Taurenieši grib zināt, kas notiek pagastā   

Lai uzzinātu un pārrunātu Taurenes pagastā aktuālo, ikdienas problēmas, arī plānoto, uz tikšanos ar taureniešiem bija ieradusies Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Lelde Burdaja, apvienības Saimniecības nodaļas vadītājs  Andris Lapiņš un Taurenes saimniecības vadītājs Agris Veipāns.

Iedzīvotāji stāstīja, ka nesaprot, kam ikdienā prasīt par to, kas notiek pagastā. “Uz vietas ir tikai saimniecības vadītājs,  Vecpiebalgas pārvalde    ir tikai daļa    no novada pašvaldības.    Kultūras, sociālajiem, bāriņtiesas darbiniekiem ir sava priekšniecība Cēsīs. Ko pārvaldes vadītājs dara Taurenes pagastam?” interesējās taurenietis Jānis Vīlips. L.Burdaja izskaidroja pašvaldības    struktūru un uzsvēra, kaut arī pašvaldības darbinieki strādā katrs savā pakļautībā, viņi sadarbojas, jo dzīvo taču turpat pagastos. Taču, ja savulaik pašvaldības jurists problēmsituācijās palīdzēja arī iedzīvotājiem, tagad iedzīvotājiem pakalpojumus nesniedz. Taurenieši ierosināja, ka labprāt tiktos ar tiem darbiniekiem, kuri nestrādā apvienības pārvaldē. “Nezinājām, ka mums tagad ir cits pašvaldības policists. Kaut kas notiek, bet neko nezinām,” uzsvēra J.Vīlips.

Šogad  Taurenē 256 metru garumā atjaunos Gaujas ielu, darbos ieguldīs 390 tūkstošus eiro. Iedzīvotāji interesējās, pa kuru pusi šķūnim iela tiks atjaunota, un pauda viedokli, ka vajadzētu noasfaltēt arī kultūras nama pagalmu. Iecerēts atjaunot kultūras nama fasādi, nokrāsot šķūni.

Ne vienam vien ikdienā neērtības rada slēgtais Otrais Lodes tilts. “Tilta projektēšana ir šīgada Taurenes prioritāte. Tiek rēķināts, ka tas varētu izmaksāt ap 25 tūkstošiem eiro,” sacīja L.Burdaja. Bet A.Lapiņš skaidroja, ka Latvijā trūkst speciālistu, kuri apņemtos projektēt nelielu tiltu. Tiltam ir beigti balsti, ja tos salabo, var ekspluatēt, bet vajag projektu, saskaņojumus ar dažādām institūcijām. “Bija variants uzstādīt pagaidu metāla tiltu, bija pat piedāvājums to nomāt. Tilts būtu blakus, bet tur ir privātās un valsts zemes, izmaksas nebūtu mazas,” klāstīja A.Lapiņš. Tau­renieši prasīja skaidru atbildi, vai šogad būs projekts un kad būs tilts. L.Burdaja paskaidroja, lai apvienības pārvalde kaut ko izdarītu ārpus ikdienas darbiem, ieguldītu attīstībā, sakārtošanā, finansējums jāiegūst, pārdodot paš­valdības īpašumus. Pārvaldes vadītāja atklāja, ka ir plāns iegūt 200 tūkstošus eiro ar atsavināšanu. Taču tas nenotiek tik ātri un kā cerēts. Izsolei lauksaimniecības zemei Inešos nepieteicās neviens. Vecpiebalgā atsavināja dzīvokli, bet tas, kurš to    ieguva, no privātā nopirka lētāk un atteicās no darījuma, tāda pati izvēle bija nākamajiem izsoles dalībniekiem.

No 4.decembra Līvānu    ciematā nav ielu apgaismojuma. A.Veipāns skaidroja, ka ziemā neko darīt nevarēja, apgaismojums kalpojis kopš ciemata uzcelšanas, veco plānu nav.  “Ir nopirkts kabelis, un vasarā apgaismojums tiks atjaunots,” pastāstīja pagasta saimniecības vadītājs un paskaidroja, ka tas nopirkts par ziemā ietaupītās elektrības naudu. Tāpat pabeigs sakārtot meliorāciju pašvaldības zemē, kas skar vairākus citus īpašumus.

Taurenieši bija neapmierināti ar situāciju mežā, caur kuru taka ir taisnākais ceļš no   bērnudārza uz daudzdzīvokļu mājām. Ziemā sniegs daudzus kokus aplauzis, arī mizgrauzis apskādējis. L.Burdaja pastāstīja, ka mežu apsekojusi ainavu dizainere Vineta Radziņa, lai saprastu, kas tur būtu atstājams. “Jāizstrādā apsaimniekošanas plāns, kā mežu sakopt un atjaunot,” uzsvēra L. Burdaja. Iedzīvotāji arī vērsa uzmanību, ka taku izmanto ne tikai gājēji, tur brauc arī ar mašīnām, pat kurjeri. Tur būtu darbs arī pašvaldības policijai.

Iedzīvotāji pauda neizpratni par atkritumiem, kas maisos palikuši pēc koģenerācijas stacijas darbības. Uzņēmums bankrotēja, ēka pārdota. “Tagad tas ir privāt­īpašums. Īpašniekam pieder arī metrs zemes ap ēku. Ko viņš darīs, nav zināms,” paskaidroja A.Veipāns.   

Pie Apšu baznīcas un pie kultūras nama konteineros regulāri izmet atkritumus. Kādai taurenietei bija padoms, vajag tikai parādīties ar fotoaparātu, tad vairs nemetīs.    A.Veipāns uzsvēra: “Tie, kuri tā dara, taču jums ir pazīstami, bet uz rīcību nereaģējam, jo viņus taču pazīstam. Tāpēc var izbraukt, kur nedrīkst, kāds izmet atkritumus cita konteinerā. Puiši ar mašīnām pie veikala grieza sau­līti, apkārt stāvēja vairāki taurenieši, uzrunāju, ka sauks policiju, lai parakstās, ka redzējuši. Neesot gan īsti saskatījuši vainīgo. Neesat gatavi rakstīt iesniegumu, bet runāt gan, lūdzu, rakstiet!” Viņa teiktajam pretī klusi izskanēja: “Kurš grib saistīties ar policiju.”

Taurenieši interesējās, kas no­tiek lidlaukā, segumu noņēma jau iepriekš, tagad tur saraktas bedres, ceļš bija asfaltēts, tagad uz tā uzvesta grants. “Lidlauka teritorija ir iznomāta. Ap­ska­tīsimies, kas tur notiek,” apsolīja A.Veipāns.

Plašāka diskusija raisījās par drošību. “Kurš novadā atbildīgs par civilo aizsardzību, ja draudēs briesmas, kā tiksim brīdināti, kā jārīkojas,” jautāja Inese Āboliņa. Skaidras atbildes pagaidām nav, novadā top plāni. Taurenieši pau­da satraukumu: “Ja valstī neko nedara, vai paši nedrīkstam kaut ko darīt, lai justos droši?  Ne­zinām, vai daudzdzīvokļu māju pagrabi vispār ir droši, tāpat muižas pagrabi. Ir nedrošības sajūta, kad apkārt runā, kādā situācijā dzīvojam, nezini, kā rīkoties.” Tika atgādināts arī par ugunsdzēsēju mašīnu, kura stāv, bet aizvien nav atrasts šoferis. “Varbūt trauksmi varētu vēstīt baznīcas zvans,” kāds ieminējās, bet cits atgādināja, ka tas saistās ar bērēm, nevis trauksmi.

Taurenieši interesējās, kā paš­valdība iznomā lauksaimniecības zemes, jo nosacījumi mājaslapā nav atrodami, arī par ūdens tarifiem, par to, kurš atjaunos autoavārijā izgāzto sētu, cik pagastā ir traktoru ceļu uzturēšanai un cik tie veci, un citiem jautājumiem.

Uz tikšanos bija atnākuši desmit taurenieši. Ar pašvaldības pārvaldes vadītāju un speciālistiem vienojās, ka atkal tiksies maijā, lai uzzinātu, kas jauns  un kā tiek risinātas pārrunātās problēmas.