Ņiprās meitenītes Tīnas mamma Zane un tētis Māris vispirms stāsta, cik ļoti gaidījuši meitiņu. 3. janvārī abi kļuvuši par vecākiem pirmdzimtajai.
“Esam ļoti laimīgi,” saka Māris Cukmans, un tas ir galvenais ģimenes vēstījums. Labie dzīves notikumi nav vienā svaru kausā liekami ar sarežģīto ekonomisko un reizē sociālo situāciju valstī, taču ikdienā par to, kā izdzīvot , tērējot Māra darba samaksu un Zanes māmiņas algu, nākas aizdomāties.
“Katram mums vajadzēja nopelnīt ap 600,700 latu mēnesī, tad nebūtu veikalā jāpēta katras preces cena un jāsatraucas par ikmēneša maksājumiem. Pašlaik apmēram šī summa sanāk uz mums trim. Mēs cerējām, ka valstī algas, arī mana darba samaksa, pieaugs vai paliks iepriekšējā, bet tā samazināsies, vēl tikai nezinu, par cik,” sacīja Māris, kurš strādā policijā, ir Amatas novada iecirkņa pilnvarotais.
Jaunā ģimene stāsta, ka mēnesī visvairāk nākas tērēt pārtikas iegādei – vismaz simt latus.
“Nāktos maksāt vēl vairāk, bet Māra laukos izaug kartupeļi, citi dārzeņi, ņemam konservēto produkciju no pašu pagraba. Strādā arī mana mamma, dzīvojam kopā, arī viņa mums piepalīdz,” atklāti stāstīja Zane Cukmane, kura sarēķinājusi, ka Tīnai pēdējo pāris nedēļu laikā iztērēts vairāk nekā 500 latu.
“Ratiņus pirkām par labu cenu – 220 latiem. Domāju, ka nav prātīgi iztērēt vairāk. Nopirkām lētu zīdaiņa gultiņu – par 50 latiem. Sapirkām drēbītes, higiēnas līdzekļus. Tagad tēriņi būs par autiņbiksītēm. Nedēļā mazajai vajag pusotras pakas. Tas nozīmē vismaz 30 latus mēnesī,” kalkulēja Māris un uzsmaidīja guļošajai Tīnai.
Zane ilgojas, lai vismaz divus gadus varētu pavadīt kopā ar meitiņu un redzēt, kā viņa aug, mācās rāpot, staigāt, runāt.
“Man ļoti negribas skriet uz darbu un to visu palaist garām,” tā Zane. Pagaidām viņi nezina, kā dzīve iegriezīsies pēc gada, kad māmiņalga saruks līdz 30 latiem mēnesī.
“Māris studē augstskolā, tam vajadzīgi līdzekļi. Pati mācīšos, kad meita paaugsies un vīrs skolu būs pabeidzis,” tā Zane. Jaunā ģimene arī neslēpj, ka viņus aizskar valdības un banku secinājums – visi neapdomīgi ņēma kredītus un nevar samaksāt.
“Arī mums ir kredīts, ko maksāsim vēl 11 ar pusi gadus. Naudu vajadzēja, lai saremontētu vecu māju, iegādātos mašīnu, jo kopā jāaizbrauc uz laukiem, pie draugiem. Mazu daļu kredīta iztērējām kāzām – tas bija mūsu dzīves lielais notikums,” tā Zane. Viņi abi domā, ka Latvijā gaidāma ne tikai lejupslīde, bet drīzumā arī augšupeja. Galu galā, visi to esam pelnījuši.
Komentāri