Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Svarīgi būt oriģinālam

Druva
15:52
25.01.2012
182
Mg 8469

Dažu gadu laikā Cēsīs izveidojies mēbeļu ražošanas uzņēmums “Viluzo”, kas ieņēmis stabilu vietu Latvijā. Vēl vairāk, uzņēmums specializējies liektu formu gatavošanā, un šajā nišā konkurentu nav visā Baltijā. Ražotāju pamanījuši arī ārzemēs, uzņēmuma mēbeles iecienītas Igaunijā, izpildīts liels pasūtījums Vācijā. Krīze kā dzinējspēks Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Butlers ir rīdzinieks, kurš jau sen gribējis pārcelties uz Cēsīm, un tagad jau vairākus gadus mīt te. Pēc izglītības mēbeļu projektētājs,kokgriezējs, stila mēbeļu izgatavotājs. Sācis mācīties arī arhitektūru, bet pienāca brīdis, kas mainīja viņa dzīvi. Banka kādā brīdī pārtraukusi studiju kredītu, liekot aizdevumu sākt atmaksāt, tādēļ vajadzējis meklēt darbu, lai varētu izdzīvot.

“Neredzēju citas iespējas, kā likt lietā zināšanas kokapstrādē un veidot savu uzņēmumu. Manuprāt, pasaulē ir labu, kvalitatīvu mēbeļu deficīts. Kopumā mēbeļu piedāvājums plašs, jautājums, cik tās interesantas un kvalitatīvas. Jo kvalitatīvas lietas ir ļoti dārgas, bet masveida produkcija lielākoties nav interesanta. Mums izdevies kvalitāti samērot ar cenu. Krīze ir kā dzinējspēks, jo jādomā, kā uztaisīt lētāk, nezaudējot kvalitāti,” stāsta J. Butlers.

Uzņēmums darbību sāka pirms trim gadiem. Nedaudz vairāk par gadu ražotne atradās Liepā, tad kļuva skaidrs,ka nepieciešamas plašākas telpas, un uzņēmums pārcēlās uz Cēsīm. Nu jau arī te kļuvis par šauru, tāpēc daļa ražotnes atkal būs Liepā, kur darbosies sagatavju cehs, bet Cēsīs notiks mēbeļu montāža.

Uzņēmums specializējas individuālo pasūtījumu izgatavošanā, top kāpnes,durvis, interjera un eksterjera elementi, bet liels īpatsvars ir mēbelēm. Tās top gan pēc individuāla pasūtījuma, gan ir kolekcijas, ko ražo sērijveidā.

“Sākumā koncentrējos uz individuālajiem pasūtījumiem, bet tagad skaidrs, ka svarīga sastāvdaļa ir sērijveida produkcija. Tas ļauj manevrēt, ja ir pasūtījumi, strādājam pie tiem, ja ne – ražojam masveida produkciju. Negribu zaudēt individuālo pasūtījumu nišu, jo tas ir interesanti, tā teikt, dvēselei. Bet skaidrs, ka nopelnīt var ar masveida produkciju,” atzīst J. Butlers. Vienkārša matemātika Svarīgākais jautājums vienmēr ir realizācija. Tā kā Latvijā pieprasījums minimāls, jāmeklē noieta tirgus ārzemēs. Jaunam ražotājam veidot eksportu nav viegli, bet nav arī neiespējami. Kā saka uzņēmējs, jābrauc un jāstāsta par sevi. Cik svarīga uzņēmumam ir mājas lapa internetā, apliecina Vācijas pasūtījums. “Viluzo” viņi atraduši, ieraugot internetā darbu paraugus. Vispirms bijis pasūtījums divu kāpņu izgatavošanai, tad sekoja īpašs pasūtījums – liektas durvis, lai iederētos apaļā telpā. Kad pasūtītāji pārliecinājās par produkcijas kvalitāti, sekoja pasūtījums – aprīkot ar mēbelēm divas viesnīcas.

“Pārsvarā mums ir roku darbs, bet dažas grūtākās procedūras, kas sadārdzinātu produktu, esam mehanizējuši, rezultātā cena ir konkurētspējīga,”stāsta J.Butlers, norādot,ka ārvalstu tirgos jāstrādā nemitīgi, piedaloties izstādēs. Plānots pavasarī piedalīties izstādē Igaunijā, arī Norvēģijā, Zviedrijā. “Galvenais, lai dalība izstādē nenes zaudējumus, viss pārējais ir pazīstamība,” saka uzņēmējs. “Kāds, iespējams, atcerēsies mūsu uzņēmumu, viņam būs saglabājušies bukleti, piezvanīs, painteresēsies. Nav teikts, ka tūlīt būs līgums, bet nekad jau nevar zināt, kas notiks rīt. Varbūt piezvanīs un izteiks sadarbības piedāvājumu. Dalība izstādē – tas ir ieguldījums nākotnē. Matemātika vienkārša – pārdodot mēbeles, kas aizvestas uz izstādi, esam šo pasākumu noslēguši bez zaudējumiem. Ja vēl gadās kaut daži klienti, tie jau ir ienākumi.” Vieglāk iemācīt darbgaldam J. Butlers pats ir mēbeļu autors, tā liekot lietā iegūto izglītību. Viņš norāda, ka svarīgi būt oriģinālam, neražot to, ko citi: “Šķirstu žurnālus, braucu uz izstādēm, sekoju pasaules tendencēm, bet skaidrs, ka neko nekopēšu, jo tas nav interesanti.Labāk piedāvāt oriģinālu produktu, un vienmēr būs kāds, kam to vajadzēs.” Uzņēmuma vadītājs reizē ir arī mēbeļu izstrādātājs, ekonomists, mārketinga speciālists un, kā pats saka: “Ja vajag, varu pārģērbties darba drēbēs un iet zāģēt”.

Kā jau daudzviet, arī viņam ir problēma atrast labus darbiniekus, jo J.Butlers uzskata,ka cilvēkiem lielākā problēma ir domāšanā:”Vari nebūt nezin cik labs meistars, bet ja galvā viss kārtībā, jebkuru problēmu vari atrisināt. Un otrādi, cilvēks var būt nezin cik labs galdnieks, bet ja viņš nedomās, rezultātā var sanākt dieva zīmes. Tāpēc jāpiekrīt teicienam, ka vieglāk iemācīt darbgaldam kaut ko darīt, jo tas ir paklausīgāks, nekā cilvēks. Skolu beidzot, galdnieks nav galdnieks, viņš par tādu kļūst pēc gadiem trim, ja pašam ir vēlme, protams. Pats pabeidzu Rīgas amatniecības vidusskolu, un varu teikt, jā, biju labs kokgriezējs, stila mēbeļu izgatavotājs, bet ne labs galdnieks, kas prot izgatavot vienkāršu galdu vai skapīti. Tas nāk tikai ar praksi.”

Uzņēmuma darbinieku skaits atkarīgs no pasūtījumiem. Ja nepieciešams lielāks apjoms, strādā līdz 15 cilvēkiem, bet ikdienā seši, septiņi. Kad atvērs sagatavju ražotni Liepā, tur būs vēl dažas darba vietas.

J. Butlers uzsver,ka uzņēmumam nav kredītu, tas ļauj brīvāk strādāt: “Var ņemt nelielus aizdevumus, kas paātrina kāda produkta izgatavošanu, bet tad rēķinu, kā varēšu viens pats tikt galā gadījumā, ja bizness nojuks. Jāsaprot, ka tādā brīdī neviens pie manis nestrādās, tāpēc ar visu būs jātiek galā pašam. Sākot biznesu, jāizvēlas, vai gribi nopelnīt 50 procentus vai 20. Bet ar tiem 20, pārdodot vairāk, rezultātā nopelnīt tikpat, varbūt pat vairāk.”

Runājot par naudas pelnīšanu, viņš norāda, ka svarīgi tajā nepazaudēt sevi: “Kad saproti, ka visu pasaules naudu nopelnīt negribi, ikdiena mainās. Līdz pieciem esmu darbā, tad pavadu laiku ar ģimeni, brīvdienās telefonu neceļu, bet bizness no tā nebūt necieš, viss tāpat rit savu gaitu. Ja ļauj klientiem ar sevi manipulēt, ka viņi var zvanīt brīvdienās, pats vainīgs.”

Uzņēmējs atzīst, ka vēl daudz iespēju attīstīties. Viņa mērķis panākt, lai skaistas, augstvērtīgas mēbeles var nopirkt arī vidusšķiras cilvēks: “Kaut kad nākotnē varbūt ražosim arī mājas, gribu, lai skaistu, kvalitatīvu māju var nopirkt cilvēks ar vidusmēra ienākumiem. Uz to jātiecas.” Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
3

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
96

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
335
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi