Jauns vai vecs, katrs šodien zina, kas ir dators. Protams, dažs to izmanto mazāk, cits vairāk. Priekulietis Jānis Kazainis ir rajona padomes datoru speciālists, kurš konsultē visu rajona skolu datorspeciālistus, viņš rajona vēlēšanu komisijā ir tas, kurš visu informāciju aizsūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Jānis Kazainis par datoriem var runāt ļoti daudz. – Kā sāki darboties ar datoriem?
– 90.gadu sākumā tāpat kā lielākā daļa. Lai gan var teikt, ka interese sākās agrāk – tēvam no Kanādas atsūtīja programmējamo kalkulatoru. To tā pamatīgi izpētīju. Kad mācījos tehnikumā, mums par datoriem stāstīja teorētiski. Datortehnika Latvijā ienāca līdz ar dzelzs aizkara krišanu.
Strādāju Priekuļu tehnikumā, gribēju laboratorijas darbu aprakstus glīti sakārtot, lai teksti nav ar rakstāmmašīnu rakstīti. Tehnikumā jau datori bija. Datorskolotājs parādīja, kur burtiem garumzīmes, mīkstinājuma zīmes. Bija par maz, nekā negāja. Ne jau katru sīkumu viņam prasīt. Tad Valmierā bija kursi, kur iemācījos pamatus un uzzināju, kur iegūt informāciju. Nu jau biju zirgā. Tehnikums iesaistījās Phare programmā un vajadzēja darba grupā pārstāvi, kurš varētu uz Rīgu izbraukāt. Nebija daudz tādu, kas datoru redzējuši. Tā mani tur iemeta. Satiku tam laikam spēcīgus datorzinātājus un zināšanas varēja krietni pasmelties. Drīz sāku vadīt datorstundas. Augstās skolās mācījies neesmu, pats tiem dzelžiem izurbies cauri. Mani tie interesē. Katru dienu ko jaunu uzzinu. Arī tagad. Apkārt ir daudz tādu, kam paprasīt, ja nezinu.
Esmu tehnokrāts. Ja manta ir nedaudz sarežģītāka par tosteru, tad jāizlasa instrukcija, varbūt ir tādas iespējas, par kurām nemaz nezinām un neizmantojam. No katras lietas izspiežu laukā visu, ko tā spēj. Mobilajam telefonam izmantoju apmēram 85 procentus no iespējām, ko tas piedāvā.
– Divdesmit gadu laikā dators izmainījies, attīstījies un parāvis līdzi visu. Pat romantisku dzejoli vairs ar roku neraksta.
– Ja dzejoli grib publicēt, to noteikti vismaz pārraksta datorā. No tā dzelža esam kļuvuši pārāk atkarīgi. Es televīzijas programmu nepērku, paskatos internetā. Ja tā nav, man nav arī programmas.
Dators attīstās, paplašinās jomas, kurās to izmanto. Tikko televīzijā rādīja, ka amerikāņi uzbūvējuši optisko teleskopu ar lielām lēcām, kuras vada dators. Cilvēks nespēj izdarīt to, ko dators. Nevajag uztraukties, ar cilvēka prātu viss ir kārtībā. Mākslīgo intelektu tik ātri neuztaisīs. Dators dara to, kas tajā ielikts, ko cilvēks paredzējis. Ir tāda anekdote. Programmētājs, ejot gulēt, pie gultas noliek glāzi ar ūdeni, ja nu naktī sagribas dzert, un otru tukšu, ja negribas. Datoram arī no katras situācijas ir jābūt divām izejām.
Atcerēsimies kaut sacensības slēpošanā. Katrs slēpotājs startē savā laikā, tāpat nonāk finišā. Kādam bija tas jāpieraksta, jārēķina, cik tad ātri viņš veicis distanci. Tagad ir parastākā Excel tabula. Ievadi datus, un dators pasaka, kurš uzvarētājs. – Vai tehnika nevar vērsties pret radītāju?
– Tik tālu neesam. Ja kāds paredzējis situāciju, kurā dators to darīs, tad viss var notikt. Tāpat kā ar lāča pakalpojumu. Lācis saimniekam uz sejas ar ķepu nosita mušu. Gribēja labu, pa ceļam gadījās galva. – Internets – pasaules gudrības krātuve vai mēstuve?
– Gan, gan. Es teiktu – baigi lielā miskaste. Bet tie, kas dzīvo līdzās miskastei, tajā atrod arī vērtīgas mantas.
Mani baida, ka daudz kas vairs ir tikai elektroniski. Tā pati flešatmiņa – maza svilpīte, kur glabājas informācija. Liekas droši. Bet Saules aktivitāte kļūst nopietnāka, pāriet Zemei pāri elektromagnētiskais impulss, un viss. Elektronika ir mierā.
Internetā ir daudz informācijas, ko citur neatradīsi. Cik vajadzēs laika, lai aizietu uz bibliotēku? Cik grāmatas jāizšķirsta, lai vajadzīgo atrastu? Ne jau viss ir grāmatās. Saplīsa trauku mazgājamā mašīna. Sāku meklēt internetā. Atradu mājaslapas, kurās cilvēki dalās pieredzē, tu vari uzrakstīt jautājumus, tie, kam bijušas tādas pašas problēmas, atraksta, kā rīkojušies. To neizlasīsi nevienā grāmatā un, pat aptaujājot simts cilvēkus, neuzzināsi. Agrāk, kad visiem bija žiguļi, vīri pie garāžas sapulcējās un problēmu atrisināja. Tagad tehnika ir ļoti daudzveidīga. Pasaulē noteikti kāds ar tieši tādu problēmu, kāda ir tev, jau saskāries. Internetā vari uzzināt, kā kurš ticis galā. Grāmatu par šādām sadzīves problēmām neviens neuzrakstīs. Internetā šī grāmata ir online.
– Iedomājies, kādu dienu cilvēki atnāk uz darbu – datoru nav. Kas notiek?
– Cilvēks pielāgojas visam. Varam filozofēt, cik esam atkarīgi no datora, bet vēl atkarīgāki esam no elektrības. Tās nav, nav nekā. Ne ūdens, ne siltuma, ne telefonu, ne degvielu var iepildīt. Jau pārdzīvojam neērtības, ja veikalā nevar norēķināties ar karti. Esam pieraduši. Tas ir tāpat, kā pēc vairākiem Amerikā nodzīvo-tiem gadiem kāda sieviete Latvijā ieiet autoostā, meklē, kur autobusu saraksts – terminālis ar datoru. Viņai parādīja sienu ar sarakstu, sieviete smējās. Apbrīnoju, kā grāmatveži kādreiz visu rēķināja. – Lai ar datoru strādātu, bez angļu valodas neiztikt.
– Neesmu labs angļu valodas pratējs. Bet, ja dators iedod paziņojumu, saprotu. Ja nesaprotu, varu taču uzlikt, lai dators pats iztulko. Valodas ietekmējas. Tik daudz kas pēdējos gados ienācis no angļu valodas. Ausma Kantāne “Zvaigžņu
lietū” pateica: “Lūk, tas bija skatabls gabals!” Tas gan griež ausīs. Bet pasaule ir vaļā. Re, paciņa ar augļu riekstu maisījumu “Svētku gardums”. Rozīnes no Čīles, Indijas rieksti, mandeles no ASV, makadamijas rieksti no Dienvidāfrikas, greipfrūtu gabaliņi no Taizemes. Fasēts Latvijā. – Datorprogrammas ir arī latviski.
– Par latviskiem datorterminiem vajadzēja spriest 80.gadu beigās. Vārds “dators” ir valodā iegājies, viss skaidrs. Bet tagad sākas iesūtne, izsūtne, izspīdināt… Kā saprast – sistēma tiek sāknēta vai beidzēta? Vājprāts! Labi, miskaste ir slikts vārds, sauksim par grozu, bet nesauksim to par atkritni. Kādēļ spams jāpārtaisa par mēstuli? Pie tam katrā programmu versijā latviskie tulkojumi parādās citādāki. 15 gadus failu saucām par failu, bet 16. gadā tā, izrādās, ir datne. Valodniecības komisijā, šķiet, sēž tantuki, kas datoru redzējuši pa gabalu, un māca, kā ko tajā saukt. Valodnieki, kas sāka terminus izdomāt, nokavējās, un tagad pareizākais būtu likties mierā, lai viss rit savu gaitu, tāpat kā latviešu valodā ienāca vārds kino un neviens to negrasās mainīt.
Datorapmācībā arī ir haoss. Ideāli, ja varu ieslēgt latvisko un anglisko programmu versiju. Skolā bērns mācās latvisko, kad nu visa Eiropa vaļā, viņš, izrādās, neko no datora nesaprot. Tāpat ir ar speciālo literatūru. Krievu valodā var dabūt kvalitatīvākus izdevumus. Bet jāskatās, vai grāmata ir par anglisko vai krievisko versiju. Ja vēlies strādāt ar datoru, ir jāzina gan latviskie termini, gan angliskie, gan žargons. Visās programmās vajadzētu palīdzības programmu vairākās valodās. – Internets maitā jaunatni – to dzirdam vai katru dienu.
– Ir pieprasījums un piedāvājums. Daudz ko varētu atrisināt identifikācijas kartes. Ja gribi ieiet pieaugušajiem domātā mājaslapā, ievadi savu ID numuru. Ā, nekā, tev nav 18 gadu. – Draugiem.lv esi?
– Jā. Tas ir labs pasākums. Esmu atsācis kontaktus ar bērnības draugiem, līdz tam pat nezināju, kur viņi dzīvo. Tā ir komunikācijas vide. Dažam tā patiešām kļūst par slimību, jāčeko savu draugu draugu bildes, jāraksta komentāri. Arī es ielieku par sevi kādu bildīti, bet ne jau sekoju līdzi, kādu kurš jaunu profila foto ielicis. Kādreiz ieskrienu draugos, lai paskatītos, kurš manas bildes skatījies. Ja man pilnīgi nav ko darīt, varu taču internetā zolīti uzspēlēt. Vienu gan varu ieteikt – draugos iet tikai no sava datora. Svešam var būt uzlikts klaviatūras spiegs. – Vēlēšanas internetā. Cik reāli?
– Ja būs katram pilsonim identifikācijas kartes, datorizēti to var izdarīt. Arī igauņi meklēja variantus, kā pasargāties no iespējas kādam ierasties pie vēlētāja ar portatīvo datoru un piespiest nobalsot. Lai izvairītos no tādas situācijas, vēlēšanu dienā vēlētājs varot balsot, cik reizes grib, bet tas īstais esot pēdējais balsojums. Latvijā identifikācijas karšu ieviešana atkal atlikta.
– Kādreiz kā datorspeciālists esi kaut ko uzlauzis?
– Nav bijis vajadzības. Bet tomēr esmu gan. Meita bija aizmirsusi vienā portālā paroli. Tiku klāt. – Vai tevi neiedzen panikā, ka tevi visur, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, var izsekot?
– Tas ir relatīvi. Ja gribēs, izsekos tāpat, kaut pēc mobilā telefona. Amerika ir ar to samierinājusies.
Godīgiem cilvēkiem nav par ko uztraukties. Negodīgiem cita lieta.
– Par ko vēl tik daudzpusīgi vari runāt kā par datoru? – Par daudz ko. Es vienkārši gribu daudz ko zināt. Televīzijā mans iecienītākais kanāls ir Discovery . Man patīk uzzināt. Kaut vai, kā būvē debesskrāpjus. Mana pamatspecialitāte ir automehāniķis, par auto zinu pietiekami daudz. Kaut daudz kas mainījies, bet to, kas manam auto par vainu, pateikt varu. Nekad ar mani nebūs kā anekdotē. Sieva pārbrauc mājās un saka: “Ar to mašīnu kaut kas nav kārtībā! Nograbēja un viens bleķa gabals izkritis.” Vīrs apskatās un saka: “Viss kārtībā, bet tos akas vākus gan aizved atpakaļ.”
Gribas arī pasportot. Pērnziem reizi nedēļā spēlēju tenisu. Jauki!
– Ko darīsi, kad pēc gadiem 30 aiziesi pensijā? Daudzi solās izlasīt visas grāmatas, kas ir mājās.
– Ja pensija būs pietiekama, izmēģināšu jaunāko datortehniku. Es ļoti daudz lasu. Iespiestas grāmatas neizzudīs. Man vienmēr patikusi fantastika. Elektroniskās grāmatas varētu būt noderīgas ceļojumā.
Komentāri