Pirmoreiz Latvijā vājredzīgie un neredzīgie saņem 1. līmeņa augstākās izglītības diplomu sociālajā rehabilitācijā.
Otrdien Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Cēsu teritoriālajā rehabilitācijas dienas centrā 12 vājredzīgi un neredzīgi cilvēki emociju pacilātā gaisotnē ar pateicības un apsveikumu vārdiem, vēlējumiem, dāvanām un ziediem svinēja pirmo šādu izlaidumu Latvijā. Jau šobrīd lielākā daļa absolventu strādā sociālās rehabilitācijas centros.
“Starp mums ir cilvēki, kuri skatās uz pasauli citādāk – ar rokām, ar ausīm, ar sirdi. Viņi ir apbrīnojami. Šodien šie studenti pierādījuši, ka cilvēki ar redzes traucējumiem grib, var un spēj iegūt augstāko izglītību,” svētku uzrunu teica projekta “1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Sociālā rehabilitācija” pilnveide un realizācija cilvēkiem ar redzes traucējumiem, izmantojot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” vadītāja Iveta Dambe.
Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Egons Jansons, sveicot absolventus, sacīja: “Prieks, ka jūs esat pirmā lielā komanda, kas pirmoreiz Latvijas augstākās izglītības vēsturē pavērusi durvis uz akadēmisko zināšanu apguvi, darbu un jaunu dzīvi. Mēs lepojamies ar jums!”
Absolventi zināšanas sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas „Attīstība” īstenotajā programmā cilvēkiem ar redzes traucējumiem „Sociālā rehabilitācija”, kas tika izveidota ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, apguva 2,5 gadus.
Programmas izveides iniciatīva nākusi no LNB rehabilitācijas centra direktores Sandras Brauneres, kura uzskata, ka Latvijas augstskolās redzes invalīdiem nav pieejama vide, tomēr sabiedrībai ir jārada šādas iespējas.
I.Dambe, kura ir arī augstskolas “Attīstība” studiju darba prorektore, stāsta, ka šobrīd viena pilnīgi neredzīga absolvente – Sigita Ausmiņa no Jelgavas – ir Spānijā, kur pielāgotā vidē apgūst jaunas zināšanas apmaiņas un mobilitātes projekta ietvaros. “Diemžēl Eiropas finansējums šim projektam vairs nav paredzēts, arī no valsts nejūtam nekādu atsaucību. Taču LNB rehabilitācijas centra darbiniekiem ir jaunas idejas, kuras gribam īstenot. Šodien reizē ar prieku un gandarījumu ir nostalģija, ka pie mums vairs ik nedēļu nenāks šie brīnišķīgie cilvēki, kuros virmo vēlme mācīties, būt kopā, darboties. Kad redzi, ka cilvēks, kas nekad nav skatījis saules gaismu, smaida, mācās, dara, jūti, ka mūsu problēmas ir nieks,” turpina I.Dambe.
Absolventu vidū ir arī divas sievietes no Cēsīm – Aija Rīvīte un Irēna Lāce. “Man bija svarīgas zināšanas. Jutu, ka gribu dot sev un saviem klientiem vairāk, nekā zinu. Protams, ir arī Ministru kabineta lēmums, par to, ka nedrīkstam strādāt savā profesijā bez atbilstošās izglītības. Pēc diploma saņemšanas mana dzīves kvalitāte ir cēlusies, tagad dzīvoju ar domu, ka zinu, par ko ir runa. Vairs nav sajūtas – deru vienīgi līdzšinējam darbam,” stāsta absolvente A.Rīvīte, kura ir LNB Cēsu teritoriālās organizācijas priekšsēdētāja un Cēsu rehabilitācijas dienas centra vecākā sociālā rehabilitētāja. Viņa ir pārliecināta, ka mācības turpinās. Apgūtajā studiju programmā vērtīgākās zināšanas gūtas tiesību zinībās, kuras tagad var izmantot ikdienas darbā, neliekot klientiem doties pie jurista.
Izlaidums notika Cēsīs, jo tā organizēšanu uzņēmās absolventes cēsnieces, kuras vēlējās, lai tie būtu skaisti un neaizmirstami svētki. “Mums visiem ir padarīta darba sajūta, tomēr sirdī ir arī trauksme, ka nekas vēl nebeidzas,” stāsta A.Rīvīte.
Cilvēkiem ar redzes traucējumiem izglītības iespējas ir apgrūtinātas, tādēļ zināšanu apgūšanai tika izmantotas modernās tehnoloģijas – datori gan ar teksta palielināšanas iespējām, gan ar runas sintēzes programmas funkcijām. Mācību procesā pasniedzēji izmantoja Braila raksta printeri, diktofonu un citas moderno tehnoloģiju ierīces. Maijā studenti prezentēja kvalifikācijas darbus par tēmām “Sociālā rehabilitācija neredzīgiem cilvēkiem”, “Motivācija izmantot suni pavadoni”, “Sociālā rehabilitācija cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem”, “Sadarbība ar pašvaldībām” un citas.
Komentāri