“Swedbank” prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2011.gadā varētu pieaugt par aptuveni 3%, kas ir ļoti līdzīgi Finanšu ministrijas (FM) prognozētajiem 3,3%.
“Swedbank” prognozes pamatā ir pieņēmums, ka nodokļu slogs netiks palielināts.
Kā biznesa portālam “Nozare.lv” skaidroja “Swedbank” vecākais ekonomists Dainis Stikuts, IKP izaugsmi nākamgad noteiks krājumu cikla noplakums, eksporta izaugsmes palēnināšanās, kā arī gaidāmā budžeta konsolidācija.
Tanī pat laikā bankas ekonomisti pieļauj, ka IKP pieaugums varētu būt arī straujāks, ja budžeta konsolidācija pamatā būtu balstīta uz strukturālām reformām, piemēram, nodokļu sistēmas sakārtošanu, valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanu. Turpretim lielāki nodokļi nozīmētu mazāku mājsaimniecību patēriņu un līdz ar to arī lēnāku IKP izaugsmi, uzsver Stikuts.
Savukārt, taujāts par patēriņa cenu pārmaiņām nākamgad, viņš norādīja, ka cenas 2011.gadā varētu pieaugt vidēji par 1,5%. To ietekmēšot joprojām vājais iekšējais pieprasījums, ko noteiks vēl joprojām augstais bezdarbs, kas varētu saglabāties ap 17%, kā arī zemie ienākumi.
Vājais iekšzemes pieprasījums mazināšot spiedienu uz cenām, bet ārējo faktoru ietekme arī, cerams, sāks mazināties, proti, naftas un citu izejvielu pasaules cenas kāps lēnāk. “Inflācijas attīstība būs atkarīga arī no gaidāmām nodokļu izmaiņām. Ja tiks palielināti netiešie nodokļi, piemēram, pievienotās vērtības nodoklis (PVN), tad inflācija būs lielāka,” brīdina Stikuts.
Uz jautājumu, kā ekonomikas atkopšanās atsauksies uz iedzīvotājiem, viņu ienākumiem un arī bezdarbnieku rindām, Stikuts saka, ka situācijas uzlabošanās nodarbinātības tirgū turpināsies arī nākamgad, taču pastāv risks, ka nevienlīdzība sabiedrībā varētu vēl pieaugt, proti, kad vienai iedzīvotāju grupai ir darbs, bet citai nav, un tās labklājības līmenis nepieaugs.
“Par spīti arvien pieaugošam pieprasījumam pēc darbaspēka prasmju neatbilstības dēļ ilgtermiņa bezdarbs varētu pat nostiprināties, radot sociālās problēmas. To var mazināt jaunu darba vietu radīšanai labvēlīgāka nodokļu politika, piemēram, virzot nodokļu slogu no ienākumiem uz patēriņu un īpašumiem,” uzsver ekonomists.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP nākamgad ar 3,3% pieaugumu varētu būt viens no labākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā (ES), liecina FM sagatavotā prezentācija par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas tendencēm.
Straujāks IKP pieaugums varētu būt vien Slovākijā (4,2%), Polijā (3,7%) un Igaunijā (3,5%).
Savukārt IKP kritums tiek prognozēts vairs tikai divās valstīs – Grieķijā par 2,7% un Portugālē par aptuveni 0,1%. Pārējās ES dalībvalstīs tiek paredzēta ekonomikas izaugsme.
Saskaņā ar FM prognozēm 2012.gadā Latvijas IKP pieaugs jau par 4%, bet 2013.gadā izaugsme nedaudz piebremzēsies un kāpums būs par 3,9%.
Ņemot vērā trešā ceturkšņa IKP datus, koriģēta arī šā gada prognoze. Tagad tiek paredzēts, ka samazinājums būs nevis par 1%, bet par 0,4%.
Patēriņa cenu indekss šim gadam tiek prognozēts negatīvs – 1,2%, bet nākamgad inflācija varētu sasniegt 1,1%, 2012.gadā – 1,5%, bet 2013.gadā jau 2%.
NOZARE.LV
Komentāri