Dziesmu svētkiem kā notikumam gatavojas ne tikai koristi un dejotāji, mūziķi, bet arī tautas lietišķās mākslas meistari – audēji, adītāji un daudzu citi amatu pratēji.
“Dziesmu svētku lietišķās mākslas izstāde notiks Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Tautas māksla labi izskatās ikvienā vietā – tikpat labi jūras krastā vai uz metāla konstrukcijām. Tai dots nosaukums “Es vidū”, ” stāsta valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste tautas lietišķās un tēlotājas mākslas jautājumos Linda Rubena un paskaidro, ka svarīgs ir cilvēks, kurš savām rokām ko darina, kopj un vāc, saglabā tradīcijas un nodod nākamajām paaudzēm. Un viss turpinās, jo kāds vienmēr ir vidū.
Lielajā izstādē aicināti piedalīties gan lietišķās mākslas studiju dalībnieki, gan individuāli meistari visos lietišķās mākslas žanros. “Esam iecerējuši braukāt pa studijām un atlasīt darbus izstādei, kā arī izvērtēt katras studijas darbu. Koriem, deju kolektīviem ir skates, kurās tie parāda savu māksliniecisko līmeni un reizē arī veidojas priekšstats par katras amatiermākslas nozares situāciju Latvijā. Diemžēl par lietišķās mākslas studijām ir tikai kopaina,” stāsta Linda Rubena. Viņa atzīst, ka studijas, kuras pārmaiņu laikā darbību nepārtrauca, turpina strādāt. Meistari galvenokārt ir vidējās un vecākās paaudzes cilvēki, bet pēdējā laikā arī jaunatne ieinteresējas, vismaz nāk pamācīties. “Jaunieši grib būt atšķirīgi. Kāda meitene, kura ikdienā staigā, ģērbusies emo stilā, atnāk uz studiju, noņem rotas, savāc matus zirgastē un sēžas stellēs. Viņa māk to, ko viņas vienaudži ne, un lepojas,” stāsta Linda Rubena un piebilst, ka lai gan visu var nopirkt, tomēr savām rokām darinātajam ir cita vērtība – tajā ieliktas paša izjūtas, krāsu izjūta.
Tikai pēdējos gados tautas mākslas tradīcijas iedzīvojas, piemēram, mūsdienu apģērbā. Linda Rubena atzīst, ka kaimiņi igauņi jau agrāk bijuši nopietni pret jaunradi, profesionāli modes mākslinieki tērpos iekļāvuši tradicionāli tautiskus elementus. “Tautas tērps nav stereotips. Atliek tikai meklēt idejas, izpausties. Etnogrāfiju ļoti labi var izmantot mūsdienu apģērbā, tāpat arī interjerā.
Pamazām jālauž priekšstats, ka etnogrāfijai jāguļ fondos. Senču krāsu izjūta nav aizgājusi zudībā un nedzīvo tikai Dziesmu svētkos, “domās dalās valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste tautas lietišķās un tēlotājas mākslas jautājumos Linda Rubena. Arī lielajā Dziesmu svētku izstādē iecerēts parādīt jaunrades darbus – mūsdienīgu apģērbu, rotas, priekšmetus, kuros saglabāti latviešu tautas mākslas elementi. “Vai tad šallīte, darināta kā Bārtas brunču kopija, nav skaista, vai grīdas celiņš kā Piebalgas brunči?” saka Linda un piebilst, ka atliek vien uzmest acis, uzreiz var pateikt, ka tie ir tieši latviskie toņi.
“Esmu pārliecināta, ka Dziesmu svētku izstādei saņemsim ļoti daudz darbu. Ne visi tiks izstādīti. Ne jau tāpēc, ka būtu nekvalitatīvi, bet varbūt šajā reizē vienkārši neiederas toņi. Lai pēc iespējas mazāk meistaru darinājumu paliktu neizlikti, eksponātus izstādei atlasīsim studijās,” vēlreiz atgādina Linda Rubena un piebilst, ka izstādē vienu no daļām iekārtos cēsniece Dagnija Kupče.
Dziesmu svētkos notiks arī tautas tērpu skate. Speciālisti vērtēs gan kolektīvus – korus, etnogrāfiskos un koklētāju ansambļus, deju kolektīvus, gan var arī piedalīties individuāli – ar mantotu tautas tērpu, pašdarinātu vai arī tautas tērpu kā paša veidotu komplektu, kurā
kaut kas ir paša darināts, kaut kas pirkts. Ja kādam koristam, piemēram, šķiet, ka viņa tautas tērps ir etnogrāfiski precīzs, viņš var pieteikties skatē, kaut kolektīvs tajā nepiedalās.
Komentāri