Trešdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Lilija, Liāna

Trešajā ceturksnī apdrošinātāji strādājuši ar Ls 14,6 miljonu peļņu

Druva
09:53
19.11.2010
3

Šā gada trešajā ceturksnī apdrošināšanas sabiedrības strādājušas ar 14,6 miljonu latu peļņu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informāciju par Latvijas apdrošināšanas tirgus darbības rezultātiem.

Dzīvības apdrošināšanas sabiedrību peļņa bija 2,4 miljoni latu un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību – 12,2 miljoni latu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

Šā gada trīs ceturkšņos apdrošināšanas sabiedrības parakstīja bruto prēmijas 138,4 miljonu latu apmērā, kas bija par 20,7% mazāk nekā 2009.gada trīs ceturkšņos, un izmaksāja bruto atlīdzības 85 miljonu latu apmērā, kas bija par 27,7% mazāk nekā 2009.gada trīs ceturkšņos.

Dzīvības apdrošināšanas sabiedrību parakstīto bruto prēmiju apmērs trešajā ceturksnī pieauga par 11,9% un bija 20,6 miljoni latu. Izmaksāto bruto atlīdzību apmērs salīdzinājumā ar 2009.gada trīs ceturkšņiem samazinājās par 31,4% un bija 11,1 miljons latu. Šā gada trīs ceturkšņos dzīvības apdrošināšanas sabiedrību parakstīto bruto prēmiju lielākā daļa bija parakstītas par dzīvības un veselības apdrošināšanu – attiecīgi 75,7% un 21,8%.

Dzīvības apdrošināšanā lielāko īpatsvaru veido apdrošināšanas produkti ar uzkrājumu veidošanu (57,4% no dzīvības apdrošināšanā parakstītajām prēmijām) un par tirgum piesaistītajiem līgumiem parakstītās bruto prēmijas (17,9% no dzīvības apdrošināšanā parakstītajām prēmijām).

Šā gada trīs ceturkšņos dzīvības apdrošināšanas sabiedrību izmaksāto bruto atlīdzību lielākais īpatsvars izmaksātajās atlīdzībās bija par dzīvības apdrošināšanu – 65,1%, kas salīdzinājumā ar 2009.gada trīs ceturkšņiem samazinājās par 0,8% un sasniedza 7,2 miljonus latu. Par veselības apdrošināšanu izmaksāto bruto atlīdzību apmērs samazinājās par 57% un bija 3,8 miljoni latu.

Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību šogad deviņos mēnešos parakstīto bruto prēmiju apmērs bija 117,8 miljoni latu jeb par 24,5% mazāk nekā 2009.gada trijos ceturkšņos. Izmaksāto bruto atlīdzību apmērs samazinājās par 27,1% salīdzinājumā ar 2009.gada trijiem ceturkšņiem un bija 73,9 miljoni latu.

Riska apdrošinātāju parakstītajās bruto prēmijās pārskata periodā būtiskas izmaiņas nav notikušas, lielākā daļa bija par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu – 24,5%, par sauszemes transporta apdrošināšanu – 23,8%, par īpašuma apdrošināšanu – 18,1%, par veselības apdrošināšanu – 12,6%.

Šā gada trijos ceturkšņos lielākais izmaksāto atlīdzību īpatsvars bija par sauszemes transporta apdrošināšanu – 28,2% no izmaksātajām bruto atlīdzībām, par obligāto sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu – 25,7%, kā arī par veselības apdrošināšanu – 18,1% un īpašuma apdrošināšanu – 14,2%.

Lielākais piekritušās bruto atlīdzības apmērs trīs ceturkšņos dzīvības apdrošināšanā bija 111000 latu par dzīvības apdrošināšanu ar tirgum piesaistītajiem līgumiem. Nedzīvības apdrošināšanā apmēra ziņā lielākā – 600 000 latu – apdrošināšanas atlīdzību prasība bija par īpašuma apdrošināšanu pret uguns un dabas stihiju postījumiem.

Šā gada trešā ceturkšņa beigās apdrošināšanas sabiedrību kopējie ieguldījumi bija 286 miljoni latu. Lielākais ieguldījumu apmērs bija parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu – 125,2 miljoni latu jeb 43,8% no apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumiem -, kā arī termiņnoguldījumos kredītiestādēs – 90,8 miljoni latu jeb 31,8%, savukārt akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu veidoja 5,3% jeb 15 miljonus latu.

30.septembrī apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumi 54,2% apmērā no ieguldījumu kopsummas bija izvietoti Latvijā, 8% bija izvietoti Lietuvā, 8,3% – Vācijā, 5,1% – Luksemburgā, 4,3% – Francijā, 3,9% – Somijā un 2,5% – Dānijā, bet pārējie 13,7% vēl 24 citās valstīs. Eiropas Savienības valstīs bija ieguldīti 97,4% no kopējā ārvalstu ieguldījumu apmēra.

Apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas izpildes rādītājs, kas raksturo apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošo līdzekļu pietiekamību tās minimālās maksātspējas nodrošināšanai, šā gada trešā ceturkšņa beigās dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām bija 151,5% (robežās no 102,8% līdz 217%), nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – 186,8% (robežās no 111% līdz 257%). Zemākā pieļaujamā šī rādītāja robeža ir 100%.Liels maksātspējas rādītājs liecina par to, ka apdrošināšanas sabiedrības var strādāt daudz aktīvāk, neapdraudot savu maksātspēju.

Šogad trijos ceturkšņos ieguldījumu atdeve dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām bija 6,2% (2009.gada trijos ceturkšņos – 7,6%), nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – 5% (2009.gada trijos ceturkšņos – 9,8%).

Deviņos mēnešos ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs samazinājās par 7,4%, salīdzinot ar 2009.gada trīs ceturkšņiem, un 2010.gada trīs ceturkšņos filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs sasniedza 25,7 miljonus latu. Savukārt izmaksāto bruto atlīdzību apmērs samazinājās par 9,3% un sasniedza 13,9 miljonus latu. Līdz ar to pārskata periodā ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas kopējā apdrošināšanas tirgū sasniedza 18,6%, bet izmaksātās bruto atlīdzības – 14%.

Lai arī ekonomikā vērojamas stabilizācijas tendences, tomēr aizvien turpina samazināties parakstīto bruto prēmiju apmērs uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2009.gada trīs ceturkšņiem, tas pārskata periodā samazinājās par 18,2% un 2010.gada trijos ceturkšņos sasniedza 73 latus.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Raunā visos laikos strādājušas prasmīgas audējas

00:00
30.04.2025
16

Raunas pagastmājas izstāžu zālē pavasara krāsas spoguļojas audumos – dreļļos, lupatdeķos, brunčos, jostās, segās. Audēju kopas “Drellis” audējas priecē ar pēdējos gados tapušajiem darbiem un izstādē “Dreļļa līkloči gadsimtu griežos” atskatās uz vairāk nekā pusgadsimtā paveikto. “Par aušanas pulciņa sākumu uzskatām 1975. gadu, bet Raunā audējas strādājušas vienmēr. Pirms tam nāca kopā slimnīcas verandā, tikās […]

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
23

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
109

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
20

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
129
1

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
384
1

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
20
1
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
18
12
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
16
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi