Uzņēmējiem šis gads nebūs viegls, ne tiem, kas pārdod savu produkciju tepat Latvijā, ne tiem, kas eksportē. „Druva” dažādu nozaru ražotājiem jautāja, kā viņi vērtē savas iespējas krīzes laikā. Kokrūpnieki vēro, kas notiks Liene Lote Grizāne
Kokapstrādes uzņēmuma SIA “CED” finanšu direktors Andris Ziemelis, jautāts par prognozēm kokrūpniecības nozarē, atbildēja, ka 2009. gads viegls nebūs.
“Pozitīvi, ka beidzot tika izlemts valsts mežos palielināt izciršanas apjomus. Jautājums vien, vai šis solis nenāk par vēlu. Bet varbūt šoreiz jāpiekrīt teicienam – labāk vēlu, nekā nekad. Nu noteikti var runāt par nozares izejmateriālu cenu. Šobrīd mūsu konkurents ir Zviedrija, kuriem kokmateriālu cena ir zemāka nekā Latvijā. Ja valsts a/s „Latvija valsts meži” palielina savas izstrādes un pārdošanas apjomus, tad gaidāms, ka kokmateriālam arī Latvijā kritīsies cena. Ja ir zemāka cena, ir vieglāk konkurēt ar gala produktu, kas mums un ikvienam šajā nozarē strādājošam ir būtiski,” skaidro A. Ziemelis, atzīstot, ka šis gads kopumā būs grūts.
“Noieta samazināšanos savā sfērā izjūtam galvenokārt būvniecības apjomu samazināšanās dēļ. Un tas skāris arī Eiropas tirgu, kam piesaistīti esam mēs, jo savu produkciju lielākoties eksportējam. Domāju, ka kokrūpniecībā sīva konkurence būs arī ar Zviedriju un Poliju. Nopietni biznesu iedragās arī Lielbritānijas tirgus, kur mārciņas kurss šobrīd vēl joprojām krītas. Arī mūsu klienti nedaudz iepauzē. Vairākos gadījumos nav noslēgti konkrēti līgumi, jo acīmredzot pircēji paši ir mazliet neskaidrībā par šo sezonu,” komentē uzņēmuma finanšu direktors, un vaicāts, ko tuvākajā laikā sagaida no valdības, atbild: “Gaidu konkrētāku informāciju par eksporta garantiju fondiem. Kā tie izpaudīsies? Gribu redzēt, kā tiks ekonomikā iepludināti aizņemtie līdzekļi, kas notiks ar banku kreditēšanu un tamlīdzīgi. Atbildes uz šiem jautājumiem viesīs lielāku skaidrību par nākotni.”
Kaut pienu vispār pirktu Māra Majore – Linē
Veselavas pagasta zemnieku saimniecības “Caunītes” saimnieks Aldis Zilveris, nodarbojas ar piena lopkopību: “Šo gadu sagaidu ar padrūmām domām. Būtiskākais, lai pienu vispār pirktu. Par jebkuru cenu. Protams, ir kaut kādas robežas, par litru jāsaņem vairāk par desmit santīmiem. Protams, labāk būtu, ja pienu pirktu par labu cenu.
Saprotu, ka Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem lielākās problēmas būs tieši šogad, ko ietekmēs arī nodokļu palielināšana. Taču prognozēt, kāds būs šis gads, ir ļoti, ļoti grūti. Domāju, liela daļa saimniecību beigs darbību, taču neuzskatu, ka likvidēsies visa lauksaimniecība. Tie, kuri spēs lētāk ražot, tie arī paliks. Tiem, kuriem jau ir ražošanas bāze, kuriem nav parādu, tiem ir priekšrocības.
Protams, liela nozīme ir un būs kredītiem un banku attieksmei. Ja bankas būs ar mieru pagarināt kredītus, tad situācija būtu nozarei labvēlīgāka, bet, visticamāk, diez vai tā būs.
Liels atbalsts būtu, ja zemnieku saimniecībām tiktu atvērta kāda kredītlīnija apgrozāmajiem līdzekļiem, jo pašlaik visi norēķinu grafiki būtībā nojūk. Jābūt iespējai naudu aizņemties, lai zemnieki var sakārtot norēķinus.
Manuprāt, slikti bija tas, ka Eiropas nauda tika izšķaidīta pa laukiem gandrīz kā sociālā palīdzība. Netika dota iespēja lielajām saimniecībām attīstīties, nauda netika koncentrēta ražotājiem. Taču valdības viedoklis bija, ka nauda jādod visiem, un tagad daļa mazo saimniecību ir nogrimušas, jo ekonomiski nespēja pastāvēt, un grimst arī lielās.”
Tūrisms bez atbalsta neiztiks Mairita Kaņepe
Raitis Sijāts, Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs:
“Tūrisma nozarē norvēģi, vācieši, somi ir ienākuši ar lielām investīcijām, arī Vidzemē privātā, valsts un pašvaldību sektorā. Viņi nav ieinteresēti tūrisma nozares sagraušanā, un arī valdība agri vai vēlu sapratīs, ka krīzes aizsegā ar nodokļu politiku var stipri kaitēt visai nozarei.
Valsts eksporta bilancē tūrisms veido 18 procentus no Latvijas pakalpojumiem. Tūrisms iekšzemes kopproduktam pagājušajā gadā deva 7,5 procentus, tajā bija nodarbināti 8,4 procenti strādājošo, katrs nozarē valsts ieguldītais lats atpakaļ deva 30 latus. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā.
Patiesībā krīze starp tūrisma nozari un Ekonomikas ministrijas vadību sākās vēl pirms krīzes valstī. Piemēram, ministrija lēmumus nesaskaņoja ar nozares pārstāvjiem. Vairāk nekā gadu netika sasaukta tūrisma konsultatīvā padome, lai gan ministrija izstrādāja tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes.
Šogad budžets tūrismam ir samazināts par 30 procentiem, un tas ir 2004. gada apjomā. Plānota Ekonomikas un Reģionālās attīstības ministrijas apvienošana. Tās gaitā Tūrisma attīstības valsts aģentūra saplūdīs ar vēl trijām citām. Cik efektīga būs valsts turpmākā darbība tūrisma jomā, pat grūti paredzēt. Latvijai nākotnē kļūs grūtāk konkurēt ar kaimiņvalstīm, ja valsts arī izdomās nepiedalīties starptautiskās tūrisma izstādēs. Latvijas vietu tūrisma apritē ieņems citi, piemēram, igauņi.”
Jācīnās vien pašiem Liene Lote Grizāne
Raunas pagasta metālapstrādes un metāla dekoratīvo izstrādājumu uzņēmuma SIA “Raunas lauktehnika” direktors Guntis Pelšs “Druvai” atzina, nākamajā gadā uzņēmējiem galvenokārt būs jābalstās uz saviem spēkiem.
“Kaut ko jaunu pateikt šobrīd grūti. Mums droši vien klāt neviens neko neiedos. Katram pašam būs jācīnās. Konkrēti mums vietējais tirgus ir samērā mazs, bet ārējais šobrīd ir pieklusis. Visvairāk mūs skar šis pieklusums Eiropā,” saka G. Pelšs un atzīst, ka vienmēr uzņēmums savas problēmas risinājis pats, negaidot palīdzību no malas.
“Tas, ko šobrīd uzņēmējiem saka, ka ekonomiku stimulēs ar kaut kādiem kredītiem, tas viss lielā mērā arī izklausās pēc blefošanas. Kam ir vajadzīgs kredīts? Lai ņemtu kredītu, uzņēmējam ir jāpārdod prece, bet preces pārdošana ir apgrūtināta. Pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana konkrēti mums neko daudz neizsaka. Varbūt, ka valstiski budžetam tas kaut ko izteiks, bet mums tas neizmaina neko,” komentēja Raunas uzņēmējs.
Komentāri