Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Vēderdeju valdzinājums

Druva
00:00
02.12.2006
9

Jauki, ka starp tik daudzām piedāvātajām sporta aktivitātēm mūsu pilsētā ir iespēja arī dejot. Taču ne vienkārši griezties tautisko deju ritmā, bet mest izaicinājumu sev un ļauties austrumnieciskajām vēderdejām.

Vēderdeju pasniedzēja Jūlija Mihailova jau trešo gadu ir aizrāvusies ar valdzinošajām austru-mu dejām un atzīst, ka tā ir viņas iespēja atbrīvoties no ikdienas spriedzes un gūt pozitīvas emocijas.

“Vēderdejas tomēr ir sieviešu dejas un jāatzīst, ka Latvijā tās arī nav īpaši populāras vīriešu vidū. Kaut gan vīrieši dejot var, tikai tas ir nedaudz citāds stils. Vīrieši vairāk lec un cilā kājas. Sievietēm svarīga ir plastika. Lai kustības būtu plūstošas un sievišķīgas. Kādai jābūt sievietei, lai dejotu vēderdejas? Domāju, kā jebkurās dejās, pirmkārt, jābūt ritma izjūtai. Arī plastikai. Svarīgi, lai sievietei būtu gribasspēks un liela pacietība, jo kādreiz paiet pat pusgads, kamēr iemācās vienu kustību. Arī mājās, gatavojot ēst, var trenēties. Tā es meitenēm arī saku, kad mizojat vai cepat kartupeļus, taisiet šimi. Tā ir kustība, kad jākrata viss ķermenis,” stāsta vēderdeju pasniedzēja un turpina: “Ļoti daudz meiteņu bieži vien arī dejām atmet ar roku, jo nav pacietības. Citas domā, ka te tāda pagorīšanās vien notiek. Taču, lai izpildītu pareizi katru kustību – ar grāciju un pareizu stāju, ir jāiegulda milzīgs darbs,” atzīst Jūlija.

Vēderdeju pasniedzēja nenoliedz, ka vēderiņam jābūt, lai dejotu vēderdejas. Bez tam Jūlija atzīst, ka vēderdejās var iemīlēt savu ķermeni.

“Latviešiem jau pieņemts, ka meitenei jābūt tievai, uz bruģa un augstpapēžu kurpēs. Bet, dejojot šīs dejas, ir iespēja novērtēt, ka, piemēram, ar gurniem vari uztaisīt tādu kustību, kādu neviena tievā nekad neuztaisīs. Man šīs kustības patīk, arī šimi. Domāju, ka vēderdejas meitenēm dod iespēju atbrīvoties arī no kompleksiem. Mums ir pārāk daudz stereotipu. Bet meitenei jāapzinās, ka arī ar savu apaļumiņu viņa var būt skaista un pārsteidzoša,” domās dalās vēderdeju pasniedzēja.

“Protams, arī mati dejā ir svarīgi. Jauki, ka var pagriezties un mati dejo līdzi. Kosmētikai arī ir sava loma. Acs līnijām jābūt izteiktām. Galvenokārt, lai, uz skatuves dejojot, būtu izteiksmīga seja un tā nepazustu. Patiesībā jādejo ir ar visu, kas vien ir- matiem, pleciem, gurniem, rokām un skatienu,” stāsta Jūlija.

Vēderdeju pasniedzēja uzsver, ka pārāk bieži domājam, ko par mums padomās citi, bet ir labi, ka iemācāmies atraisīties un nedomāt šādas domas. Atklāšu, ka arī man bija iespēja redzēt, kā dejo Jūlija, un īpaši jauki pasniedzējas deju bija vērot tādēļ, ka mugurā viņai bija jauks tērps, kurš priekšnesumu padarīja vēl baudāmāku.

Deju pasniedzēja nenoliedz, ka dažkārt tieši skaistie tērpi daudzas sievietes pamudina nākt uz vēderdejām.

“Tērpi ir skaisti. Tas arī droši vien ir vilinājums, bet ikdienā uz nodarbībām nākam sporta tērpos, jo cītīgi mācāmies. Bez tam ar greznu kostīmu, kas nepārprotami maksā arī diezgan dārgi, žēl ikdienā staigāt un to bojāt. Tādu tērpu arī bieži nemazgāsi. Audums ir trausls, izšūts ar pērlītēm un dažādām lentītēm,” skaidro Jūlija.

Vēderdeju pasniedzēja atklāj, ka dažkārt meitenes domā, ka nāks uz vēderdejām un notievēs, taču motivācijai jābūt citai.

“Uzreiz nekas nenotiek. Vispirms izveidosies viduklis, stāja un pēc tam, ja mācēs kustību izpildīt pareizi, tas nāks par labu gan veselībai, gan figūrai. Uz vēderdejām jānāk vairāk sirdspriekam un varbūt arī tādēļ, lai pilnveidotu sievišķību, jo vēderdeju kustību pamatā ir gurnu, dibena un krūšu kustības,” stāsta Jūlija.

Sarunas laikā deju pasniedzēja atklāj, ka vēderdejas iedalās divos stilos – Ēģiptes un Turcijas. Jūlija pasniedz Ēģiptes stila vēderdejas, kuras ir nedaudz izsmalcinātākas nekā Turcijas vēderdejas, kuras pasniedzēja raksturo kā nedaudz brīvākas un izaicinošākas.

“Pagājušajā gadā iesācējiem Valmierā bija vēderdeju festivāls. Patiesībā ir jauki, ka šādi festivāli palaikam notiek. Tas dod stimulu dejotājām. Ir iespēja skaisti saģērbties un parādīt sevi. Bet, lai tā būtu, daudz arī jāstrādā. Dažkārt uz nodarbībām atnāk pusgrupa vai pat mazāk. Tā ir grūti strādāt un ir nedaudz žēl sava ieguldītā darba un enerģijas.

Sarunas noslēgumā Jūlija atklāja, ka ik pa laikam nākas uzstāties arī privātos pasākumos.

“Pieredze ir dažāda. Dažkārt ir grūti, jo ne visi vēderdejas uztver kā mākslu. Taču ir prieks, ja redzu, ka cilvēkiem paticis, ja viņu acis mirdz. Ir prieks, ka redzu, ka manas meitenes cenšas un viņām izdodas,” saka fitnesa kluba “Sala” vēderdeju pasniedzēja Jūlija Mihailova.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
32
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
30

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
25
1

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
53
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
28
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi