Skujenes pagasta “Vecskujenēs” kuplā trušu un vistu saime gatavojas Lieldienām, lai nepieviltu tos, kuri cer uz brīnumiem. Bites pamodušās, gaida saimnieku rūpes. Pavasaris, kaut lēni, ienāk sētā.
Truškopība ir perspektīva
“Pavasaros ne viens vien grib nopirkt trusēnu, tad līdz rudenim izaudzēt. Arī bioloģiskās saimniecības interesējas. Viena nopirka simts trusēnus, ” stāsta saimniece Laura Bormane. Viņas saimniecībā ir ap 150 trušu.
“Pirms septiņiem gadiem sapratām, ka gribam strādāt sev un ģimenei, ne tikai algotu darbu. Tā kā zemes ir tikai seši hektāri, bija jādomā, ar ko nodarboties. Iegādājāmies divus Kalifornijas šķirnes trušus saimniecībā Valmieras pusē. Tad kādu laiku bija līdz pat 500 trušiem, tad samazinājām,” pastāsta skujeniete un piebilst, ka audzēti septiņu šķirņu truši, tagad tikai Kalifornijas un Burgundijas. Šie dzīvnieki ir izturīgāki, Kalifornijas šķirnes trusenes pat aukstā ziemā prot nosargāt mazuļus.
“Vecskujenes” ir šķirnes dzīvnieku audzētava. L.Bormane uzsver, ka, lai iegūtu kvalitatīvu gaļu, jābūt augstražīgiem dzīvniekiem. Jauni šķirnes truši vaislai tiek noskatīti izstādēs Lietuvā, Dānijā, Čehijā, Francijā, jo diemžēl Latvijā dzīvniekiem ir tuvradniecība.
“Gadā ir līdz pat četriem metieniem. Rekords bijis 15 mazuļi vienai trusenei, un visi izauga, vidēji metienā ir desmit. Truši ir prasīgi, izaudzēt nav viegli, kā jau katru dzīvnieku,” saka L.Bormane. Saimniecība ir pārejas posmā uz bioloģisko saimniekošanu. Tāds virziens izraudzīts, jo apkārtējā vide ir piemērota, kaimiņos nav laukkopības saimniecību, kas izmanto ķimikālijas. “Patlaban truši dzīvo āra mājiņās. Taču prasības bioloģiskajām saimniecībām ir ļoti stingras, jauntrušiem jānodrošina dzīvošana voljēros, nevis būdās. Jādomā, kā tādu ierīkot. Protams, bez betonēšanas neiztikt. Trušu mammas drīkstēs dzīvot būdās, bet jānodrošina lielāka platība, nekā ir tagad, kā arī nedrīkst būt režģu grīda, jābūt dēļu. Protams, konvencionālajiem truškopjiem šādu prasību nav,” pārdomās dalās trušu audzētāja un uzsver, ka prasību dēļ no nozares neatteiksies. “Pēc trušu gaļas ir pieprasījums, par to nav jāuztraucas. Aizvien vairāk cilvēki saprot, ka tā ir veselīga,” atgādina L.Bormane. Tā kā viņa ir arī mājražotāja, izbrāķētos dzīvniekus kauj, pārdod gaļu, pārstrādā gaļas produktos. “Vecskujenēs” ražo trušu gaļas frikadeles bez sāls, sautētu truša gaļu savā sulā, arī malto gaļu. Produkcija nonāk tiešās pirkšanas pulciņos, piedāvāta svaigi.lv, pastāvīgie pircēji brauc arī uz saimniecību.
“Trušiem tiek nodrošināta kvalitatīva, bioloģiski audzēta barība. No “Ķelmēniem” pērkam graudus, siens pašu gatavots. Diemžēl nav pieejami vitamīni, tos aizstājam ar pašu audzētiem burkāniem, ķirbjiem,” atklāj trušu audzētāja. L.Bormane gatavojas tradicionālajai lauksaimniecības izstādei Rāmavā. Saimniecei ir, ar ko lepoties. “Diemžēl te apkārtnē trušus neviens neaudzē. Varu iedrošināt, ka vajag pamēģināt. Sākt ar pāris. Protams, rezultāts būs labāks, ja iegādāsies šķirnes dzīvnieku,” saka L.Bormane.
No paipalām pie vistām
Pirms dažiem gadiem “Vecskujenēs” audzēja paipalas. Bija pat 800 putnu. “Bioloģiskā saimniecībā audzēt paipalas ir pārāk sarežģīti. Katram putnam jānodrošina liela platība. Piecus gadus audzējām, atteicāmies,” pastāsta L.Bormane un piebilst: “Toties tagad jau trešo gadu ir vistas.” Skujeniete atzīst, ka patlaban putni, sajūtot pavasari, vēlas tikt ārā. Taču biodrošības dēļ jādzīvo novietnē. Kā jau bioloģiskā saimniecībā cāļi tiek inkubēti uz vietas.
“Tagad vistas tur daudzi, bet par olu pieprasījumu sūdzēties nevar. Domājot par veselīgu uzturu, aizvien vairāk cilvēku interesējas par bioloģiski audzētu gaļu, dārzeņiem, olām. Izaudzēt bioloģiski ir grūtāk, to patērētāji saprot,” saka L.Bormane.
Kopā var daudz
“Vecskujenes” ir daudznozaru ģimenes saimniecība, te tur arī bites. “Jāizmanto tīrā vide, un bitēm te ganību netrūkst,” bilst saimniece. Bišu drava ir vīra Saivja pārziņā. Patlaban ir 50 saimes, bet ir iecere dravu palielināt. Saivis kopā ar dēliem Kristapu un Kristeru gādā par saimnieciskajiem darbiem. Liels palīgs mammai ikdienā ir meita Linda. Laura atklāj, ka vasarā meita nolēmusi pati pamēģināt cept kūkas un papildināt klientiem piedāvāto “Vecskujenes” pārtikas produktu grozu.
“Tā kā visi strādājam arī algotu darbu, bet Linda mācās, saimniecība aizņem visu brīvo laiku,” saka “Vecskujenes” saimniece.
Ar smaidu Laura atklāj, ka viņu truši un vistas ir īpaši. Protams, Lieldienu laikā. “Mūsu bērniem ligzdiņās tiek sadētas šokolādes olas. Lai cik bērni lieli, aizvien tās meklē un sacenšas, kurš atradīs vairāk,” pastāsta skujeniete un piebilst, ka galdā, protams, tiek liktas krāsotas olas. “Krāsojam tikai sīpolu mizās, kaut ko pietinot klāt, lai iznāk raibākas,” teic Laura Bormane.
Komentāri