Vecpiebalga ir ūdeņiem bagātākais pagasts. Ezerus, kas ir šīs puses lepnums, atpūtai iecienījuši ne tikai vietējie, arī daudzi citi.
”Lai gan ar ūdeņiem esam bagāti, otrajā vietā aiz māju celtniecības pagastā ir dīķu ierīkošana,” saka pagasta zemes ierīkotājs Andris Balodis. Vien retais, kurš būvē māju zemākā vietā – kādā slīkšņā – neizrok dīķi. ”Īpašnieks izrok dīķi, labiekārto malas un iegūst sakoptu vietu. Ja līdz ezeram patālu, ir pašam kur peldēties.
Arī ugunsdrošībai vajadzīgs ūdens pie mājas. Saimniecības, kas audzē lopus, īpaši sausajās vasarās, nodrošinās ar ūdeni. Vecpiebalgā jau kolhozu laikos nebija zivju dīķu, arī tagad tikvien kā katrs pats savam priekam ielaiž zivtiņas, makšķerēt taču var ezeros,” iemeslus, kāpēc pie mājām tiek rakti dīķi, skaidro Andris Balodis. Lai gan to ierīkošana ir dārga, arī kopšana prasa laiku un līdzekļus, ne viens vien rod iespēju tikt pie dīķa.
