Pasaules Skolotāju dienā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, izceļot pedagogu nenovērtējamo nozīmi jaunās paaudzes skološanā, tika sveikts ikviens Cēsu novada skolotājs, īpaši godinot un uz skatuves aicinot pedagogus, kuri vietējās izglītības iestādē nostrādājuši 35 un vairāk gadu. Par ilggadēju darbu sveicienus saņēma 76 skolotāji.
Pusi gadsimta – 50 gadus – pedagoģijā strādājuši četri skolotāji: Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas skolotāja Marianna Rozīte, Vecpiebalgas vidusskolas skolotāja Mārīte Freimane, Straupes pamatskolas skolotāja Anita Lazdāne un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas skolotāja Imalda Pabiāna. 55 un vairāk gadus skolai veltījušas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas skolotāja Ludmila Sniedze un Jaunpiebalgas vidusskolas un Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Māra Vīksna.
Mūsdienās nav moderni strādāt vienā darbavietā, vērtē Nītaures mūzikas un mākslas pamatskolas skolotāja Marianna Rozīte, bet viņa visus 50 gadus strādājusi Nītaurē: “Es gan neesmu dzimusi nītauriete, esmu no Gulbenes puses, bet, kā deviņpadsmit gados ienācu Nītaurē, apprecējos ar nītaurieti, tā arī uzskatu to par savu dzimto vietu.”
M. Rozīte jau bērnībā vēlējās kļūt par skolotāju, tikai nezināja, tieši kādu priekšmetu mācīs: “Kaimiņos dzīvoja skolotāja, viņa palīdzēja, ļoti agri iemācījos lasīt, mācīju arī savas lelles. Pamatskolā gribēju būt latviešu valodas skolotāja, tad vēstures. Ienākot Nītaurē, man piedāvāja mācīt vācu valodu, savukārt tagad daudzus gadus mācu krievu valodu, līdz šogad atsāku mācīt vācu valodu. Man visas valodas patīk, bet vācu valoda ir vistuvākā.”
Pedagoģe teic, ka viņai ļoti patīk darbs ar bērniem, un piebilst, ka strādāt ar dokumentiem gan ļoti nepatīk, bet arī to apzinīgi izdara: “Vislielāko prieku man rada tas, ka klasē pretī raugās bērnu acis, vienmēr saku, lai skolēni nesēž nevienam aiz muguras, jo tad neredzēšu viņus. Ar skatienu veidojas kontakts, kas man ir tik svarīgs. Labam pedagogam ir jāmīl bērni, ir jābūt arī prasīgam un stingram, bet ne ietiepīgi principiālam un kategoriskam. Bērni mainās, un mums viņiem ir jāpielāgojas. Labu pedagogu ne vienmēr nosaka augstskolas pabeigšana ar diplomiem un medaļām, pedagogam ir īpaša iekšējā sajūta, kā ir jādara.” Skolotāja atzīst, ka viņa nejūt savu vecumu, jo tieši bērni dod dzīves sparu. Bet, tiklīdz jutīšot, ka bērni viņu vairs nepieņem, savas darba gaitas beigšot.
Arī M.Rozīte vērtē, ka svētki ir nepieciešami, lai gan šķietami vieglāk ir palikt mājās: “Koncerts patiesi bija skaists, jaunieši pasākumam deva savu īpašo pienesumu. Viena no meitenēm, kas uzstājās, ir mūsējā, nītauriete. Svētki arī dod papildu stimulu turpināt strādāt pedagoģijā.”
45 darba gadus skolās aizvadījuši astoņi novada pedagogi: Anna Krastiņa (Cēsu 1.pamatskola), Baiba Erliha (Spāres pamatskola), Ilga Grote (A.Bieziņa Raiskuma pamatskola), Mārīte Avotiņa (Cēsu Bērzaines pamatskola), Sarmīte Ermansone (Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestāde), Astra Medne (Stalbes pamatskola), Antoņina Glāzere (Vecpiebalgas vidusskola), Ilze Krivašonoka (Straupes pamatskola).
Anna Krastiņa, daloties, kas piesaista šim darbam, viņa atzīst, ka tas ir gandarījums par skolēnu izaugsmi: “Vienmēr prieks redzēt, ko bērns var izdarīt, ko sasniedzis, priecāties par rezultātiem, redzēt viņa tālāko dzīves ceļu. Mūsdienās bērni ir drošāki, ar viņiem ir viegli komunicēt, raisās vērtīgas sarunas.” A.Krastiņa teic, ka īpaši silta sajūta ir par skolēniem, kuri izvēlas kļūt par pedagogiem: “Tagad ir tik daudz iespējamo profesiju, tādēļ jo īpašāk, ja jaunieši izvēlas pedagoga darbu. Arī mūsu skolā ienāk jaunie pedagogi, redzam, būs, kas mūs nomaina – būs labi.”
Arī Sanda Salmiņa skolā ienāca nesen, viņa Liepas pamatskolā otro gadu māca vēsturi un sociālās zinības, bet iepriekš bija muzejpedagoģe. Tas arī radījis vēlmi strādāt skolā, kur darbam iespējam just ilgtermiņa devumu. “Prieks, ja izdodas sasniegt iecerēto. Un tieši bērni parāda sasniegto. Izaicinājums ir katra bērna individuālās īpatnības, katra atšķirīgā uztvere, saskarsme, veids, kā bērns mācās.”
Uzrunājot teju 200 sanākušos pedagogus, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sacīja: “Arī man bija iespēja satikt savu skolotāju, kas mācīja, iedvesmoja, pārliecināja, iedrošināja un kādreiz arī sabāra. Paši droši vien neapzināties, cik daudzus bērnus un jauniešus esat iedvesmojuši, pabīdījuši, pārliecinājuši un varbūt pat ietekmējuši viņu tālākās studijas un dzīves gaitas. Esmu pārliecināts, ka daudzi jūsu audzēkņi ir ārkārtīgi pateicīgi par to, tāpat kā es esmu pateicīgs saviem skolotājiem, kuru dotās zināšanas, prasmes un arī dzīves gudrība man palīdzējusi kļūt par to, kas esmu savā dzīvē un profesionālajās gaitās. Mēs no sirds gribam teikt ārkārtīgi lielu paldies, ka jūs katru dienu iedvesmojat skolēnus, ar prieku dodaties uz darbu. Gribu novēlēt, lai arī turpmāk jums ir daudzi, ko iedvesmot, un lai arī jūs esat iedvesmoti! Paldies jums, cienījamie skolotāji!”
Skolotājiem atraktīvu un skanīgu koncertu bija sagatavojuši Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkņi. Pēc svinīgās daļas domes vadība un Izglītības pārvalde tikās ar pedagogiem brīvākā atmosfērā pie vīna glāzes un svētku kūciņām, nesteidzīgi turpinot izbaudīt skaisto svētku pēcpusdienu.
Komentāri