Valsts prezidents Andris Bērziņš referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu nedomā nepiedalīties, tādējādi neatbalstot arī valdības koalīcijas aicinājumu piedalīties referendumā un balsot pret otru valsts valodu. “Es neizprotu pāris politiķu un Saeimas deputātu darbību, vai tiešām viņi domā, ka ar savām darbībām spēs vienot sabiedrību. Domāju, ka daudz efektīvāka darbība būs tad, kad katrs, kurš ir par latviešu valodu, parastā sarunā mēģinās pārliecināt vismaz vienu, kuram pret to ir kādi iebildumi,” Latvijas Televīzijas rīta raidījumā sacīja prezidents. Prezidents neatbalstot ne vienu, ne otru pozīciju, nolēmis pats aktīvi iesaistīties procesos, kas veicinātu sabiedrības saliedētību, šo uzdevumu uzskatot par vienu no svarīgākajiem. Kā ziņots, no 1. līdz 31.novembrim Latvijā notika parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, nosakot krievu valodai valsts valodas statusu. Parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim piedalījušies 183 046 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti. Komisija parakstus pārbaudīs un gala rezultātu paziņos līdz gada beigām. Lai rīkotu referendumu, nepieciešams savākt 154 379 parakstus. Referendums būs jārīko neatkarīgi no tā, vai Saeima iesniegto likumprojektu noraidīs vai pieņems, jo likums “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nosaka, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu. Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai. LETA
Komentāri