Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Trešajā ceturksnī apdrošinātāji strādājuši ar Ls 14,6 miljonu peļņu

Druva
09:53
19.11.2010
7

Šā gada trešajā ceturksnī apdrošināšanas sabiedrības strādājušas ar 14,6 miljonu latu peļņu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informāciju par Latvijas apdrošināšanas tirgus darbības rezultātiem.

Dzīvības apdrošināšanas sabiedrību peļņa bija 2,4 miljoni latu un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību – 12,2 miljoni latu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

Šā gada trīs ceturkšņos apdrošināšanas sabiedrības parakstīja bruto prēmijas 138,4 miljonu latu apmērā, kas bija par 20,7% mazāk nekā 2009.gada trīs ceturkšņos, un izmaksāja bruto atlīdzības 85 miljonu latu apmērā, kas bija par 27,7% mazāk nekā 2009.gada trīs ceturkšņos.

Dzīvības apdrošināšanas sabiedrību parakstīto bruto prēmiju apmērs trešajā ceturksnī pieauga par 11,9% un bija 20,6 miljoni latu. Izmaksāto bruto atlīdzību apmērs salīdzinājumā ar 2009.gada trīs ceturkšņiem samazinājās par 31,4% un bija 11,1 miljons latu. Šā gada trīs ceturkšņos dzīvības apdrošināšanas sabiedrību parakstīto bruto prēmiju lielākā daļa bija parakstītas par dzīvības un veselības apdrošināšanu – attiecīgi 75,7% un 21,8%.

Dzīvības apdrošināšanā lielāko īpatsvaru veido apdrošināšanas produkti ar uzkrājumu veidošanu (57,4% no dzīvības apdrošināšanā parakstītajām prēmijām) un par tirgum piesaistītajiem līgumiem parakstītās bruto prēmijas (17,9% no dzīvības apdrošināšanā parakstītajām prēmijām).

Šā gada trīs ceturkšņos dzīvības apdrošināšanas sabiedrību izmaksāto bruto atlīdzību lielākais īpatsvars izmaksātajās atlīdzībās bija par dzīvības apdrošināšanu – 65,1%, kas salīdzinājumā ar 2009.gada trīs ceturkšņiem samazinājās par 0,8% un sasniedza 7,2 miljonus latu. Par veselības apdrošināšanu izmaksāto bruto atlīdzību apmērs samazinājās par 57% un bija 3,8 miljoni latu.

Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību šogad deviņos mēnešos parakstīto bruto prēmiju apmērs bija 117,8 miljoni latu jeb par 24,5% mazāk nekā 2009.gada trijos ceturkšņos. Izmaksāto bruto atlīdzību apmērs samazinājās par 27,1% salīdzinājumā ar 2009.gada trijiem ceturkšņiem un bija 73,9 miljoni latu.

Riska apdrošinātāju parakstītajās bruto prēmijās pārskata periodā būtiskas izmaiņas nav notikušas, lielākā daļa bija par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu – 24,5%, par sauszemes transporta apdrošināšanu – 23,8%, par īpašuma apdrošināšanu – 18,1%, par veselības apdrošināšanu – 12,6%.

Šā gada trijos ceturkšņos lielākais izmaksāto atlīdzību īpatsvars bija par sauszemes transporta apdrošināšanu – 28,2% no izmaksātajām bruto atlīdzībām, par obligāto sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu – 25,7%, kā arī par veselības apdrošināšanu – 18,1% un īpašuma apdrošināšanu – 14,2%.

Lielākais piekritušās bruto atlīdzības apmērs trīs ceturkšņos dzīvības apdrošināšanā bija 111000 latu par dzīvības apdrošināšanu ar tirgum piesaistītajiem līgumiem. Nedzīvības apdrošināšanā apmēra ziņā lielākā – 600 000 latu – apdrošināšanas atlīdzību prasība bija par īpašuma apdrošināšanu pret uguns un dabas stihiju postījumiem.

Šā gada trešā ceturkšņa beigās apdrošināšanas sabiedrību kopējie ieguldījumi bija 286 miljoni latu. Lielākais ieguldījumu apmērs bija parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu – 125,2 miljoni latu jeb 43,8% no apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumiem -, kā arī termiņnoguldījumos kredītiestādēs – 90,8 miljoni latu jeb 31,8%, savukārt akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu veidoja 5,3% jeb 15 miljonus latu.

30.septembrī apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumi 54,2% apmērā no ieguldījumu kopsummas bija izvietoti Latvijā, 8% bija izvietoti Lietuvā, 8,3% – Vācijā, 5,1% – Luksemburgā, 4,3% – Francijā, 3,9% – Somijā un 2,5% – Dānijā, bet pārējie 13,7% vēl 24 citās valstīs. Eiropas Savienības valstīs bija ieguldīti 97,4% no kopējā ārvalstu ieguldījumu apmēra.

Apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas izpildes rādītājs, kas raksturo apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošo līdzekļu pietiekamību tās minimālās maksātspējas nodrošināšanai, šā gada trešā ceturkšņa beigās dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām bija 151,5% (robežās no 102,8% līdz 217%), nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – 186,8% (robežās no 111% līdz 257%). Zemākā pieļaujamā šī rādītāja robeža ir 100%.Liels maksātspējas rādītājs liecina par to, ka apdrošināšanas sabiedrības var strādāt daudz aktīvāk, neapdraudot savu maksātspēju.

Šogad trijos ceturkšņos ieguldījumu atdeve dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām bija 6,2% (2009.gada trijos ceturkšņos – 7,6%), nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – 5% (2009.gada trijos ceturkšņos – 9,8%).

Deviņos mēnešos ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs samazinājās par 7,4%, salīdzinot ar 2009.gada trīs ceturkšņiem, un 2010.gada trīs ceturkšņos filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs sasniedza 25,7 miljonus latu. Savukārt izmaksāto bruto atlīdzību apmērs samazinājās par 9,3% un sasniedza 13,9 miljonus latu. Līdz ar to pārskata periodā ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas kopējā apdrošināšanas tirgū sasniedza 18,6%, bet izmaksātās bruto atlīdzības – 14%.

Lai arī ekonomikā vērojamas stabilizācijas tendences, tomēr aizvien turpina samazināties parakstīto bruto prēmiju apmērs uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2009.gada trīs ceturkšņiem, tas pārskata periodā samazinājās par 18,2% un 2010.gada trijos ceturkšņos sasniedza 73 latus.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
93

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
332
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
41

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
60

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
105
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi