Tirgojas par prieku sev, pašu ļaudīm un tūristiem

Raiskumieši satikās tirgus dienā pie “Apaļkalna” kempinga. Tur varēja iegādāties vietējo mājražotāju un uzņēmumu produkciju, arī vaļasprieka darinājumus.

Vietējais tirdziņš, kas notika pirmo reizi, pulcēja 12 tirgotājus. Visplašākā piedāvājumā bija pārtikas preces — sieri, zivis, medus, mellenes un gailenes, maize un smalkmaizītes, kūka. Bija arī mājas limonāde un “Raiskumieša” zīmola dzērieni. Apmeklētājus priecēja pašu pagasta ļaužu darinātās sveces, ziepju ziedi, keramika un rokdarbi.

Tirgošanos rosināja Rais­kuma pagasta iedzīvotāju padome, kas arī uzņēmās rīkošanu. Domājot par vietu, kur tirgus varētu notikt, radusies ideja par kempingu “Apaļkalns”, kura saimnieks idejai piekritis. Padomes priekšsēdētāja Ilze Griķe pastāsta, ka tirdziņā piedalījās gan cilvēki, kam tā ir pirmā pieredze, gan tādi, kuri bieži piedalās vietējos tirdziņos, gan arī raiskumieši, kuriem ir plaša pieredze dalībai dažādos mājražotāju tirdziņos: I. Griķe atzīst, ka lielākais piedāvājums un arī pieprasījums ir ēdamām lietām. “Piemēram, kūku nopirka visātrāk. Arī makšķernieks visas zivis bija pārdevis jau labu laiku pirms tirdziņa beigām.”

Pasākumu apmeklēja gan vietējie, gan cilvēki no tuvējās apkārtnes, kas zināja par tirdziņu. Tāpat ar piedāvājumu iepazinās tūristi, kas apmetušies “Apaļkalnā”. “Bijām izvietojuši informāciju uz afišu stabiem, ielikuši vietējā čatā, arī feisbukā. Ziņa bija pamanīta, vietējie ieradās pastaigājoties, bet bija ģimenes arī no Cēsīm. Tūristi nāca iegādāties kaut ko brokastīm un kādu suvenīru,” atklāj I. Griķe.

Tirgū produkciju piedāvāja arī Raiskuma pamatskolas audzēkne Arta Ineta Priedīte, kas ieguvusi pavāra palīga zināšanas. Skolotāja viņu iedrošināja piedalīties tirdziņā. “Skolotāja uzrunāja, un es piekritu, jo vēlējos iegūt plašāku pieredzi. Sarunājām, ka no rīta varēsim darboties skolas virtuvē un visu pagatavot. Cepu maizi, cepumus, magoņmaizītes, pagatavoju limonādi. Visvairāk pircēju bija maizītei un magoņmaizītēm. Šī bija ļoti jauka pieredze, man ļoti patika.” Jauniete vēl plāno, ko nākotnē darīs, arī tāpēc šī pieredze bija vērtīga. Kaut gan ir arī domas par došanos uz ārzemēm, Artai Inetai ir vēlēšanās palikt Latvijā.

Ieva Grāvele dzīvo pavisam tuvu “Apaļkalnam”, tāpēc izlēma tirdziņā piedalīties: “Keramikas darbi ir mana jaunā aizraušanās. Ar to darbojos, kad bērni devušies gulēt, jo gribas kaut ko darīt savam priekam, izpausties radoši. Skolas laikā gāju keramikas pulciņā, bet pēc tam šajā virzienā nebiju neko darījusi, taču kopš janvāra Drabešos Amatu mājā mācos pie keramiķes gatavot māla traukus. Tirdziņš bija laba iespēja saprast, vai cilvēkus kas tāds interesē. Izrādīju dažādu stilu māla traukus, varu novērtēt, ko visvairāk izvēlas. Latviešiem ļoti patīk, ja mālā ir ziedu un zālīšu nospiedumi no pļavām, tūristus interesē nelieli darbiņi, ko ērti var paņemt līdzi somā, kas neaizņem daudz vietas. Pēc šodienas sapratu, ka tas ir virziens, kurā varu attīstīties.”

Aīdai Akmentiņai došanās uz tirdziņu ar savu piedāvājumu sākusies ar piedzīvojumu, jo mašīna, ar ko iecerēts braukt, nedarbojās, nācās ātri domāt, kur ņemt citu. Aīda ir pensionāre, kura laiku piepilda, gatavojot ziepju ziedus un sveces, bet šogad radusies ideja taisīt arī labās raganiņas: “Acīmredzot manā galvā tās sēdēja sen. Un katrai sievietei mājās ir jābūt raganiņai, ar ko aprunāties.” Aīda secina, lai gan tirdziņš it kā ir neliels, interesentu un pircēju netrūkst: “Labprāt aprunājos ar cilvēkiem, un prieks radīt ko tādu, kas rada prieku citiem. Šodien nopirka gan ziepītes, gan jau “aizlidoja” trīs raganiņas, vienu no tām tikai vakar pabeidzu. Gribu teikt lielu paldies organizatoriem un arī dalībniekiem, kas uzdrošinājās tirgoties, visiem mums bija interesanti. Es pat varēju palauzīt mēli vācu valodā, un tūristi bija priecīgi dzirdēt dzimto valodu. Noskaņojums te ir brīnišķīgs!”

Ilze Griķe teic, ka šis tirdziņš bija kā pilotprojekts, lai noskaidrotu, vai un kā tas varētu notikt: “Izskatās, ka ir ļoti labs potenciāls, tāpēc nākamo varēsim jau organizēt vēl nopietnāk un pareklamēt vēl vairāk. Tā varētu būt ļoti laba tradīcija, ko iedzīvināt un attīstīt. Iespējams, nākamais tirdziņš varētu notikt jau rudenī, bet vismaz reizi gadā noteikti.”