Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Sveces liesma, smarža noskaņai

Druva
00:00
20.12.2008
3

Tumšajā laikā tik ļoti gribas kaut nelielu gaismiņu, kas rada mieru un labsajūtu telpā un sirdī. Tik ierasti šajā laikā – aizdegta svecīte Adventes vainagā vai uz galda. Sveču vēsture iestiepjas tālā pagātnē – tās pazinuši un izmantojuši jau senie romieši. Viduslaikos sveces bijušas visvairāk lietotais apgaismošanas līdzeklis.

Šodien veikalu plauktos sveču piedāvājums ir jo plašs. Aizvien iecienītākas kļūst vaska sveces, kuras gatavo biškopji. Tās patiesi gatavotas no vaska, kurā bites savākušas vasaras pļavu smaržas.

1818. gadā tika izgatavotas pirmās stearīna sveces, bet pirmās parafīna sveces – ap 1830. gadu. Kopš tā laika šīs sveces arī ir tās, kuras ikdienā dedzinām visvairāk.

Kādas krāsas, formas sveci izvēlēties, tas, protams, katra paša ziņā. Kā liecina gudru vīru pētījumi – sarkanās krāsas sveces liesmiņa palīdzēs sasniegt kādu mērķi, pārvarēt šķēršļus. Dzeltenā ir siltuma, garīguma krāsa. Zīlēšana ar dzeltenu sveci piepilda jebkuru pozitīvu vēlēšanos. Oranžu sveci vajagot dedzināt, kad gribat piesaistīt kāda simpātijas. Zaļā ir dzīvības krāsa, ja vēlaties uzlabot savu labklājības līmeni, jādedzina zaļa svece. Zilā krāsa simbolizē mieru, samierināšanos. Dedzinot zilo sveci, var vēlēties ģimenei un sev aizsardzību pret ļaunajiem spēkiem. Purpurkrāsas svece palīdzēs uzveikt slimības. Violeta – atrisināt liekā svara problēmas un citus ar veselību saistītus jautājumus. Protams, tam var ticēt, var neticēt. Katrs dedzina tādas sveces, kādas vislabāk patīk pēc formas, smaržas, lieluma.

Veikalā “Trauki” ir plašs sveču piedāvājums. Te nopērkamas Vācijā, Itālijā, Latvijā, Polijā ražotās. Ķīnas ražojumu nav, kā atzīst veikala vadītāja Tamāra Janelsiņa, to smarža ir tik ķīmiski nedabīga, arī kvalitāte apšaubāma. Jo augstākas kvalitātes svece, jo tā vienmērīgāk deg, nedūmo.

“Iecienītas ir smaržīgās sveces. Jo īpaši ar Ziemassvētku smaržu,” saka. Un patiesi – sveces smaržo pēc piparkūkām, tikko izceptas ābolmaizes, kanēļa, dzērvenēm, apelsīniem, vaniļas, krustnagliņām un skujām. Dažāda ir sveču forma un lielums. “Nav tā – jo lielāka svece, jo ilgāk deg. Arī neliela svece var degt deviņas stundas. Degšanas ilgums atkarīgs no sveces cietības,” stāsta Tamāra un rāda sveci, kuras degšanas ilgums paredzēts 90 stundas. “Parasti aizdedzinām sveci, tā kādu laiku padeg, nodzēšam, pēc laika aizdedzinām atkal. Parafīns neizkūst, viducī veidojas krāteris. Pirmajā reizē lielo sveci vajag dedzināt vismaz stundas desmit no vietas, lai parafīns spēj izkust,” padomu dod Tamāra. Vēl var izlīdzēties arī, nogriežot dakts melno nodeguli. Tad svece nedūmos, bet degs gaiši.

Ne vienam vien patīk želejas sveces. To aromāts ir spēcīgs, trauciņā želeja spoguļojas dažādās krāsās. Romantiskai noskaņai tās ir īsti piemērotas. Interesantas ir no palmu eļļas gatavotās sveces. Tām ir patīkama, savdabīga smarža. Dabīgs produkts ir dabīgs produkts.

Izvēloties sveces, protams, vērību veltām arī to formai un trauciņiem. Te nu daudzveidība var vien apmulsināt. Piramīdsveces , bloksveces, lodveida, zīmuļsveces, cilindra, marmora, koraļļsveces, pērļu, mozaīksveces, bumbas un vēl daudzas citas un, protams, Adventes laika sveces. Četras gan dažāda lieluma, gan visas vienādas, gan katra savā krāsā un ar citu smaržu.

“Aizvien vairāk sveces pircēji iegādājas dāvanām. Gan uz svecēm, gan trauciņiem ir zīmējumi ar čiekuriem, sniegpārslām, rūķiem, Ziemassvētku vecīšiem, sniegavīriem, eņģeļiem. Jau pērn liela bija interese par sveci – apsveikumu, tā ir kā šokolādes tāfelīte, klāt arī apsveikuma kartīte. Īpaši bērniem patīk sveces – figūriņas. Veikalā ir visdažādākie Vērši – nākamā gada simbols, arī eņģelīši, sniegavīri, dažādi meža zvēriņi,” izrādot plašo piedāvājumu, stāsta veikala vadītāja un piebilst, ka daudzi cilvēki, būdami praktiski, iecienījuši tējas sveces. Arī tās ir ar dažādiem aromātiem, tām var iegādāties speciāli gatavotus svečturus.

Svecītes mazā uguntiņa ienes mieru sirdī, priecīgi izgaismo telpu…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
232

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi