Vairākums jeb 88% iedzīvotāju, iegādājoties pirmās nepieciešamības preces, pievērš uzmanību to cenām, liecina jaunākais “DnB Nord Latvijas barometra” pētījums.
Vairāk nekā puse aptaujāto jeb 53% minējuši, ka vienmēr pievērš uzmanību preču cenām, bet 35% to dara lielākoties. To, ka preču cenām uzmanību nepievērš, atzina tikai 8% aptaujāto, no kuriem 2% norādīja, ka nekad nepievērš uzmanību iekārotās preces cenai.
Tāpat vairāk nekā puse jeb 55% respondentu, raksturojot savus naudas tērēšanas paradumus, norādīja, ka vienmēr rūpīgi plāno izdevumus, un 11% atzīmējuši, ka saviem tēriņiem īpaši neseko līdzi. 29% teica, ka plāno lielākos izdevumus, bet sīkākiem pirkumiem nepievērš uzmanību, bet 5% nesniedza konkrētu atbildi uz jautājumu par izdevumu plānošanu.
Jautāti, kādas preces iegādājoties respondenti mēdz iztērēt vairāk naudas, nekā plānots, 44% aptaujāto minējuši pārtikas preces, bet aptuveni piektā daļa – apģērbus, apavus un citus aksesuārus. Tiem seko kārumi, dāvanas, rotaļlietas bērniem, grāmatas, lietas, kas nepieciešamas cilvēka hobijam u.c. Tikmēr tikai 21% aptaujāto apgalvojuši, ka parasti nemēdz pārsniegt plānotos izdevumus.
Raksturojot pēdējos gados ekonomiskās situācijas ietekmē radušos iepirkšanās paradumus, 52% respondentu atzīmējuši, ka iepērkas vietās, kur ir zemākas cenas, tikmēr 40% aptaujāto norādījuši, ka gaida akcijas, lai interesējošo preci varētu iegādāties lētāk, bet 39% respondentu mērķtiecīgi meklē un izvēlas lētākās preces no piedāvājuma.
Mazāk populāri taupīšanas veidi ir lietotu preču iegāde (15%), produktu iegāde tieši no ražotāja (10%), iepirkšanās internetā (6%) vai ārzemēs (4%) un kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājuma izmantošana (1%). Eksperti gan norāda, ka tieši pēdējā metode līdzekļu taupīšanai tuvākajā laikā varētu kļūt populārāka.
Ja tiktu piedzīvots inflācijas kāpums, vairāk nekā divas piektdaļas aptaujāto vēl rūpīgāk plānotu un ierobežotu savus izdevumus. Tikai 21% respondentu meklētu darbavietu ar lielāku algu vai iespējas papildus nopelnīt, lai vairotu arī ienākumus, bet 17% aptaujāto uzskata, ka tiktu galā, īpaši nemainot savus pašreizējos paradumus.
Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra nodaļas vadītāja Ingūna Gulbe skaidro, ka 2005.gadā galvenais iedzīvotāju izvēli noteicošais faktors pārtikas izvēlē bija garšas īpašības, cena bija tikai otrs nozīmīgākais faktors, bet patlaban cenas nozīmi uzsver 80% respondentu, un tas norāda uz ievērojamām izmaiņām tirgū.
Tikmēr, identificējot preču un pakalpojumu kategorijās, kuru cenu celšanās atstātu vislielāko ietekmi uz respondentu ikdienas izdevumiem, 64% aptaujāto atzīmējuši maksājumus par elektrību un gāzi, 59% aptaujāto uzsvēruši iespējamo pārtikas preču sadārdzinājumu un 51% aptaujāto – maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem.
Raksturojot savu informētību par iespēju saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atpakaļ naudu par attaisnotajiem izdevumiem (izglītības un medicīnas pakalpojumi), 33% aptaujāto norādījuši, ka zina par šādu iespēju, bet neizmanto to, savukārt kopumā 38% aptaujāto šo iespēju ir izmantojuši.
VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova norādīja, ka pēdējos gados iedzīvotāji bijuši īpaši aktīvi un iesnieguši deklarācijas gan par saviem, gan radinieku attaisnotajiem izdevumiem, dažkārt norādot izdevumus pat par dažiem latiem. Apstākļos, kad ienākumi sarukuši, iedzīvotājiem ir svarīgs katrs lats, uzsvēra Jezdakova.
Pētījuma dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā no 13.maija līdz 25.maijam, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. Kopumā tika aptaujāti 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
“DnB Nord Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
NOZARE.LV
Komentāri