīja, ka plānotajā spēkstacijā lemts uzstādīt ļoti augstas turbīnas, kas paredzētas jūras, ne sauszemes stacijām: “Pēc kādiem kritērijiem tad vērtēs, kuras turbīnas uzstādīt?” Zaubēnietis Jānis Kalnie­tis teica: “Cik augstām turbīnām tad ir veikta ekspertīze? Mums plāno uzstādīt 265 m augstas, ja pētījumi ir par 160 m turbīnām, tādas vadlīnijas mums neder.”

E.Bārdiņa skaidroja, ka turbīnu augstumu un citus tehniskos parametrus vērtēs atbilstoši ietekmes uz vidi vērtēšanas rezultātiem.

“Baltic Renewables” pārstāvis Kristaps Supe pauda, ka 250 m augstums ir jaunais turbīnu standarts. Ja IVN rādītāji pārsniedz pieļaujamās robežvērtības, Vides pārraudzības birojs izdod attiecīgu atzinumu, kas nepieļauj tādus risinājumus. “Viss, kas izvērtēts, pārceļas uz būvprojektu, nevar uzbūvēt kaut ko citu,” sacīja K.Supe.

Visus iedzīvotājus, kas piedalījās sapulcē, uztrauca pārmaiņas ainavā. Vai Vidzemes ainavu apvidu, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā, drīkst tā pārvērst. Nule dibinātās biedrības “Drosme darīt” aktīvisti, kas pirms sapulces rīkoja piketu, izmantojot Vilhelma Purvīša gleznu, bija izveidojuši vizualizāciju, kur ainavā slejas vēja turbīnas. Vai tādai būt Zaubei, Nītaurei, Skujenei? Kā te attīstīt tūrismu, ekotūrismu, kā tas iederas bioreģiona idejā?

Iedzīvotāji arī uzsvēra, ka vēja elektrostacijas faktiski ierobežo tiesības rīkoties ar īpašumu. “Man Skujenē ir trīs īpašumi, katram apkārt pieci ventilatori,  es kā uzņēmējs nevarēšu attīstīt savus īpašumus, es nevarēšu būvēt mājas, un mani bērni tur nevarēs dzīvot,” sacīja V.Jonins, tas pats uztrauc Robertu Tenasu un citus. Bet Valdis no Kosas teica tieši – sama­zināsies īpašuma vērtība. Vai vēja parka īpašnieki to kompensēs? Un projekta virzītāju paus­tais, ka ietekmes uz vidi vērtējumā tiek apskatīta arī šī tēma, šķiet, nevienu nepārliecināja.

Skujenes, Zaubes un Nītaures iedzīvotājus satrauca arī daudzi citi jautājumi. Kā smagie betona pamati, kas nepieciešami tik lielām vēja elektrostacijām, un ceļu būve ietekmēs hidroloģisko situ­āciju, vai akās netrūks ūdens. Cik meža tiks izcirsts, kā turbīnas apsaimniekos? Prognozēja, ka vēja spārnu erozijas dēļ vide var tikt piesārņota ar mikroplastmasu, eļļām un citām ķīmiskām vielām, kuras izmantos turbīnu apkopei.
Pārmetumus nācās uzklausīt arī pašvaldībai. Vairāki sapulces dalībnieki uzsvēra, ka vietvara neaizstāvot vietējo intereses. Cēsu domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un viņa vietniece Inese Suija-Markova skaidroja, ka pašvaldība sākotnējās sabiedriskās apspriešanas procesā ir tieši tāds pats dalībnieks kā ikviens iedzīvotājs. Ietekmes uz vidi novērtējuma procesu virza Vides pārraudzības valsts birojs, kas izsniedz IVN projektu un sniedz atzinumu par tā ziņojumu. Paš­valdība prasa ietekmes uz vidi vērtējumā ņemt vērā spēkā esošā teritorijas plānojumā noteikto attālumu līdz dzīvojamām ēkām, vērtēt iespējamo ietekmi uz rekreācijai un tūrismam nozīmīgām teritorijām divu kilometru zonā no izpētes teritorijas, izvērtēt ietekmi uz ainavu, īpaši pievēršot uzmanību ietekmei uz Gaujas sen­ielejas ainavu un Vidzemes pauguraiņu ainavu; sniegt VES iekārtu samērīgu analīzi gan no ainavu aizsardzības, gan vides viedokļa. Tāpat vērtēt ietekmi uz apdzīvotajām teritorijām, piemēram, Kosu; ietekmi uz ceļiem. Iekļaut zinātniskos pētījumos balstītu informāciju par ieceres īstenošanas ietekmi uz iedzīvotāju veselību, ņemot vērā troksni, zemfrekvences troksni, infraskaņu, mirgošanu, elektromagenētisko lauku, vibrāciju. Pašvaldība prasa arī izstrādāt lokālplānojumu meža zemēm, kur plānotas VES. To nosaka teritorijas plānojums, bet neparedz valsts normatīvie akti.

Zemes īpašnieku pārstāvis Jānis Vigulis gan atzina, ka, noliedzot visu, kas saistīts ar vēja enerģiju, it kā runājam pretī paši sev. “Mēs visi Latvijā esam par zaļo enerģiju, par vēja enerģiju, bet, lūdzu, ne mūsu rajonā, taisiet to citur, tikai ne pie mums!”

Savukārt projekta attīstītāju pārstāvji uzsvēra, ka pirmreizējās apspriešanas piedāvājums ir tikai sākums vērtēšanai, tās gaitā ļoti daudz kas var mainīties, darbs notiks ļoti detalizēti, ņemot vērā ļoti daudzveidīgās dabas vērtības, kas tiks pētītas detalizēti.

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana vēl turpinās līdz 31.janvārim, ikviens interesents var raks­tiski iesniegt iebildumus, priekš­­likumus un viedokli Vides pārraudzības valsts birojā.

Vejs1
Noraida. Skujenes pagasta Kosas iedzīvotāji, dziedātājs, komponists un dzejnieks Kaspars Dimiters kopā ar sievu Līgu bija pirmie, kas izteica iedzīvotāju viedokli iecerētā Nītaures vēja parka sā­kotnējās sabiedriskās apspriešanas klātienes sanāksmē. K.Di­mi­ters pauda pilnīgu noliegumu šai iecerei un norādīja uz daudzām negatīvajām sekām, ja tā tiks īstenota.
FOTO: Andra Gaņģe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
24
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
87
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
76
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
54

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
65
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
15
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
39
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
28
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
73
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi