Prast ar godu nevinnēt un cieņpilni zaudēt

Agnese Leiburga
18:40, 7. Okt, 2026

Nu jau visiem zināms, ka 15. Saeimas vēlēšanās uzvarējušais premjera Andra Kulberga pārstāvētais “Apvie­notais saraksts” ieguvis lielāko no viena politiskā spēka ievēlēto deputātu mandātu skaitu Latvijas parlamentu vēsturē. Līdz šim Saeimas vēlēšanu vēsturē pārliecinošāko uzvaru 1993. gadā bija izcīnījis “Lat­vijas ceļš”, iegūstot 36 deputātu mandātus. Šādi tika pārspēts Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 1925. gada sniegums ar 32 vietām. Sa­pro­tams, ka vienai partijai iegūstot ievērojamu pārsvaru, pārējām jāsamierinās ar krietni pieticīgāku vietu skaitu.
Pirms četriem gadiem

14. Sa­eimas vēlēšanās lielāko mandātu skaitu — 26 deputāta vietas — ieguva “Jaunā Vie­no­tība”. 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās uzvarējusī “Saskaņa” ieguva 23 mandātus, kas bija par vienu vietu mazāk nekā 12. Saeimā. Bet 11. Saeimā lielākā ievēlētā frakcija — 31 deputāts — bija tam pašam spēkam, kas gan toreiz saucās “Saskaņas centrs”, kurš 10. Saeimā ieguva vēl vairāk — 29 deputātu vietas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas vēsturiskie dati. 9. Saeimā lielākā ievēlētā frakcija bija Tautas partijai — 23 deputāti. 8. Sa­eimā uzvarētājs “Jaunais laiks” ieguva 26 vietas, bet 1998. gadā 7. Saeimā Tautas partijai bija lielākā ievēlētā frakcija ar 24 deputātiem.

Šie dati uzskatāmi parāda arī tādu interesantu iezīmi, ka nekas politiskajā dzīvē, gluži tāpat kā mūsu ikdienā, nav akmenī cirsts. Politiskie spēki nāk un iet, dažkārt kādām partijām transformējoties un pāraugot citās, citreiz beidzot pastāvēt. Tomēr, kā vēsta latviešu paruna, vieta nevar stāvēt tukša. Skaidrs jau, ka parasti kaut kam izbeidzoties vietā rodas kas cits. Vēl jau negribas gluži norakstīt nevienu no politiskajiem spēkiem, kam dalība šajās vēlēšanās nav saucama par veiksmīgu, to visdrīzāk varēsim vērtēt vien pēc kāda laika. Tomēr gan skatoties vēlēšanu nakts pārraidi televīzijā, gan nākamajā dienā palasot dažādas replikas internetā, jāatzīst, ka ne katrs prot cieņpilni nevinnēt un ar godu zaudēt. Gods kam gods, bet tiešām simpatizēja Daigas Mieriņas atturīgi ieturētās atbildes nakts sižetos televīzijā, kad jau puslīdz bija saprotams, ka Zaļo un Zemnieku savienībai gājis gauži bēdīgi. Jāatgādina, ka Zaļo un Zem­nieku savienības (ZZS) bija pārstāvēta parlamentā vairāk nekā 20 gadus, bet tagad pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē nepārvarēja piecu procentu robežu. Viena no ZZS līderiem, 14 Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa to ēterā daļēji skaidroja ar politiskā spēka nekonsekvenci vērtību jautājumos. Viņa sprieda, ka viena iemesla ZZS popularitātes kritumam nav, bet drīzāk ir iemeslu kopums, kas vajājis visu šo laiku, un vēlētāji nav pieņēmuši, ka vērtību jautājumos ZZS bija ne tādā pozīcijā, kā viņi būtu gribējuši redzēt.

Politisko spēku apvienība “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” 15. Saeimas vēlēšanās ieguvusi “diezgan cēlu pārstāvniecību”, vērtējot vēlēšanu provizoriskos rezultātus, intervijā Latvijas Radio svētdienas rītā sacīja apvienības līdere Jūlija Stepaņenko. “Strādāsim tā, lai vēlētāji būtu lepni par mūsu darbu, ļoti priecājamies par šo iespēju,” teica Stepa­ņenko. Uz jautājumu, vai politiskais spēks būs skaļa un konstruktīva opozīcija vai tomēr mēģinās sabotēt valdības darbu, Stepaņenko atbildēja: “Ja par sabotāžu sauksiet melu atmaskošanu un zagšanas apturēšanu, tad to var tā saukt.”
Tiktāl, protams, to varētu saukt par ļoti solīdu savu iegūto rezultātu novērtējumu. Ja gluži nejauši sociālajos tīklos man acu priekšā nebūtu izlēcis kāds ieraksts par “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” rezultātiem, es noteikti nebūtu īpaši par to vairs domājusi. Tomēr politiskā situācija un diskusijas par un ap vēlēšanām mani interesē, tāpēc noklikšķināju uz ieraksta. Tālāk varēju vien brīnīties par komentāriem, kas bija veltīti vēlēšanu norisei un balsu skaitīšanai. “Zeme ir plakana” stilā tur netrūka dramatisku paziņojumu par nozagtajām vēlēšanām, nepareizi saskaitītām balsīm un visādu citādu iemeslu piesaukšana par to, kā dažādas sazvērestības nav ļāvušas pie varas nonākt “Suverēnajai varai” un “Jaun­latviešiem”. Zaudēt, jeb šajā gadījumā vienkārši neuzvarēt, jo tas jau īsti nav zaudējums, laikam tomēr arī ir jāprot.

Komentāri

Tautas balss

Sludinājumi