Jauki, ka starp tik daudzām piedāvātajām sporta aktivitātēm mūsu pilsētā ir iespēja arī dejot. Taču ne vienkārši griezties tautisko deju ritmā, bet mest izaicinājumu sev un ļauties austrumnieciskajām vēderdejām.
Vēderdeju pasniedzēja Jūlija Mihailova jau trešo gadu ir aizrāvusies ar valdzinošajām austru-mu dejām un atzīst, ka tā ir viņas iespēja atbrīvoties no ikdienas spriedzes un gūt pozitīvas emocijas.
“Vēderdejas tomēr ir sieviešu dejas un jāatzīst, ka Latvijā tās arī nav īpaši populāras vīriešu vidū. Kaut gan vīrieši dejot var, tikai tas ir nedaudz citāds stils. Vīrieši vairāk lec un cilā kājas. Sievietēm svarīga ir plastika. Lai kustības būtu plūstošas un sievišķīgas. Kādai jābūt sievietei, lai dejotu vēderdejas? Domāju, kā jebkurās dejās, pirmkārt, jābūt ritma izjūtai. Arī plastikai. Svarīgi, lai sievietei būtu gribasspēks un liela pacietība, jo kādreiz paiet pat pusgads, kamēr iemācās vienu kustību. Arī mājās, gatavojot ēst, var trenēties. Tā es meitenēm arī saku, kad mizojat vai cepat kartupeļus, taisiet šimi. Tā ir kustība, kad jākrata viss ķermenis,” stāsta vēderdeju pasniedzēja un turpina: “Ļoti daudz meiteņu bieži vien arī dejām atmet ar roku, jo nav pacietības. Citas domā, ka te tāda pagorīšanās vien notiek. Taču, lai izpildītu pareizi katru kustību – ar grāciju un pareizu stāju, ir jāiegulda milzīgs darbs,” atzīst Jūlija.
Vēderdeju pasniedzēja nenoliedz, ka vēderiņam jābūt, lai dejotu vēderdejas. Bez tam Jūlija atzīst, ka vēderdejās var iemīlēt savu ķermeni.
“Latviešiem jau pieņemts, ka meitenei jābūt tievai, uz bruģa un augstpapēžu kurpēs. Bet, dejojot šīs dejas, ir iespēja novērtēt, ka, piemēram, ar gurniem vari uztaisīt tādu kustību, kādu neviena tievā nekad neuztaisīs. Man šīs kustības patīk, arī šimi. Domāju, ka vēderdejas meitenēm dod iespēju atbrīvoties arī no kompleksiem. Mums ir pārāk daudz stereotipu. Bet meitenei jāapzinās, ka arī ar savu apaļumiņu viņa var būt skaista un pārsteidzoša,” domās dalās vēderdeju pasniedzēja.
“Protams, arī mati dejā ir svarīgi. Jauki, ka var pagriezties un mati dejo līdzi. Kosmētikai arī ir sava loma. Acs līnijām jābūt izteiktām. Galvenokārt, lai, uz skatuves dejojot, būtu izteiksmīga seja un tā nepazustu. Patiesībā jādejo ir ar visu, kas vien ir- matiem, pleciem, gurniem, rokām un skatienu,” stāsta Jūlija.
Vēderdeju pasniedzēja uzsver, ka pārāk bieži domājam, ko par mums padomās citi, bet ir labi, ka iemācāmies atraisīties un nedomāt šādas domas. Atklāšu, ka arī man bija iespēja redzēt, kā dejo Jūlija, un īpaši jauki pasniedzējas deju bija vērot tādēļ, ka mugurā viņai bija jauks tērps, kurš priekšnesumu padarīja vēl baudāmāku.
Deju pasniedzēja nenoliedz, ka dažkārt tieši skaistie tērpi daudzas sievietes pamudina nākt uz vēderdejām.
“Tērpi ir skaisti. Tas arī droši vien ir vilinājums, bet ikdienā uz nodarbībām nākam sporta tērpos, jo cītīgi mācāmies. Bez tam ar greznu kostīmu, kas nepārprotami maksā arī diezgan dārgi, žēl ikdienā staigāt un to bojāt. Tādu tērpu arī bieži nemazgāsi. Audums ir trausls, izšūts ar pērlītēm un dažādām lentītēm,” skaidro Jūlija.
Vēderdeju pasniedzēja atklāj, ka dažkārt meitenes domā, ka nāks uz vēderdejām un notievēs, taču motivācijai jābūt citai.
“Uzreiz nekas nenotiek. Vispirms izveidosies viduklis, stāja un pēc tam, ja mācēs kustību izpildīt pareizi, tas nāks par labu gan veselībai, gan figūrai. Uz vēderdejām jānāk vairāk sirdspriekam un varbūt arī tādēļ, lai pilnveidotu sievišķību, jo vēderdeju kustību pamatā ir gurnu, dibena un krūšu kustības,” stāsta Jūlija.
Sarunas laikā deju pasniedzēja atklāj, ka vēderdejas iedalās divos stilos – Ēģiptes un Turcijas. Jūlija pasniedz Ēģiptes stila vēderdejas, kuras ir nedaudz izsmalcinātākas nekā Turcijas vēderdejas, kuras pasniedzēja raksturo kā nedaudz brīvākas un izaicinošākas.
“Pagājušajā gadā iesācējiem Valmierā bija vēderdeju festivāls. Patiesībā ir jauki, ka šādi festivāli palaikam notiek. Tas dod stimulu dejotājām. Ir iespēja skaisti saģērbties un parādīt sevi. Bet, lai tā būtu, daudz arī jāstrādā. Dažkārt uz nodarbībām atnāk pusgrupa vai pat mazāk. Tā ir grūti strādāt un ir nedaudz žēl sava ieguldītā darba un enerģijas.
Sarunas noslēgumā Jūlija atklāja, ka ik pa laikam nākas uzstāties arī privātos pasākumos.
“Pieredze ir dažāda. Dažkārt ir grūti, jo ne visi vēderdejas uztver kā mākslu. Taču ir prieks, ja redzu, ka cilvēkiem paticis, ja viņu acis mirdz. Ir prieks, ka redzu, ka manas meitenes cenšas un viņām izdodas,” saka fitnesa kluba “Sala” vēderdeju pasniedzēja Jūlija Mihailova.
Komentāri