“Paši sev malku gādājam,” stāvot uz augstas malkas kaudzes pie mājas, atrauc Ēvalds Krieviņš. Viņš kopā ar citiem Veselavas “Vārpu” mājas vīriem darbdienas vakarā talkoja – sedza atvesto malkas kaudzi. Darbs ritēja raiti, bez
aizķeršanās.
2002.gadā, kad iedzīvotāji no kolhoza privatizēja dzīvokļus, arī paši sāka māju apsaimniekot. “Nebija viegli, līdz katrs no 24 dzīvokļu īpašniekiem
saprata – kas viņam pieder, kas jāapsaimnieko kopīgi, par ko atbildīga pašvaldība,” saka mājas vecākais.
Šai ziemai “Vārpām” malka sarūpēta. Kādreiz tika gādāti 500 kubikmetri, tagad, ekonomējot un prātīgi saimniekojot, iztiek ar 400. Malkai ir patstāvīgi piegādātāji, vispirms tā tiek pirkta no vietējiem, tad attālākiem kaimiņiem. Kā uzticamiem partneriem “Vārpām” mežizstrādātāji piegādā malku arī ar pēcmaksu. Par kurinātājiem ziemā strādā pieci mājas iedzīvotāji, visiem ir sertifikāti, kas apliecina, ka to drīkst darīt.
Pērn par dzīvokļa kvadrātmetru bija jāmaksā 85 santīmi. Šajā cenā ietilpst viss, kas tiek gādāts un tērēts kopīgi – siltums, mājas apsaimniekošana, pašpārvalde,
bet
individuālie tēriņi par katru dzīvokli, protams,
citi. Pērn nopirkts ģenerators, lai nebūtu problēmu elektrības pārrāvuma laikā mājā nodrošināt siltumu. Mājnieki smej, kā iegādājušies, tā strāvas pārrāvums nav bijis ilgāk par 20 minūtēm.
“Parādnieki ir, bet parādi
neaug, tie dilst. Tie, kuri ārzemēs, maksā komunālos izdevumus, bet izīrēt dzīvokli negrib. Kam problēmas samaksāt, mēģinām palīdzēt rast risinājumus,” stāsta Ēvalds Krieviņš un uzsver, ka iedzīvotāji saprot – ja nemaksās, siltuma nebūs. Tādu situāciju, ka kādam varētu atslēgt siltumu, un viņš pats iemūrēt krāsni un izbūvēt skursteni pie mājas sienas, veselavieši nepieļauj. “Rīdzenes variants te netiks pieļauts,” pārliecināts “Vārpu” vecākais.
Saimniekojot tiek domāts, kā taupīt un arī nopelnīt katru latu. “Vārpas” pārdod pelnus. Šai ziemai ir kāda vietējā zemnieka pasūtījums – viņš vēlas pirkt tonnu.
Turpat pagalmā iekārtots laukums metāllūžņiem. “Tik daudz kas tiek izmests. Kad nebija šī laukuma, cilvēki nesaprata, kur likt veco ledusskapi vai gāzes plīti. Tagad kraujam vienā vietā, kad sakrājas kaudze, aicinām uzpircēju,” atklāj Ēvalds Krieviņš. Arī šī naudiņa noder kopējā kasē kopīgiem darbiem. Pēdējos gados saremontēts jumts, apmesti ēkas stūri, iesaistoties projektā un piesaistot naudu un pašu līdzfinansējumu, izbūvēts stāvlaukums desmit automašīnām.
Svešiniekiem pārsteigums ir mājas pagrabstāvā, kur arī kurtuve, iekārtota darbnīca vīriem. “Te var paķimerēties, ir skrūvbeņkis, dažādas naglas, dēļi.
Tas, ko citi izmet, kāds izmanto, lai ko sameistarotu,” bilst mājas vecākais. Tā tapusi telpa kurinātājam, arī darbnīca.
Iedzīvotāji paši rūpējas, lai mājas apkārtne būtu sakopta. Paši sev noteikuši, ka vīriem obligāti jāpiedalās trīs talkās mājas kopējās interesēs.
Apkārtnes sakopšanai pavasarī notiek lielā talka. Vasarā iedzīvotāji ne tikai rūpējas par saviem mazdārziņiem, kas atrodas turpat blakus, bet pie teju katra balkona ir arī puķu kastes, pagalmā puķu dobes. Zālīte apkārt mājai un tās piederošajā teritorijā vienmēr ir nopļauta.
“Arī daudzdzīvokļu mājā var saimniekot paši iedzīvotāji bez citu palīdzības.
Protams, ja visiem ir darbs,” saka “Vārpu” māju vecākais Ēvalds Krieviņš.
Sarmīte Feldmane
Komentāri