Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Vājredzīgi un neredzīgi cilvēki iegūst augstāko izglītību

Druva
23:00
13.06.2008
32
200806131756109005

Pirmoreiz Latvijā vājredzīgie un neredzīgie saņem 1. līmeņa augstākās izglītības diplomu sociālajā rehabilitācijā.

Otrdien Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Cēsu teritoriālajā rehabilitācijas dienas centrā 12 vājredzīgi un neredzīgi cilvēki emociju pacilātā gaisotnē ar pateicības un apsveikumu vārdiem, vēlējumiem, dāvanām un ziediem svinēja pirmo šādu izlaidumu Latvijā. Jau šobrīd lielākā daļa absolventu strādā sociālās rehabilitācijas centros.

“Starp mums ir cilvēki, kuri skatās uz pasauli citādāk – ar rokām, ar ausīm, ar sirdi. Viņi ir apbrīnojami. Šodien šie studenti pierādījuši, ka cilvēki ar redzes traucējumiem grib, var un spēj iegūt augstāko izglītību,” svētku uzrunu teica projekta “1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Sociālā rehabilitācija” pilnveide un realizācija cilvēkiem ar redzes traucējumiem, izmantojot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” vadītāja Iveta Dambe.

Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Egons Jansons, sveicot absolventus, sacīja: “Prieks, ka jūs esat pirmā lielā komanda, kas pirmoreiz Latvijas augstākās izglītības vēsturē pavērusi durvis uz akadēmisko zināšanu apguvi, darbu un jaunu dzīvi. Mēs lepojamies ar jums!”

Absolventi zināšanas sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas „Attīstība” īstenotajā programmā cilvēkiem ar redzes traucējumiem „Sociālā rehabilitācija”, kas tika izveidota ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, apguva 2,5 gadus.

Programmas izveides iniciatīva nākusi no LNB rehabilitācijas centra direktores Sandras Brauneres, kura uzskata, ka Latvijas augstskolās redzes invalīdiem nav pieejama vide, tomēr sabiedrībai ir jārada šādas iespējas.

I.Dambe, kura ir arī augstskolas “Attīstība” studiju darba prorektore, stāsta, ka šobrīd viena pilnīgi neredzīga absolvente – Sigita Ausmiņa no Jelgavas – ir Spānijā, kur pielāgotā vidē apgūst jaunas zināšanas apmaiņas un mobilitātes projekta ietvaros. “Diemžēl Eiropas finansējums šim projektam vairs nav paredzēts, arī no valsts nejūtam nekādu atsaucību. Taču LNB rehabilitācijas centra darbiniekiem ir jaunas idejas, kuras gribam īstenot. Šodien reizē ar prieku un gandarījumu ir nostalģija, ka pie mums vairs ik nedēļu nenāks šie brīnišķīgie cilvēki, kuros virmo vēlme mācīties, būt kopā, darboties. Kad redzi, ka cilvēks, kas nekad nav skatījis saules gaismu, smaida, mācās, dara, jūti, ka mūsu problēmas ir nieks,” turpina I.Dambe.

Absolventu vidū ir arī divas sievietes no Cēsīm – Aija Rīvīte un Irēna Lāce. “Man bija svarīgas zināšanas. Jutu, ka gribu dot sev un saviem klientiem vairāk, nekā zinu. Protams, ir arī Ministru kabineta lēmums, par to, ka nedrīkstam strādāt savā profesijā bez atbilstošās izglītības. Pēc diploma saņemšanas mana dzīves kvalitāte ir cēlusies, tagad dzīvoju ar domu, ka zinu, par ko ir runa. Vairs nav sajūtas – deru vienīgi līdzšinējam darbam,” stāsta absolvente A.Rīvīte, kura ir LNB Cēsu teritoriālās organizācijas priekšsēdētāja un Cēsu rehabilitācijas dienas centra vecākā sociālā rehabilitētāja. Viņa ir pārliecināta, ka mācības turpinās. Apgūtajā studiju programmā vērtīgākās zināšanas gūtas tiesību zinībās, kuras tagad var izmantot ikdienas darbā, neliekot klientiem doties pie jurista.

Izlaidums notika Cēsīs, jo tā organizēšanu uzņēmās absolventes cēsnieces, kuras vēlējās, lai tie būtu skaisti un neaizmirstami svētki. “Mums visiem ir padarīta darba sajūta, tomēr sirdī ir arī trauksme, ka nekas vēl nebeidzas,” stāsta A.Rīvīte.

Cilvēkiem ar redzes traucējumiem izglītības iespējas ir apgrūtinātas, tādēļ zināšanu apgūšanai tika izmantotas modernās tehnoloģijas – datori gan ar teksta palielināšanas iespējām, gan ar runas sintēzes programmas funkcijām. Mācību procesā pasniedzēji izmantoja Braila raksta printeri, diktofonu un citas moderno tehnoloģiju ierīces. Maijā studenti prezentēja kvalifikācijas darbus par tēmām “Sociālā rehabilitācija neredzīgiem cilvēkiem”, “Motivācija izmantot suni pavadoni”, “Sociālā rehabilitācija cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem”, “Sadarbība ar pašvaldībām” un citas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
4

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
96

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
337
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi