Veselības ministrijā prezentētie dati par izmaiņām, kas notikušas pēc grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ko pieņēma pērn 1. augustā (īsāki alkohola mazumtirdzniecības laiki, sešu stundu nogaidīšanas periods internetā iegādātā alkohola piegādei, alkohola cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi, tādējādi samazinot impulsīvu pirkumu skaitu) liecina, ka pēc šo pasākumu ieviešanas būtiski sarucis alkohola lietošanas izraisīto nāves gadījumu skaits. No 2025. gada 1. augusta līdz 31. decembrim nāves gadījumu skaits no cēloņiem, kas pilnībā attiecināmi uz alkohola lietošanu, samazinājās par 27%, kas atbilst vairāk nekā 60 novērstiem nāves gadījumiem.
“27% samazinājums nāves gadījumu skaitā no cēloņiem, kas pilnībā saistāmi ar alkohola lietošanu, ir nozīmīgs rezultāts. Taču turpmāk ir nepieciešams sekot līdzi datiem, lai izvērtētu, vai šie ieguvumi saglabājas ilgtermiņā, un kā šie pasākumi ietekmē kopējo ar alkohola lietošanu saistītā kaitējuma slogu,” sacīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālā biroja reģionālā padomniece alkohola, nelegālo narkotiku un ieslodzīto veselības jautājumos Karina Fereira-Borhesa.
Pārmērīga alkohola lietošana ir problēma visā Latvijā. To skaudri parādā arī skaļākie gadījumi, kad pat oficiālas amatpersonas vai lielu uzņēmumu vadītāji tiek pieķerti pamatīgā reibumā. Saskaņā ar aplēsēm, Latvijā alkohola lietošanas traucējumi skar 23,3% pieaugušo iedzīvotāju, kamēr Eiropas Savienībā vidēji tie ir 10,7%. Ar alkoholu saistīti nāves gadījumi veido 18,1% no visiem nāves gadījumiem Latvijā, salīdzinot ar 5,2% Eiropas Savienībā. Alkohola atkarība skar aptuveni vienu no astoņiem pieaugušajiem. Labā ziņa – rādītāji ar katru gadu samazinās. Tajā pašā laikā viss nav tik viennozīmīgi.
Lai gan mēdz teikt, ka jaunās paaudzes vidū vairs neskaitās stilīgi piedzerties un “savārīt ziepes”, Edijs Klaišis, Open radošā centra vadītājs (biedrība nodrošina drošā patvēruma vietas, kā arī sniedz palīdzību un atbalstu grūtībās nonākušiem jauniešiem), uzsver, ka, ja jaunieši mazāk lieto alkoholu, viņi vairāk lieto citas reibinošas vielas, tā teikt, neviena vieta tukša nepaliek. Jauniešu, kuri dzīvo skaudros apstākļos, kas arī ir viens no veicinošiem faktoriem nonākšanai līdz atkarībām, pēc E. Klaiša pieredzes kļūst arvien vairāk, turklāt atkarībās nonāk arvien jaunāki bērni, nav runa tikai par jauniešiem. Viņš arī pauž pārliecību, ka būs arvien sliktāk, jo netiek novērsti cēloņi, bet ir tikai cīņa ar sekām. Vadītājs skaidro, ka sabiedrība pat nenojauš, cik daudz ir jauniešu, kuriem vecāki nespēj nodrošināt pamatlietas, un tad jaunieši, lai tās paši sevi nodrošinātu, gan iesaistās nelegālās darbībās, gan paši nokļūst atkarību valgos.
