Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Valters atcerējās jaunību

Druva
00:00
10.01.2009
4

Ogres rajonā

Laikrakstā “Druva” gada nogalē publicēts S. Feldmanes raksts “Kā Raunā Hruščovu gaidīja”. Nosūtu dažas atmiņu lauskas un teiksmas par 50 gadus senajiem notikumiem Raunā un tās apkārtnē.

Toreizējā “teātra” izrāde Raunā ar augsti titulētu aktieru piedalīšanos gan raunēniešiem, gan drabešniekiem ir sen piemirsusies, bet pretrunīgās atmiņas par Mitrofanu Deņisovu un laikmetu, kurā toreiz dzīvojām, no vēstures izsvītrot nevar.

Kāpēc Hruščovs uz Raunu brauca

Vai tiešām jau pagājuši 50 gadi, kopš PSKP CK pirmais sekretārs Ņikita Hruščovs (1894. – 1971.) un VDR Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Valters Ulbrihts (1893. – 1973.) viesojās pie Mitrofana Deņisova Raunas kolhozā “Sarkanais Oktobris”?

Augsto viesu uzņemšana Raunā notikusi pēc visiem Krievijas ķeizarienes Katrīnas II (1729. – 1796.) iedibinātiem un PSRS laikā papildinātiem augstu viesu uzņemšanas kanoniem. No Krievzemes valdniekiem vienīgi Pēteris Dižais (1672. – 1725.) šādus kanonus ne visai ievērojis un negaidīti ieradies tur, kur vismazāk ticis gaidīts, ar visām no tā izrietošām sekām. Žēl, ka Hruščovam tādu iespēju nebija.

Ne tikai raunēnieši, bet arī mēs, drabešnieki, uzmanīgi sekojām līdzi augsto viesu sagaidīšanas, uzņemšanas un aizvadīšanas gaitai Raunā, jo kolhoza “Sarkanais Oktobris” priekšsēdētājs M. Deņisovs jau no 1945. gada aprīļa bija Drabešu pagasta partorgs. Drabešu pagasta vecie iedzīvotāji Mitrofanu labi atcerējās, jo 1949. gadā viņam bija Rīgā, ne Cēsīs, izdevies ievērojami saīsināt uz Sibīriju “evakuējamo” tautas ienaidnieku, budžu un kulaku sarakstu. Drausmi, bet daudzus no izsūtītajiem toreizējos apstākļos viņš pat teorētiski nevarēja glābt.

Raunas ciema padomes bijušajai sekretārei Imantai Gulbei taisnība. Tracis un neziņa bija liela, jo ne raunēnieši, ne Mitrofans nevarēja zināt, kāpēc augstie viesi izvēlējušies braukt tieši uz Raunu.

Atceroties tā laika notikumus, rajona laikrakstā “Cēsu Stars” publicētos oficiālos datus par viesošanās norisi un teiksmas jāpapildina vismaz ar divām komiski sentimentālām epizodēm.

Hruščovs dikti slavinājis latviešu piensaimniekus par garšīgo sviestu un mudinājis to ražot vairāk un lētāk. Apskatot saimniecību, augstie viesi bijuši sajūsmā par lielo un “jautro” LB (Latvijas brūnās) ganāmpulku, kurā gotiņas ne tikai kāri plūkušas ar sālsūdeni salaistīto zāli, bet arī draiski lēkājušas un centīgi badījušās. Tā kā abi augstie viesi ar lauksaimniecības problēmām bija pazīstami jau no bērnības, tad par redzēto bijuši ļoti uzjautrināti un skaļā balsī prātojuši, no cik kūtīm vai fermām parādes ganāmpulks komplektēts. Drabešnieku lopkopes vēl ilgi priecājās par govju teātra izrādi Raunā.

Redzot Valteru Ulbrihtu un klausoties viņa balsi, dažas raunēnietes labākajos gados esot atcerējušās savu jaunību, kad īsi pirms I pasaules kara (1912. – 1913.g.) jauns, brašs vācu ceļojošais amata, šķiet, galdnieka māceklis Valters Raunas ballītēs labprāt ar latviešu skuķiem amizējies un viņas centīgi dancinājis. Pie sarunām ar Valteru vecraunēnietes neesot tikušas, jo tādas nemācītas lauku vecenes pie augstiem kungiem toreiz netika klāt laistas.

Atceroties Ņikitas raksturu un izdarības, kā arī zinot vāciešu noslieci uz romantiku, varam secināt, ka Valters palūdza Ņikitu aizvest viņu uz jaunības dienu Ulubeli – Raunu, lai varētu pastaigāties pa jaunības dienu takām un atcerēties veco vācu “studentromanci”: “Es savu sirdi zaudējis reiz esmu, Heidel… nē!… Ronnenburgā – jaunībā”.

Velti Deņisovs un raunēnieši zīlēja un minēja, kāpēc augstie viesi brauc tieši uz Raunu. Ja nu vienīgi dažas pavecākas raunēnietes atcerējās, ka kādreiz… ziedonī. Bet viņas jau toreiz neviens neintervēja.

Valstsvīri un citi pasaules varenie var ieņemt ļoti augstus amatus, bet nekāda vara nevar viņiem atņemt tiesības kavēties romantiskās jaunības atmiņās. Un ja nu šīs atmiņas var savienot ar oficiālu valsts vizīti! Kāpēc gan šādu izdevību neizmantot?

Fakts, ka M. Deņisovs par lepno uzņemšanas balli nemaksāja, bija likumīgi pamatots, jo kolhozu statūtos nebija tāda konta, kur varētu norakstīt “vissavienības balles rīkošanas” izdevumus. Kurš mūziku pasūta, tam arī jāmaksā.

Par dāvāto akordeonu… žēl, jo vācu akordeoni bija pasaules klases mūzikas instrumenti. Bet vai nu tādai lauku skuķei, ciema padomes sekretārei, toreiz varēja tik smalku un dārgu instrumentu dot?! Diez vai īstos taustiņus prata spaidīt. Labāk jau lai glabājas drošā vietā, pie kolhoza priekšsēdētāja dēla. Raunēnieši lai spēlē ar parastām krievu garmoškām.

1959. gada 11. jūnijā, kamēr Valters Ulbrihts un Ņikita Hruščovs viesojās Raunā, VDR premjerministrs Oto Grotevols (1894. – 1964.) un LPSR Ministru padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis (1904. – 1966.) vizinājās ar kuģīti pa Daugavu un priecājās par Rīgas un Jūrmalas panorāmu.

Nav ko brīnīties, ka Raunā, Cēsīs, Drabešos maz kurš vairs atceras par Hruščova vizīti Raunā, jo notikumu aculiecinieki, veco paaudžu laikabiedri, sen jau…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
5

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Aizvadītajās diennaktīs ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 11 izsaukumi

14:09
17.06.2024
4

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 14. jūnija plkst. 6.30 līdz 17. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 11 izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, septiņus uz glābšanas darbiem, kā arī vēl trīs bija maldinājumi. Piektdien pusdivos pēcpusdienā VUGD saņēma izsaukumu uz Madonas novada Jumurdas pagastu, kur notika vieglās automašīnas un mikroautobusa […]

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
30

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
56

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Azartiski, zinātkāri un mākslinieciski

00:00
15.06.2024
35

Ar autoorientēšanos, radošām darbnīcām, izzinošiem eksperimentiem, koncertu un svētku balli aizvadīti desmitie Vaives svētki. Tie bija kupli apmeklēti, cilvēkiem dienas garumā izbaudot svētku programmu. Svētkus sadarbībā ar Vaives tautas namu rīkoja biedrība “Kiwanis Cēsis”. “Tā kā šie ir desmitie pagasta svētki, gribējām tos sarīkot tā, ka jūt. Tāpēc pēc ilgāka pārtraukuma organizējām autoorientēšanos. Bija jāizbrauc […]

Sēru diena

13:10
14.06.2024
42

14.jūnijs-sēru diena. Pieminot traģiskos vēstures notikumus un godinot deportāciju upurus, Cēsu novadā noliek ziedus, aizdedz svecītes piemiņas vietās, notiek citi pasākumi. Stalbes pagastā, Amatas pagastā, Priekuļos Jaunraunā, Cēsīs, Jaunpiebalgā un citviet 14.jūnijs tiek pieminēts ik gadu. Pirms 83 gadiem mūsu tautas vēsturē tika ierakstīta skaudra lapa – 1941. gada 14. jūnijā padomju okupācijas vara uz […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi