Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vēderdeju valdzinājums

Druva
00:00
02.12.2006
7

Jauki, ka starp tik daudzām piedāvātajām sporta aktivitātēm mūsu pilsētā ir iespēja arī dejot. Taču ne vienkārši griezties tautisko deju ritmā, bet mest izaicinājumu sev un ļauties austrumnieciskajām vēderdejām.

Vēderdeju pasniedzēja Jūlija Mihailova jau trešo gadu ir aizrāvusies ar valdzinošajām austru-mu dejām un atzīst, ka tā ir viņas iespēja atbrīvoties no ikdienas spriedzes un gūt pozitīvas emocijas.

“Vēderdejas tomēr ir sieviešu dejas un jāatzīst, ka Latvijā tās arī nav īpaši populāras vīriešu vidū. Kaut gan vīrieši dejot var, tikai tas ir nedaudz citāds stils. Vīrieši vairāk lec un cilā kājas. Sievietēm svarīga ir plastika. Lai kustības būtu plūstošas un sievišķīgas. Kādai jābūt sievietei, lai dejotu vēderdejas? Domāju, kā jebkurās dejās, pirmkārt, jābūt ritma izjūtai. Arī plastikai. Svarīgi, lai sievietei būtu gribasspēks un liela pacietība, jo kādreiz paiet pat pusgads, kamēr iemācās vienu kustību. Arī mājās, gatavojot ēst, var trenēties. Tā es meitenēm arī saku, kad mizojat vai cepat kartupeļus, taisiet šimi. Tā ir kustība, kad jākrata viss ķermenis,” stāsta vēderdeju pasniedzēja un turpina: “Ļoti daudz meiteņu bieži vien arī dejām atmet ar roku, jo nav pacietības. Citas domā, ka te tāda pagorīšanās vien notiek. Taču, lai izpildītu pareizi katru kustību – ar grāciju un pareizu stāju, ir jāiegulda milzīgs darbs,” atzīst Jūlija.

Vēderdeju pasniedzēja nenoliedz, ka vēderiņam jābūt, lai dejotu vēderdejas. Bez tam Jūlija atzīst, ka vēderdejās var iemīlēt savu ķermeni.

“Latviešiem jau pieņemts, ka meitenei jābūt tievai, uz bruģa un augstpapēžu kurpēs. Bet, dejojot šīs dejas, ir iespēja novērtēt, ka, piemēram, ar gurniem vari uztaisīt tādu kustību, kādu neviena tievā nekad neuztaisīs. Man šīs kustības patīk, arī šimi. Domāju, ka vēderdejas meitenēm dod iespēju atbrīvoties arī no kompleksiem. Mums ir pārāk daudz stereotipu. Bet meitenei jāapzinās, ka arī ar savu apaļumiņu viņa var būt skaista un pārsteidzoša,” domās dalās vēderdeju pasniedzēja.

“Protams, arī mati dejā ir svarīgi. Jauki, ka var pagriezties un mati dejo līdzi. Kosmētikai arī ir sava loma. Acs līnijām jābūt izteiktām. Galvenokārt, lai, uz skatuves dejojot, būtu izteiksmīga seja un tā nepazustu. Patiesībā jādejo ir ar visu, kas vien ir- matiem, pleciem, gurniem, rokām un skatienu,” stāsta Jūlija.

Vēderdeju pasniedzēja uzsver, ka pārāk bieži domājam, ko par mums padomās citi, bet ir labi, ka iemācāmies atraisīties un nedomāt šādas domas. Atklāšu, ka arī man bija iespēja redzēt, kā dejo Jūlija, un īpaši jauki pasniedzējas deju bija vērot tādēļ, ka mugurā viņai bija jauks tērps, kurš priekšnesumu padarīja vēl baudāmāku.

Deju pasniedzēja nenoliedz, ka dažkārt tieši skaistie tērpi daudzas sievietes pamudina nākt uz vēderdejām.

“Tērpi ir skaisti. Tas arī droši vien ir vilinājums, bet ikdienā uz nodarbībām nākam sporta tērpos, jo cītīgi mācāmies. Bez tam ar greznu kostīmu, kas nepārprotami maksā arī diezgan dārgi, žēl ikdienā staigāt un to bojāt. Tādu tērpu arī bieži nemazgāsi. Audums ir trausls, izšūts ar pērlītēm un dažādām lentītēm,” skaidro Jūlija.

Vēderdeju pasniedzēja atklāj, ka dažkārt meitenes domā, ka nāks uz vēderdejām un notievēs, taču motivācijai jābūt citai.

“Uzreiz nekas nenotiek. Vispirms izveidosies viduklis, stāja un pēc tam, ja mācēs kustību izpildīt pareizi, tas nāks par labu gan veselībai, gan figūrai. Uz vēderdejām jānāk vairāk sirdspriekam un varbūt arī tādēļ, lai pilnveidotu sievišķību, jo vēderdeju kustību pamatā ir gurnu, dibena un krūšu kustības,” stāsta Jūlija.

Sarunas laikā deju pasniedzēja atklāj, ka vēderdejas iedalās divos stilos – Ēģiptes un Turcijas. Jūlija pasniedz Ēģiptes stila vēderdejas, kuras ir nedaudz izsmalcinātākas nekā Turcijas vēderdejas, kuras pasniedzēja raksturo kā nedaudz brīvākas un izaicinošākas.

“Pagājušajā gadā iesācējiem Valmierā bija vēderdeju festivāls. Patiesībā ir jauki, ka šādi festivāli palaikam notiek. Tas dod stimulu dejotājām. Ir iespēja skaisti saģērbties un parādīt sevi. Bet, lai tā būtu, daudz arī jāstrādā. Dažkārt uz nodarbībām atnāk pusgrupa vai pat mazāk. Tā ir grūti strādāt un ir nedaudz žēl sava ieguldītā darba un enerģijas.

Sarunas noslēgumā Jūlija atklāja, ka ik pa laikam nākas uzstāties arī privātos pasākumos.

“Pieredze ir dažāda. Dažkārt ir grūti, jo ne visi vēderdejas uztver kā mākslu. Taču ir prieks, ja redzu, ka cilvēkiem paticis, ja viņu acis mirdz. Ir prieks, ka redzu, ka manas meitenes cenšas un viņām izdodas,” saka fitnesa kluba “Sala” vēderdeju pasniedzēja Jūlija Mihailova.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
29

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
33

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
63

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
40

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
155

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi