Vakarpusē vaivēnieši nemaz nesteidzās uz Kaķukrogu, kur uz tikšanos ar pagasta ļaudīm ieradās Cēsu novada domes vadība un vairāki speciālisti. Tie, kuri atnāca, vispirms pakavējās saulītē uz soliņiem pie pagastmājas.
“Te siltāk, nosalt pagūsim,” paskaidroja Inta Ezerniece. Siltums Kaķukrogā bija viena no aktualitātēm, ko sarunā ar novada vadītāju Jāni Rozenbergu, vietniekiem Aināru Šteinu un Ati Egliņu-Eglīti vaivēnieši mēģināja noskaidrot. Divus mēnešus pagastmājā nav apkures. “Kādos apstākļos dzied ansamblis! Amatu mājā nevaram strādāt. Mums tiks prasīts, lai izdarām laikā un kvalitatīvi. To pašu prasām no pašvaldības, kurai jānodrošina siltums,” cita caur citu teica vaivēnietes.
J.Rozenbergs skaidroja, ka tas, ka namā nav apkures, ir neveiksmīga apstākļu sakritība. Inženiertīklu uzturētāji februārī lauzuši līgumu, firma, kas izgatavoja degli apkures sistēmai, ir bankrotējusi, un tiek meklēti risinājumi. Iedzīvotāji atgādināja, ka ēkā ir mitrs, arī tautas nama aparatūrai jānodrošina piemēroti apstākļi. “Tautas nams bija un būs, jo vairāk te darbosies cilvēki, jo labāk. Protams, jāatrisina apkures problēma,” uzsvēra novada vadītājs.
Dace Volkmane pauda satraukumu, ka Kaķukroga ēkai ūdens sūcas mūros, notekcaurules jālabo. Kad par to runājusi, pateikts, ka vajagot projektu. “Caurule vienkārši bija jāpagarina, lai ūdens netek uz pamatiem. Līdz mājas sienām asfalts, vajag oļus pie caurtekas sabērt,” padomu deva pensionāre.
Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Evija Atvara pastāstīja, kas pēdējos divos gados pagastā izdarīts, jo iepriekšējā tikšanās bija pirms pandēmijas. No 2016.gada Kaķukrogā ieguldīti 89 251 eiro. Iesniegts projekts par stāvlaukuma izbūvi pie pagastnama, iecerēta arī velonovietne un veloremonta stacija.
“Brīvdabas estrāde ir nojaukta. Nav vajadzības atjaunot estrādi diviem pasākumiem gadā, lai pēc dažiem gadiem to atkal nojauktu. Izdevīgāk to noīrēt pasākumam. Tā kā dabas koncertzāle. Bija iecere atjaunot solus, bet tam līdzekļu nepietiek. No vaivēniešiem dzirdēts, ka tur ir pārāk daudz odu. Arī daži kolektīvi pateikuši, ka odu dēļ te neuzstāsies,” stāstīja E.Atvara.
R.Rozenbergs papildināja, ka Vaives pagastā uzsākts arī Līvu skolas energoefektivitātes projekts, bet tuvākajā laikā Krīvos paredzēts uzstādīt ātruma kontroles mērītāju –“smaidiņu”.
Iedzīvotāji runāja arī par vietējām kapsētām. Atjaunota Rāmuļu kapliča, Veismaņu kapličai nokrāsots jumts, izremontēta iekšpuse, nu būtu jānokrāso ārpuse. Atbalsts kapsētas sakopšanā ir skolēni, kuri ik gadu nāk talkās.
Jau gadiem tikšanās reizēs ar vietvaras pārstāvjiem pagasta ļaudis atgādina par Mazuma ezeru. Tam nevar piekļūt, jo neviens īpašnieks nav gatavs pārdot pašvaldībai zemi, lai tā varētu piekļūšanu nodrošināt. Patlaban tiek risināts jautājums par Rāmuļu bibliotēkas tālāko darbību. “To lielākoties izmanto skolotāji un skolēni. Dienā ir trīs līdz pieci izsniegumi. Pakalpojums Rāmuļos būs, to nodrošinās vai nu skolas, vai Rīdzenes bibliotekāre,” informēja J.Rozenbergs.
Kā katrā tikšanās reizē, arī Vaivē neiztika bez sarunas par ceļiem. Šoreiz par ceļu uzturētāju darba kvalitāti. “Dzīvoju Vaives pagastā, pēdējā mājā pie Vecpiebalgas apvienības robežas. Ziemā pēkšņi 400 metrus uz Cēsu pusi neviens netīra. Netieku uz darbu. Mammai 80 gadi, ātrā palīdzība iebraukt nevar. Tuvākais veikals pieci kilometri. Pastniece liek pastkastītē vēstuli, ka vairs nebrauks. Vai ceļu tīrīšana nav pašvaldības uzdevums? Vai Cēsīs zina, kas notiek aiz šosejas? Neviens netīra, pirms nepiezvana. Ja zvanu uz domi, pasaka, lai zvanu ceļa uzturētājiem. Ir bedres, vajadzētu nogreiderēt, aizsūtu bildes, tad atbrauc,” situāciju skaidroja I.Ezerniece.
J.Rozenbergs atgādināja, ka katram jādara savs darbs, un 1600 kilometrus Cēsu novada ceļus domes vadība izbraukāt nevar. “Ceļu uzturēšanā novadā nekas mainījies. Par ceļiem atbild pārvaldes. Kurš tīrīja līdz šim, tam jātīra,” skaidroja novada vadītājs. Diemžēl ziemā uz vairākām dienām bija saplīsis greiders, kas tīrīja pagasta ceļus, tas radīja sarežģījumus turpmāk attīrīt ceļus, bet tajās dienās daudz sniga.
Vaivēnietis Atis Kalniņš pastāstīja, ka ziemā palīdzējis Rāmuļu galā cilvēkiem tikt uz darbu. Tuvumā nav traktoru, kas palīdzētu. “Pats netiku laikā uz darbu, jo bija jāpaglābj skolotāji,” bilda vaivēnietis. J.Rozenbergs atklāja, ka pašvaldībā tiek domāts, ka varētu noteiktām iedzīvotāju grupām tīrīt pievedceļus. Tas būtu kā sociāls atbalsts. Bijušajos novados šis jautājums risināts dažādi, bijušajā Cēsu novadā tas netika darīts. Novada vadītājs atzina, ka jādomā par rezerves greideri ārkārtas situācijām. Par to runāja arī Nītaurē. “Šī ziema viensētu iedzīvotājiem bija ļoti dārga,” atgādināja E.Atvara.
Savukārt Ingrīda Andersone vērtēja, ka ceļi uzturēti labi, ziemā varbūt pat varēja tīrīt retāk. J.Rozenbergs arī pastāstīja, ka Veismaņu ceļam būs garantijas remonts, dubulto virsmu segumi pēc ziemas sliktā stāvoklī ir daudzviet Latvijā. ”Lai kāds tas segums izskatās, to nevar salīdzināt, kāds ceļš bija pirms tam,” uzsvēra kāda vaivēniete.
Domes vadītāji rosināja rīdzeniešus padomāt par apkuri, jo Rīdzenē daudzdzīvokļu mājās tā ir bīstama. 90.gados ēkā, kurai paredzēta centralizēta apkure, dzīvokļos iebūvēja krāsnis. Pēdējos gados te izcēlušies vairāki ugunsgrēki. “Vai iedzīvotāji būtu ar mieru, ka pašvaldība nodrošina siltumu, bet pašiem jāsakārto apkures sistēmas? Domājot ilgtermiņā, vajadzētu meklēt risinājumu,” teica J.Rozenbergs. Uz tikšanos atnākušie gan izteica šaubas par šādu iespēju, jo tagad katrs dzīvoklis ierīkojis savu apkuri, bet centralizētā apkure savulaik tika pārtraukta parādu dēļ.
“Mani izbrīna, ka cilvēkiem tik maza interese par pasākumiem. Vasarā mums ir dabas taka, te var gūt pozitīvas emocijas,” sacīja I.Andersone, bet D.Volkmane J.Rozenbergam uzdāvināja no dzijas gatavotu Vaives pagasta putniņu, lai tas atgādina par labām lietām Vaivē un ne tikai. “Priecājos, ka viss notiek. Zinu, ka ir daudz ko darīt, bet ir jādara,” sacīja vaivēniete.
Komentāri