Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Sumina ilggadējos pedagogus

Iveta Rozentāle
23:00
14.10.2023
17
Sk Diena Public 1

Pasaules Skolotāju dienā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, izceļot pedagogu nenovērtējamo nozīmi jaunās paaudzes skološanā, tika sveikts ikviens Cēsu novada skolotājs, īpaši godinot un uz skatuves aicinot pedagogus, kuri vietējās izglītības iestādē nostrādājuši 35 un vairāk gadu. Par ilggadēju darbu sveicienus saņēma 76 skolotāji.

Pusi gadsimta – 50 gadus – pedagoģijā strādājuši četri skolotāji: Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas skolotāja Marianna Rozīte, Vecpiebal­gas vidusskolas skolotāja Mā­rīte Freimane, Straupes pamatskolas skolotāja Anita Lazdāne un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas skolotāja Imalda Pabiāna. 55 un vairāk gadus skolai veltījušas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas skolotāja Ludmila Sniedze un Jaunpiebalgas vidusskolas un Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Māra Vīksna.

Mūsdienās nav moderni strādāt vienā darbavietā, vērtē Nītaures mūzikas un mākslas pamatskolas skolotāja Mari­anna Rozīte, bet viņa visus 50 gadus strādājusi Nītaurē: “Es gan neesmu dzimusi nītauriete, esmu no Gulbenes puses, bet, kā deviņpadsmit gados ienācu Nītaurē, apprecējos ar nītaurieti, tā arī uzskatu to par savu dzimto vietu.”
M. Rozīte jau bērnībā vēlējās kļūt par skolotāju, tikai nezināja, tieši kādu priekšmetu mācīs: “Kaimiņos dzīvoja skolotāja, viņa palīdzēja, ļoti agri iemācījos lasīt, mācīju arī savas lelles. Pamatskolā gribēju būt latviešu valodas skolotāja, tad vēstures. Ienākot Nītaurē, man piedāvāja mācīt vācu valodu, savukārt tagad daudzus gadus mācu krievu valodu, līdz šogad atsāku mācīt vācu valodu. Man visas valodas patīk, bet vācu valoda ir vistuvākā.”

Pedagoģe teic, ka viņai ļoti patīk darbs ar bērniem, un piebilst, ka strādāt ar dokumentiem gan ļoti nepatīk, bet arī to apzinīgi izdara: “Vislielāko prieku man rada tas, ka klasē pretī raugās bērnu acis, vienmēr saku, lai skolēni nesēž nevienam aiz muguras, jo tad neredzēšu viņus. Ar skatienu veidojas kontakts, kas man ir tik svarīgs. Labam pedagogam ir jāmīl bērni, ir jābūt arī prasīgam un stingram, bet ne ietiepīgi principiālam un kategoriskam. Bērni mainās, un mums viņiem ir jāpielāgojas. Labu pedagogu ne vienmēr nosaka augstskolas pabeigšana ar diplomiem un medaļām, pedagogam ir īpaša iekšējā sajūta, kā ir jādara.” Skolotāja atzīst, ka viņa nejūt savu vecumu, jo tieši bērni dod dzīves sparu. Bet, tiklīdz jutīšot, ka bērni viņu vairs nepieņem, savas darba gaitas beigšot.

Arī M.Rozīte vērtē, ka svētki ir nepieciešami, lai gan šķietami vieglāk ir palikt mājās: “Koncerts patiesi bija skaists, jaunieši pasākumam deva savu īpašo pienesumu. Viena no meitenēm, kas uzstājās, ir mūsējā, nītauriete. Svētki arī dod papildu stimulu turpināt strādāt pedagoģijā.”

45 darba gadus skolās aizvadījuši astoņi novada pedagogi: Anna Krastiņa (Cēsu 1.pamatskola), Baiba Erliha (Spā­res pamatskola), Ilga Grote (A.Bieziņa Raiskuma pamatskola), Mārīte Avotiņa (Cēsu Bērzaines pamatskola), Sarmī­te Ermansone (Jāņmui­žas pirmsskolas izglītības iestāde), Astra Medne (Stalbes pamatskola), Antoņina Glāze­re (Vec­piebalgas vidusskola), Ilze Krivašonoka (Straupes pamatskola).

Anna Krastiņa, daloties, kas piesaista šim darbam, viņa atzīst, ka tas ir gandarījums par skolēnu izaugsmi: “Vienmēr prieks redzēt, ko bērns var izdarīt, ko sasniedzis, priecāties par rezultātiem, redzēt viņa tālāko dzīves ceļu. Mūsdienās bērni ir drošāki, ar viņiem ir viegli komunicēt, raisās vērtīgas sarunas.” A.Krastiņa teic, ka īpaši silta sajūta ir par skolēniem, kuri izvēlas kļūt par pedagogiem: “Tagad ir tik daudz iespējamo profesiju, tādēļ jo īpašāk, ja jaunieši izvēlas pedagoga darbu. Arī mūsu skolā ienāk jaunie pedagogi, redzam, būs, kas mūs nomaina – būs labi.”

Arī Sanda Salmiņa skolā ienāca nesen, viņa Liepas pamatskolā otro gadu māca vēsturi un sociālās zinības, bet iepriekš bija muzejpedagoģe. Tas arī radījis vēlmi strādāt skolā, kur darbam iespējam just ilgtermiņa devumu. “Prieks, ja izdodas sasniegt iecerēto. Un tieši bērni parāda sasniegto. Izaicinājums ir katra bērna individuālās īpatnības, katra atšķirīgā uztvere, saskarsme, veids, kā bērns mācās.”

Uzrunājot teju 200 sanākušos pedagogus, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sacīja: “Arī man bija iespēja satikt savu skolotāju, kas mācīja, iedvesmoja, pārliecināja, iedrošināja un kādreiz arī sabāra. Paši droši vien neapzināties, cik daudzus bērnus un jauniešus esat iedvesmojuši, pabīdījuši, pārliecinājuši un varbūt pat ietekmējuši viņu tālākās studijas un dzīves gaitas. Esmu pārliecināts, ka daudzi jūsu audzēkņi ir ārkārtīgi pateicīgi par to, tāpat kā es esmu pateicīgs saviem skolotājiem, kuru dotās zināšanas, prasmes un arī dzīves gudrība man palīdzējusi kļūt par to, kas esmu savā dzīvē un profesionālajās gaitās. Mēs no sirds gribam teikt ārkārtīgi lielu paldies, ka jūs katru dienu iedvesmojat skolēnus, ar prieku dodaties uz darbu. Gribu novēlēt, lai arī turpmāk jums ir daudzi, ko iedvesmot, un lai arī jūs esat iedvesmoti! Paldies jums, cienījamie skolotāji!”

Skolotājiem atraktīvu un skanīgu koncertu bija sagatavojuši Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkņi. Pēc svinīgās daļas domes vadība un Izglītības pārvalde tikās ar pedagogiem brīvākā atmosfērā pie vīna glāzes un svētku kūciņām, nesteidzīgi turpinot izbaudīt skaisto svētku pēcpusdienu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
232

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi