Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Valsts palīdz meklēt darbu ārvalstīs

Druva
00:00
19.12.2005
2

“Šeit darbu īsti neesmu meklējis, bet par minimālo algu arī negribētu ņemties. Ja šāda iespēja ir, to izmantoju. Bija doma braukt strādāt uz Īriju, jau sludinājumus lasīju. Tagad ir pat interesantāk. Visiem varu teikt, ka braucu mācīties,” stāstīja raiskumietis Didzis Krakts, kurš pavasarī pabeidzis vidusskolu un vēlas saprast, ko dzīvē gribas izdarīt.

“Tāda dziļākā doma ir pāris gadus paceļot, iepazīt pasauli. Vēlāk gribētu dzīvot Latvijā un taisīt savu biznesu,” sacīja Didzis, kuram interesē tūrisma joma, tāpēc Īrijā četrus mēnešus grasās mācīties par viesmīli. Kopprojektā paredzēts, ka 41 cilvēks no Latvijas, kas izturēja valodas un motivācijas pārbaudi mācībām Īrijā, turp varēs doties jau janvārī. Gandrīz četrus mēnešus latvieši mācīsies par pavāriem, viesmīļiem vai istabeņu prasmes.

“Īrijā šajā nozarē ir darbaspēka trūkums. Īrija ir tūrisma zeme, kur katra trešā nama durvis ir bāram vai kafejnīcai. Viņiem vajag kvalificētus darbiniekus,” skaidroja EURES konsultante Vidzemē Rudīte Martinsone. Uz jautājumu, vai situācijā, kad ļoti daudzi latvieši izceļo no savas valsts, arī EURES nesekmē migrāciju, speciālistei bija noliedzoša atbilde, uzsverot, ka izmantojot NVA piedāvājumu, jaunieši nonāk drošā, bezmaksas Īrijā.

“Sadarbības partneri apmaksā mācības, dzīvošanu, dalībnieki saņem stipendiju. Tā ir lieliska iespēja mācīties svešvalodu. Arī Latvija ir tūrisma zeme, bet daudzi neprot angļu valodu. Nav valodas zināšanu pat apkalpojošā sfērā, lai saprastos ar klientu. Jauniešiem ir svarīgi iegūt citu pieredzi, un nebūs tā, ka viņi paliks un strādās tikai tur. Kāpēc atkal Īrija? Par iespējām tūrisma nozarē iesaistīt Latvijas jauniešus ir interesējušies arī itāļi. Savākt grupu būtu ļoti grūti, jo itāļu valodu faktiski nezinām,” savu pārliecību pauda Rudīte Martinsone, piebilstot, ka pērn realizēts tāds pats projekts, kurā piedalījušies četri jaunieši no Cēsu rajona un visi bijuši apmierināti ar iegūtajām zināšanām.

“Man ir liels prieks, ka piedalos. Ko gan varu zaudēt? Tā ir iespēja,” sacīja Didzis Krakts, piebilstot: ”Man šis brauciens ir piedzīvojums.” Daudz nopietnāk iespēju mācīties Īrijā vērtēja vecpiebaldziete Kristīne Kozlovska. Viņa ceļā dosies februārī ”Leonardo da Vinči” programmas ietvaros. Kristīne Vidzemes augstskolā studē tūrisma organizēšanu un mācības Īrijā uzskata par labu praksi.

“Es Latvijā gribu darboties tūrisma jomā. Gribu apskatīt Īriju, papildināt zināšanas un nostiprināt esošās. Tā būs neatsverama pieredze,” stāstīja Kristīne Kozlovska un piebilda, ka nekad nav vēlējusies meklēt pastāvīgu darbu ārvalstīs. “Draugiem ir pieredze. Viņi devušies pastrādāt vasaras mēnešus. Tas nav slikti,” tā Kristīne. “Leonardo da Vinči“ programmu Latvijā jau realizē kopš 1999.gada. Kā sadarbības valstis bijušas ne tikai Īrija, arī Vācija un Francija. Programma ir orientēta uz konkrētas jomas speciālistiem, lai dotos uz ārvalstīm pieredzes apmaiņas braucienos un bezdarbniekiem, kuriem vajadzīgas jaunas zināšanas, lai atrastu darbu Latvijā.

“Šajā programmā ir pat nosacījums, ka pēc 12 mācību un prakses nedēļām projekta dalībniekiem jāatgriežas mājās. Protams, ja, strādājot konkrētā iestādē, izdevies sarunāt darbu arī turpmāk, tad neviens nevar liegt cilvēkam atgriezties, piemēram, Īrijā,” skaidroja Rudīte Martinsone. Iesaistoties NVA EURES projektos, galvenā prasība ir prast sazināties un saprast kolēģus angļu valodā. Šajā gadā EURES pakalpojumus daudz cēsnieku nav izmantojuši, jo tieši valodas nezināšana bijis mīnuss, lai izmantotu perspektīvo piedāvājumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
4

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
12

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
26
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
243

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi