Trešdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Tūristu skaits Līgatnes papīrfabrikas ciematā četrkāršojies

Druva
08:17
23.07.2011
8

Tūristu skaits Līgatnes takās un citās tūrisma zonās pilsētas tuvumā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir četrkāršojies, informēja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

Kā liecina Līgatnes Tūrisma informācijas centra apkopotie dati, pērn jūnijā tika apkalpoti 334 ceļotāji, bet šogad šajā pašā laika periodā to skaits palielinājies līdz 1332. No tiem 892 bijuši individuālie apmeklētāji, bet 440 – organizēto ekskursiju grupu dalībnieki. Jūlija pirmajās nedēļās tūristu skaits, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, palielinājies vairāk nekā divas reizes, un šogad šajā mēnesī apkalpoti jau 1106 interesenti.

Šteins uzskata, ka tas ir gan uzvaras konkursā “Eiropas izcilākais tūristu galamērķis 2011”, gan pašu mārketinga aktivitāšu un tūrisma piedāvājuma attīstīšanas mērķtiecīga darba rezultāts.

“Līgatnes Tūrisma informācijas centra apmeklētāji diezgan bieži atzīst, ka apmeklēt Līgatni pamudinājusi tieši informācija par Līgatnes uzvaru konkursā. Vairāk šādu atsauksmju ir tieši no Latvijas ceļotājiem, mazāk – no ārzemju tūristiem, kas savus ceļojumus tomēr plāno laicīgi. Viņu apmeklējumā šī ziņa varētu atsaukties nākamgad, lai gan arī šogad ārvalstu tūristu īpatsvaram Līgatnē, kas pērn veidoja 26% no viesiem, ir tendence nedaudz pieaugt,” sacīja Šteins.

Domes priekšsēdētājs norāda, ka arvien vairāk tūristu Līgatnē uzturas vairāk nekā vienu dienu – rehabilitācijas centrā “Līgatne” numuriņi esot maksimāli noslogoti, un ievērojami pieaugusī tūristu plūsma pamudinājusi uzņēmējus atjaunot krīzes laikā iesaldētās viesnīcu un konferenču zāļu būves idejas. Darbu veiksmīgi jau sācis jaunais krodziņš “Vilhelmīnes dzirnavas”, bet no jauna atvērts iepriekš populārais restorāns “Lāču miga”.

“Paralēli attīstās arī citi tūrisma objekti – Līgatnes vīna darītava, Karošu darbnīca, Vienkoču parks, daudz lielāka aktivitāte vērojama Līgatnes dabas parkā,” sacīja Šteins.

Tam, ka uzvara konkursā un mārketinga aktivitātes veiksmīgi papildina viena otru, piekrīt arī konkursa “Eiropas izcilākais tūristu galamērķis 2011” Latvijas projekta vadītājs Armands Muižnieks. Viņš arī uzteic Līgatnes novada vadību par konceptuālo pieeju tūrisma attīstīšanai, kad ar konkursa palīdzību piesaistītā tūristu un plašākas sabiedrības interese tiek pavērsta uz citiem Līgatnes un apkārtnes tūrisma objektiem un otrādi – tiem, kas uz Līgatni brauca baudīt pārsvarā dabas ainavas, tiek atklāts arī unikālā kultūrvēsturiskā mantojuma šarms.

Līgatnes novada dome plāno iesaistīties arī starptautiskās aktivitātēs – akceptēt uzaicinājumu kļūt par biedru Eiropas konkursa uzvarētāju organizācijā, kurā svarīgs, pēc Šteina domām, ir sadarbības tīkls. “Centīsimies izmantot visas iespējas, ko šī balva piedāvā,” piebilst domes priekšsēdētājs.

Viena no tām ir arī dalība konkursa uzvarētāju sveikšanā un galamērķu prezentācijā Eiropas tūrisma forumā, kas rudenī notiks Briselē. Tur tiks demonstrēta arī video filma par Līgatni kā konkursa uzvarētāju, ko uzņēmusi filmu studija no Briseles. Tāpat izplatīšanai Latvijā un ārvalstīs tiek gatavots arī Latvijas Vides filmu studijas videomateriāls.

Kā ziņots, konkursā par “Eiropas izcilākā tūristu galamērķa 2011” uzvarētāju atzīts Līgatnes novada domes iesniegtais projekts “Līgatnes papīrfabrikas ciemats – strādnieku vēsturiskā dzīvesveida liecinieks”, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja konkursa vadītājs Muižnieks.

Otro vietu konkursā ieguva Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja pieteikums “Karostas cietuma starptautiskā atraktivitāte – sabiedriskās iniciatīvas veiksmes stāsts”, trešo – Bauskas novada domes pieteikto piļu un muižu produkts “Lielupes ielejas dārgumi”, ceturto – Siguldas novada domes projekts “Arhitektūras pieminekļu iesaiste un pilnveidošana tūrisma galamērķa attīstībai Siguldā un Turaidā”, bet piektajā vietā ierindojies pašvaldības aģentūras “Cēsu kultūras un tūrisma centrs” projekts “Tūkstotis vēstures pēdu Cēsīs”.

Jau ziņots, konkursā par “Eiropas izcilākā tūristu galamērķa 2011” titulu dalībai tika pieteikti 12 pašvaldības un tūrisma objekti.

Šogad konkursa tēma bija “Arhitektūras pieminekļu atjaunošana par tūrisma objektiem”. Pieteikumus bija aicinātas iesniegt pašvaldības, to struktūrvienības, pašvaldību aģentūras un valsts aģentūras.

Konkursa mērķis ir atzīmēt izcilākos projektus, kuros kultūras mantojuma arhitektūras valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļi ir veiksmīgi atjaunoti par tūrisma objektiem, tādējādi piesaistot vietai ceļotājus, investīcijas un uzņēmējdarbību, radot jaunas darba vietas. Konkursā varēja pieteikt tūristu galamērķus, kuros pēdējo trīs gadu laikā veiktas šādas aktivitātes, kuras turklāt būtu ilgtspējīgas, inovatīvas un kalpotu par paraugu citiem tūristu galamērķiem.

Eiropas Komisijas “Eiropas izcilākā tūristu galamērķa” konkursu Latvijā organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Kopš 2007.gada ar projektu tiek veicināti ilgtspējīgi tūrisma modeļi Eiropas Savienības kandidātvalstīs. Projekts pamatojas uz valstī ik gadu organizētiem konkursiem, kuros katrā līdzdalības valstī izraugās izcilāko tūrisma galamērķi. Eiropas konkursam, kurā nosaka izcilākos tūrisma galamērķus, Eiropas Komisija kopā ar attiecīgajām valstu tūrisma iestādēm katru gadu izraugās atšķirīgu moto.

Līdz šim konkursi bija veltīti lauku tūrismam 2007.gadā, vietējam nemateriālajam mantojumam 2008.gadā, aizsargājamām dabas teritorijām 2009.gadā, kā arī ūdenstūrismam 2010.gadā.

Pērn par izcilāko tūristu galamērķi Latvijā no iesniegtajiem sešiem projektiem atzina Jūrmalu, 2009.gadā tas bija Tērvetes dabas parks, 2008.gadā – Latgales podnieki, bet 2007.gadā – Kuldīga.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārgājienā atklāj citas Cēsis

05:37
23.04.2025
8

Cēsu Centrālā bibliotēka organizēja pirmo literāro pārgājienu “Ziedošais pavasaris”. “Tā kā Cēsis šogad ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, gribam cēsniekiem un citiem interesentiem dot iespēju iepazīt pilsētu caur literatūras un grāmatniecības prizmu, kā arī uzzināt gan kaut ko jaunu, gan atgādināt par kultūras cilvēkiem, kuri te kādreiz dzīvojuši un strādājuši, kuri savos literārajos darbos rakstījuši par […]

“Straupes” produkcijas kvalitāti vērtē arī nozares ministrs

00:00
23.04.2025
12

Apmeklējot piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, zemkopības ministrs Armands Krauze atzinis: “Es šeit atbraucu, lai apstiprinātu, ka visi “Straupes” produkti ir pilnībā droši!” Zemkopības ministrs “Straupi” apmeklēja pagājušajā trešdienā, 16.aprīlī. A.Krauze iepazinās ar ražotni, novērtēja atbilstību pārtikas drošības standartiem, tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības pasākumiem – ārpuskārtas ražotnes dezinfekciju, kā arī darbinieku papildu mācībām, […]

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
56

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
28

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
41

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Tautas balss

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
7
1
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
19
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
44
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Sludinājumi