Vidzemes plānošanas reģions aptaujā izzinājis iedzīvotāju
redzējumu par Vidzemi pēc divdesmit gadiem. Izvēlei tika piedāvāti divi scenāriji – nākotnē
Vidzeme attīstās sirmo matu ekonomika vai tiek īstenota atvērto robežu politika.
Rezultāts daudziem būs diezgan liels pārsteigums – iedzīvotāji paredz Vidzemes novecošanu. 62 procenti uzskata, ka nākotnē Vidzemē reāli piepildīsies „sirmo matu ekonomikas” scenārijs. Tomēr tikai 17 aptaujas dalībnieku vēlējās, lai tas piepildās. Šajā gadījumā Vidzemē vēl vairāk pieaugtu vecu cilvēku īpatsvars. Imigrantu ieplūšana valstī tiktu kontrolēta. Sarūkošais darba spējīgo slānis maksās augstākus nodokļus un strādās garākas darba stundas, lai uzturētu pensiju sistēmu un veselības aprūpi. Paaugstinoties dzīves dārdzībai, daudzi seniori izvēlēsies dzīvi ārpus lielajām pilsētām. Tas veicinās dažādu pakalpojumu attīstību laukos un radīs jaunas darba vietas senioru aprūpē. Tomēr “sirmais elektorāts” ar savām balsīm vēlēšanās varētu atņemt finansējumu bērnudārziem, skolām un jauniešu aktivitātēm. No otras puses – viņu dzīves laikā gūtās pieredzes un vieduma izmantošana sabiedrībai varētu būt noderīga.
„Atvērto robežu” scenārijā Latvijas politiķi apzināsies sabiedrības novecošanās ietekmi uz sociālajām un ekonomiskajām sistēmām. Lai veicinātu ekonomiskās un kultūras inovācijas, Eiropas Savienība atver savu darba tirgu
migrantiem no Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas. Viņi
apmetas ne vien attīstītākajās Eiropas valstīs, bet arī Vidzemē. Vietējo iedzīvotāju un iebraucēju kultūru pieredzes tiek apvienotas, lai atrastu labus risinājumus dzīves kvalitātes un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai.
44 procenti respondentu dotu priekšroku scenārijam par Vidzemes atvērtajām robežām. Deviņi no desmit aptaujātajiem uzskatīja, ka demogrāfijas jautājums ir ļoti nozīmīgs Vidzemes nākotnei. Respondenti, kuriem pieņemams likās „atvērto robežu” scenārijs, norādījuši, ka viņiem nav pretenziju pret imigrantiem. Viņuprāt, svarīgi būtu atrast iespējas, kā abas puses (vietējos un imigrantus) lietderīgi iesaistīt, lai sekmētu Vidzemes attīstību. Interesanti, ka 94 procenti aptaujas dalībnieku norādījuši, ka, viņuprāt, iesaistītās puses Vidzemē var ietekmēt reģiona demogrāfiskās situācijas attīstību nākotnē.
“Domājot par nākotni, Vecpiebalgas novada attīstībai nebūs jārealizē ne viens, ne otrs scenārijs. Te ir stipras dzimtas tradīcijas un augsts lokālpatriotisma līmenis. Novads nepaliks bez jauniem cilvēkiem, kuri iesaistīties uzņēmējdarbībā, strādās savās saimniecībās. 2010.gadā novadā iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2009.gad,u palielinājās, kaut tāpat kā visur Latvijā demogrāfiskā statistika ir negatīva,” saka Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone . Viņa arī uzsver, ka pēdējā laikā izskanējušie drūmie scenāriji par nākotni ikdienu dara nervozu un cilvēkos veido bezcerību. “Katrs cilvēks informāciju uztver citādi, diemžēl ne katram šie scenāriji dos motivāciju strādāt nākotnei. Ir jāmaina domāšana. Vai mēs tiešām gribam aizbraukt? Ja ne, jādomā, jākustas, jādara,” domās dalās novada vadītāja. Tādās pašās domās ir arī Raunas novada domes priekšsēdētājs Andris Neimanis. Viņš uzsver, ka Vidzemē ir tādi centri kā Valmiera, Madona, Smiltene, kur pašvaldības dara iespējamo, domājot pat attīstību.
“Tikai mēs paši uz vietas vislabāk zinām, kam Vidzemē jābūt prioritātei, kur jāiegulda nauda, lai nākotnē būtu atdeve. Diemžēl ministrijas domā citādi un reģionu attīstībai nauda tiek taupīta,” saka Andris Neimanis. Par Raunas nākotni Andris Neimanis runā ar optimismu, jo te vienmēr bijuši aktīvi un darbīgi cilvēki, par to arī liecina nelielās ražotnes, sakārtotā infrastruktūra, sakoptā vide. “Rauna ir piemērota vieta dzīvošanai. Tā atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Raunēnieši arī nākotnē brauks uz darbu Valmierā, Smiltenē, Cēsīs,” domās dalās novada vadītājs un uzsver, ka pēdējā laikā pārlieku negatīvi tiek runāts par Latvijas nākotni.
Sarmīte Feldmane
Komentāri