Sestdiena, 28. decembris
Vārda dienas: Inga, Ivita, Irvita, Ingeborga

Valsts palīdz meklēt darbu ārvalstīs

Druva
00:00
19.12.2005
3

“Šeit darbu īsti neesmu meklējis, bet par minimālo algu arī negribētu ņemties. Ja šāda iespēja ir, to izmantoju. Bija doma braukt strādāt uz Īriju, jau sludinājumus lasīju. Tagad ir pat interesantāk. Visiem varu teikt, ka braucu mācīties,” stāstīja raiskumietis Didzis Krakts, kurš pavasarī pabeidzis vidusskolu un vēlas saprast, ko dzīvē gribas izdarīt.

“Tāda dziļākā doma ir pāris gadus paceļot, iepazīt pasauli. Vēlāk gribētu dzīvot Latvijā un taisīt savu biznesu,” sacīja Didzis, kuram interesē tūrisma joma, tāpēc Īrijā četrus mēnešus grasās mācīties par viesmīli. Kopprojektā paredzēts, ka 41 cilvēks no Latvijas, kas izturēja valodas un motivācijas pārbaudi mācībām Īrijā, turp varēs doties jau janvārī. Gandrīz četrus mēnešus latvieši mācīsies par pavāriem, viesmīļiem vai istabeņu prasmes.

“Īrijā šajā nozarē ir darbaspēka trūkums. Īrija ir tūrisma zeme, kur katra trešā nama durvis ir bāram vai kafejnīcai. Viņiem vajag kvalificētus darbiniekus,” skaidroja EURES konsultante Vidzemē Rudīte Martinsone. Uz jautājumu, vai situācijā, kad ļoti daudzi latvieši izceļo no savas valsts, arī EURES nesekmē migrāciju, speciālistei bija noliedzoša atbilde, uzsverot, ka izmantojot NVA piedāvājumu, jaunieši nonāk drošā, bezmaksas Īrijā.

“Sadarbības partneri apmaksā mācības, dzīvošanu, dalībnieki saņem stipendiju. Tā ir lieliska iespēja mācīties svešvalodu. Arī Latvija ir tūrisma zeme, bet daudzi neprot angļu valodu. Nav valodas zināšanu pat apkalpojošā sfērā, lai saprastos ar klientu. Jauniešiem ir svarīgi iegūt citu pieredzi, un nebūs tā, ka viņi paliks un strādās tikai tur. Kāpēc atkal Īrija? Par iespējām tūrisma nozarē iesaistīt Latvijas jauniešus ir interesējušies arī itāļi. Savākt grupu būtu ļoti grūti, jo itāļu valodu faktiski nezinām,” savu pārliecību pauda Rudīte Martinsone, piebilstot, ka pērn realizēts tāds pats projekts, kurā piedalījušies četri jaunieši no Cēsu rajona un visi bijuši apmierināti ar iegūtajām zināšanām.

“Man ir liels prieks, ka piedalos. Ko gan varu zaudēt? Tā ir iespēja,” sacīja Didzis Krakts, piebilstot: ”Man šis brauciens ir piedzīvojums.” Daudz nopietnāk iespēju mācīties Īrijā vērtēja vecpiebaldziete Kristīne Kozlovska. Viņa ceļā dosies februārī ”Leonardo da Vinči” programmas ietvaros. Kristīne Vidzemes augstskolā studē tūrisma organizēšanu un mācības Īrijā uzskata par labu praksi.

“Es Latvijā gribu darboties tūrisma jomā. Gribu apskatīt Īriju, papildināt zināšanas un nostiprināt esošās. Tā būs neatsverama pieredze,” stāstīja Kristīne Kozlovska un piebilda, ka nekad nav vēlējusies meklēt pastāvīgu darbu ārvalstīs. “Draugiem ir pieredze. Viņi devušies pastrādāt vasaras mēnešus. Tas nav slikti,” tā Kristīne. “Leonardo da Vinči“ programmu Latvijā jau realizē kopš 1999.gada. Kā sadarbības valstis bijušas ne tikai Īrija, arī Vācija un Francija. Programma ir orientēta uz konkrētas jomas speciālistiem, lai dotos uz ārvalstīm pieredzes apmaiņas braucienos un bezdarbniekiem, kuriem vajadzīgas jaunas zināšanas, lai atrastu darbu Latvijā.

“Šajā programmā ir pat nosacījums, ka pēc 12 mācību un prakses nedēļām projekta dalībniekiem jāatgriežas mājās. Protams, ja, strādājot konkrētā iestādē, izdevies sarunāt darbu arī turpmāk, tad neviens nevar liegt cilvēkam atgriezties, piemēram, Īrijā,” skaidroja Rudīte Martinsone. Iesaistoties NVA EURES projektos, galvenā prasība ir prast sazināties un saprast kolēģus angļu valodā. Šajā gadā EURES pakalpojumus daudz cēsnieku nav izmantojuši, jo tieši valodas nezināšana bijis mīnuss, lai izmantotu perspektīvo piedāvājumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izdots Uzvārdu kalendārs. Varam svinēt

00:00
28.12.2024
32
1

“Ideja par šāda projekta īstenošanu radās jau pirms pāris gadiem. Tolaik bijām noorganizējuši radu pasākumu – tādu kā salidojumu. Tiekoties prātā ienāca doma, cik labi būtu, ja būtu noteikts datums, kad varētu tā vienā dienā visi satikties,” par ieceri un nupat arī īstenoto ideju par Uzvārdu kalendāra radīšanu stāstu iesāk Edgars Spura. Viņš atklāj, ka […]

Līgatnes bibliotēkai simts gadu

00:00
27.12.2024
80
4

Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām. “Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes […]

Pasargāt sevi no nelaimēm

00:00
27.12.2024
30
1

Krāpnieki kļuvuši ļoti aktīvi. Iedzīvotājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem. Decembrī aktualizējusies krāpšana pa telefonu un šī metode kļuvusi tehnoloģiski vēl smalkāka. Cilvēks, kas saņem zvanu, dzird sava tuvinieka balsi, kurā tiek lūgta palīdzība. Arī kopumā telefonkrāpšanu decembrī bijis daudz, vairāk nekā parasti reģistrē mēnesī. Un cietuši arī Cēsu novada iedzīvotāji. Par krāpniecību un citām aktualitātēm “Duva” […]

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
65
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
81

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
34
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
29
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
28
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
18
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
32
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi