Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Vājredzīgi un neredzīgi cilvēki iegūst augstāko izglītību

Druva
23:00
13.06.2008
13
200806131756109005

Pirmoreiz Latvijā vājredzīgie un neredzīgie saņem 1. līmeņa augstākās izglītības diplomu sociālajā rehabilitācijā.

Otrdien Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Cēsu teritoriālajā rehabilitācijas dienas centrā 12 vājredzīgi un neredzīgi cilvēki emociju pacilātā gaisotnē ar pateicības un apsveikumu vārdiem, vēlējumiem, dāvanām un ziediem svinēja pirmo šādu izlaidumu Latvijā. Jau šobrīd lielākā daļa absolventu strādā sociālās rehabilitācijas centros.

“Starp mums ir cilvēki, kuri skatās uz pasauli citādāk – ar rokām, ar ausīm, ar sirdi. Viņi ir apbrīnojami. Šodien šie studenti pierādījuši, ka cilvēki ar redzes traucējumiem grib, var un spēj iegūt augstāko izglītību,” svētku uzrunu teica projekta “1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Sociālā rehabilitācija” pilnveide un realizācija cilvēkiem ar redzes traucējumiem, izmantojot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” vadītāja Iveta Dambe.

Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Egons Jansons, sveicot absolventus, sacīja: “Prieks, ka jūs esat pirmā lielā komanda, kas pirmoreiz Latvijas augstākās izglītības vēsturē pavērusi durvis uz akadēmisko zināšanu apguvi, darbu un jaunu dzīvi. Mēs lepojamies ar jums!”

Absolventi zināšanas sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas „Attīstība” īstenotajā programmā cilvēkiem ar redzes traucējumiem „Sociālā rehabilitācija”, kas tika izveidota ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, apguva 2,5 gadus.

Programmas izveides iniciatīva nākusi no LNB rehabilitācijas centra direktores Sandras Brauneres, kura uzskata, ka Latvijas augstskolās redzes invalīdiem nav pieejama vide, tomēr sabiedrībai ir jārada šādas iespējas.

I.Dambe, kura ir arī augstskolas “Attīstība” studiju darba prorektore, stāsta, ka šobrīd viena pilnīgi neredzīga absolvente – Sigita Ausmiņa no Jelgavas – ir Spānijā, kur pielāgotā vidē apgūst jaunas zināšanas apmaiņas un mobilitātes projekta ietvaros. “Diemžēl Eiropas finansējums šim projektam vairs nav paredzēts, arī no valsts nejūtam nekādu atsaucību. Taču LNB rehabilitācijas centra darbiniekiem ir jaunas idejas, kuras gribam īstenot. Šodien reizē ar prieku un gandarījumu ir nostalģija, ka pie mums vairs ik nedēļu nenāks šie brīnišķīgie cilvēki, kuros virmo vēlme mācīties, būt kopā, darboties. Kad redzi, ka cilvēks, kas nekad nav skatījis saules gaismu, smaida, mācās, dara, jūti, ka mūsu problēmas ir nieks,” turpina I.Dambe.

Absolventu vidū ir arī divas sievietes no Cēsīm – Aija Rīvīte un Irēna Lāce. “Man bija svarīgas zināšanas. Jutu, ka gribu dot sev un saviem klientiem vairāk, nekā zinu. Protams, ir arī Ministru kabineta lēmums, par to, ka nedrīkstam strādāt savā profesijā bez atbilstošās izglītības. Pēc diploma saņemšanas mana dzīves kvalitāte ir cēlusies, tagad dzīvoju ar domu, ka zinu, par ko ir runa. Vairs nav sajūtas – deru vienīgi līdzšinējam darbam,” stāsta absolvente A.Rīvīte, kura ir LNB Cēsu teritoriālās organizācijas priekšsēdētāja un Cēsu rehabilitācijas dienas centra vecākā sociālā rehabilitētāja. Viņa ir pārliecināta, ka mācības turpinās. Apgūtajā studiju programmā vērtīgākās zināšanas gūtas tiesību zinībās, kuras tagad var izmantot ikdienas darbā, neliekot klientiem doties pie jurista.

Izlaidums notika Cēsīs, jo tā organizēšanu uzņēmās absolventes cēsnieces, kuras vēlējās, lai tie būtu skaisti un neaizmirstami svētki. “Mums visiem ir padarīta darba sajūta, tomēr sirdī ir arī trauksme, ka nekas vēl nebeidzas,” stāsta A.Rīvīte.

Cilvēkiem ar redzes traucējumiem izglītības iespējas ir apgrūtinātas, tādēļ zināšanu apgūšanai tika izmantotas modernās tehnoloģijas – datori gan ar teksta palielināšanas iespējām, gan ar runas sintēzes programmas funkcijām. Mācību procesā pasniedzēji izmantoja Braila raksta printeri, diktofonu un citas moderno tehnoloģiju ierīces. Maijā studenti prezentēja kvalifikācijas darbus par tēmām “Sociālā rehabilitācija neredzīgiem cilvēkiem”, “Motivācija izmantot suni pavadoni”, “Sociālā rehabilitācija cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem”, “Sadarbība ar pašvaldībām” un citas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
28
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
104
3

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
37
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
116
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
60

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi