Bizness reģionos izmirst, liecina laikrakstā “Dienas Bizness” publicētais SIA “Lursoft” pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem.
“Faktiski tas nozīmē, ka 21 novadā kopējais uzņēmumu skaits sarūk, līdz ar to arī mazāki nodokļu maksājumi, mazāks nodarbināto skaits, vietējo cilvēku emigrēšana labākajā gadījumā uz citu pašvaldību, sliktākajā gadījumā – uz ārzemēm,” norāda “Lursoft” pārstāvis Ainars Brūvelis.
Tiesa, pēc vairāku aptaujāto pašvaldību vadītāju teiktā, statistika neparāda situāciju, kad uzņēmuma juridiskā adrese ir, piemēram, Rīgā, bet reālā darbības vieta ir konkrētā pašvaldībā, kā rezultātā reāli strādājošo uzņēmumu skaits pašvaldībā var būt lielāks par tajā reģistrēto.
“Tas ir ļoti satraucošs rādītājs, kur, neko nedarot valstiskā un arī vietējās administrācijas līmenī, var nonākt neapskaužamā situācijā, gan raugoties no attiecīgajā vietā dzīvojošo cilvēku skaita, gan bezdarbnieku pieauguma tendencēm ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām,” skaidro Brūvelis. Viņu pārsteidz, ka slēgto uzņēmumu skaits pārsniedz jaundibināto uzņēmumu skaitu ne tikai Ludzas novadā (likvidēti 52, kamēr jaundibināti vien 24), bet arī no galvaspilsētas netālajā Mālpils novadā (likvidēti deviņi, kamēr jaundibināti pieci). Pierīgā esošos novados tomēr dzimst vairāk jaunu uzņēmumu, nekā tiek likvidēti.
Faktiski, viņaprāt, no 118 pašvaldībām 29 pašlaik situācija nav iepriecinoša un nav izslēgts, ka līdz ar valdības rīcību pašreizējos krīzes apstākļos to skaits tikai pieaugs.
Pēc vairāku aptaujāto domām viena iespēja būtu politisks lēmums valstī par uzņēmējdarbības veicināšanu (ES struktūrfondu pieeja uz atvieglotiem nosacījumiem, nodokļu politika) un kapitālieguldījumiem infrastrūktūrā tieši reģionos ar viskatastrofālāko stāvokli.
Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleins uzskata, ka pašvaldību rīcībā faktiski ir ļoti maz iespēju vai arī tās ir ļoti ierobežotas, ar ko veicināt jaunu uzņēmumu dibināšanu – izvietošanu attiecīgā novadā. Viņaprāt, uzņēmējdarbības veicināšanai tieši novados būtu vajadzīgs valsts atbalsts, kura programmu varētu izstrādāt, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju un pašvaldībām.
Pēc Brūveļa domām otra iespēja ir administratīvi teritoriālās reformas turpinājums otrajā kārtā, kā rezultātā pašvaldību skaits saruktu vismaz uz pusi.
“Mazajām pašvaldībām jāsaprot, ka naudas ir maz un efektīvāka pārvalde tomēr ir tāda, kura no cilvēka atrodas varbūt tālāk, taču spēj vairāk palīdzēt, jo mazāk līdzekļu tiek tērēts paša aparāta uzturēšanai,” skaidro Brūvelis.
Viņaprāt, pašreizējais gan pašvaldībās, gan valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto skaits neatbilst tam, kādu to spēj uzturēt Latvijas tautsaimniecība. Kā interesantu piemēru tieši nodarbinātības vairošanā reģionos Brūvelis min Zviedriju, kur šīs valsts Uzņēmumu reģistra centrālais “sēdeklis” atrodas 300 kilometru attālumā no Stokholmas, Norvēģijā – teju 800 kilometru attālumā no galvaspilsētas Oslo. Turklāt esot jāņem vērā, ka šajās valstīs kontrasts starp galvaspilsētu un reģioniem nav tik liels kā Latvijā.
“Latvijai jāmācās no ES vecajām dalībvalstīm, kuras sekmīgi plāno savu nodokļu politiku, konkurētspēju, reģionālo attīstību,” uzsver Brūvelis.
Viņaprāt, ir pēdējais brīdis novērst reģionu iztukšošanu no cilvēkiem, tādējādi apdzīvotības ziņā Latviju pielīdzinot pustuksneša vai tuksneša dabas zonā izvietotai valstij. Vairāki aptaujātie norāda, ka viena pati pašvaldība, bez valsts “stingrā pleca” neko daudz esošo situāciju uzlabot nespēs.
Pēc LETA
Komentāri