Cēsu novada Tūrisma attīstības aģentūra aicināja ar tūrismu saistītos uzņēmējus uz Tūrisma attīstības darbnīcu. Pasākumam bija izraudzīta Dzērbenes pils, tā radot iespēju iepazīt vēl vienu skaistu vietu novadā.
Uzņēmēji atzina, ka tikšanās bija vērtīga, tā bija iespēja satikt ne tikai kolēģus, arī dažādus pašvaldības speciālistus. Lai strādātu tālāk, tūrisma nozare novadā attīstītos, lai novads piesaistītu viesus no Latvijas un citām valstīm, svarīga ir sadarbība – gan pašvaldības aģentūrai ar uzņēmējiem, gan uzņēmējiem savā starpā. Šajā reizē arī ieguvums, ka kopā tika vērtēts, kādus jaunus produktus vajadzētu konkrētām tūristu mērķgrupām.
“Aģentūra strādā gadu, laiks atskatīties, kā īstenojas šīgada plāni, un jāizstrādā nākamā gada budžets, svarīgs ir uzņēmēju viedoklis, viņu ierosinājumi. Mums būtiski gūt pārliecību, ka pareizi nosakām prioritātes, mērķus,” par tikšanos stāsta aģentūras direktore Madara Lasmane un uzsver, ka aģentūra darbībā balstās uz novada tūrisma attīstības stratēģijas virzieniem, lai sasniegtu noteiktos mērķus.
Aģentūra ar mārketinga aktivitātēm iesaistījusies dažādu pasākumu rīkošanā, izstrādāts vienotais Cēsu tūrisma zīmols “Cēsu novads pievelk”, piesaistot ārējo finansējumu, rīkota reklāmas kampaņa Igaunijā, novads sadarbībā ar citām organizācijām reklamēts četrās starptautiskās izstādēs, izstrādāti jauni tūrisma maršruti, arī īpašs piedāvājums skolām, ar novadu iepazīstināti mediji un tūrisma operatori. “Būtiski, lai uzņēmēji veido kopīgus piedāvājumus, sadarbojas, kā tas ir, piemēram, Skujenē. Varam palīdzēt ar padomu, reklāmu, jo vispirms tūristi ir jāatvilina, jāstāsta, ka vērts atbraukt, lai viņi labi justos, būtu, ko redzēt un darīt, tas jau ir uzņēmēju ziņā,” uzsver M.Lasmane. Top un nākamajā sezonā būs pieejama arī jauna mājaslapa, kurā būs informācija gan tūristiem, gan uzņēmējiem. Sarunās ar pašvaldību uzņēmēji vairākkārt atzinuši, ka tāda ir nepieciešama.
Uzņēmēji – viesu māju, lauku sētu, tūrisma objektu saimnieki, naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, aktīvā tūrisma organizētāji – atzinīgi novērtēja aģentūras nākamā gada ieceres un šogad paveikto. Par veiksmīgu atzina reklāmas kampaņu Igaunijā, jo šovasar palielinājies atbraukušo igauņu skaits. Kopumā, lai gan nav sasniegti pirmspandēmijas rādītāji, šo sezonu uzņēmēji vērtē kā labu.
“Vasara bija raiba, laivotāju Gaujā apmēram tikpat cik pērn, nakšņotāju gan mazāk. Vairums ir igauņi un vācieši. Savulaik bija lietuvieši, tagad gandrīz nav,” pastāsta Karīna Makare no SIA “Makara tūrisma birojs” Līgatnē un uzsver, ka tūrismā pesimistiem nav, ko darīt. “Līgatnes vīna darītavas” saimnieks Ainārs Vanags arī pauž, ka igauņu šovasar bijis necerēti daudz. “Savulaik bija daudz viesu no Lietuvas. Tagad Zemgalē ap Tērveti tūristiem ir plašs piedāvājums, viņi šaipus Daugavai nebrauc. Kad pēc vētras Tērvetes dabas parks bija slēgts, arī apkārt bija postījumi, daži atbrauca līdz Vidzemei,” skaidro A.Vanags, bet M.Lasmane atgādina, ka tūrismā vislielākā konkurence ir starp teritorijām un, protams, piedāvājumiem.
Piebalgas porcelāna fabrikas saimnieks Jānis Ronis pastāsta, ka Inešos tūristu bijis daudz un par sezonu sūdzēties nevar. Taču šonedēļ tiek slēgta porcelāna galerija Cēsīs. “Pirms diviem gadiem pilsētas svētkos atvērām. Īre, ziemā dārgais siltums, tas katru gadu ir ap četriem tūkstošiem eiro zaudējumi. Ziemā arī tūristu maz, vasarās labi, bet ar to nevar izdzīvot. Projekts noslēdzies,” pastāsta uzņēmējs un pauž gandarījumu, ka galerija ar izstādēm, fabrikas ražojumiem pulcējusi zināmu interesentu loku. Patlaban piebremzēts arī izstāžu zāles projekts Inešos. “Visam savs laiks. Bet fabrika turpina uzņemt tūristus, rīkojam darbnīcas,” uzsver uzņēmējs.
Veselīga dzīvesveida pārgājienu organizatore Rudīte Truce pastāsta, ka aizvien vairāk cilvēku vēlas būt dabā kopā ar ģimeni. “Pārgājienā satiekas dažādas paaudzes. Bērni nečīkst, grib būt mazie varoņi, ikviens var paplašināt savu spēju robežas. Te cits citu atbalsta, sadarbojas. Pēc pārgājiena gūts gandarījums un prieks par redzēto, piedzīvoto un atmiņas,” saka R.Truce un piebilst, ka pārgājienus parasti rīko nelielām grupām dažādās skaistās vietās.
Daudzi tūristi iecienījuši pusdienot Straupes kafejnīcā “Zem ozola”, tāpat labi zina Rožkalnu maizi. Saimniece Inta Ekerte pastāsta, ka ikdienu ļoti ietekmējuši ceļu remonti. Uzņēmēja nolēmusi līdz nākamajai sezonai kafejnīcu slēgt, bet strādās ar pasūtījumiem, apkalpos arī tūristu grupas. “Ir iecere vairāk pievērsties tūristam, idejas ir,” teic I.Ekerte un vērtē, ka novadā pietrūkst vienotā, kā piemēru minot zivju ceļu gar jūru. “Mums jāatrod kopīgais, kas būtu interesanti tūristiem. Man veikalā ir stends, kur ikviens var atstāt informāciju par savu piedāvājumu, tirgojam arī vietējos produktus,” saka straupiete.
Cēsīs pazīstamās kafejnīcas “Vinetas un Allas kārumlāde” saimniece Vineta Žamoidika piebilst, ka atbalsts tūrisma uzņēmējiem ir dažādi pasākumi, kas tiek rīkoti pilsētā. “Tad Cēsis atdzīvojas. Šosezon tūristu bija mazāk, nekā cerēts. Par kampaņu nezinājām, bet bijām pārsteigtas, ka Cēsīs ir daudz igauņu,” pastāsta cēsniece.
Vidzemes Augstskolas profesors, tūrisma eksperts Andris Klepers , raksturojot tūrisma vidi, atgādina, ka to ietekmē gan ārējā vide, kā karš Ukrainā, gan iekšējā, ko veido katra pašvaldība un uzņēmēji. “Ir būtiski izvērtēt, kur ieguldīt publisko finansējumu, kā to efektīvāk izmantot infrastruktūras un vides sakārtošanā. Arī uzņēmēju sadarbība, spēja saprast problēmas un kopā risināt, atrast kopsaucējus ne lozungu veidā, bet uz racionāliem pamatiem. Attīstībā svarīgi ir pašvaldības un uzņēmēju saskarsmes punkti rīcībai, lai nav tā, ka pašvaldība izdomā vienu, bet uzņēmējiem svarīgs, aktuāls ir pavisam kas cits,” viedokli pauž A.Klepers un piebilst, ka nākotnē noteikti jāvērtē, vai tūrisma informācijas centri jāuztur aģentūrai. Jūlijā aģentūra pārtrauca sadarbību ar Dabas aizsardzības pārvaldi par Līgatnes dabas taku Tūrisma informācijas centra darbības uzturēšanu.
Komentāri