Svētdiena, 16. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Strīdas par naudu vai attieksmi

Druva
23:00
19.06.2008
9
200806192235052265

Kārtējā rajona padomes sēde notika Zaubē. Te sabrauca pašvaldību vadītāji, lai pieņemtu lēmumus un iepazītu attālāko rajona pagastu.

Rajona padomes sēdē nekādi būtiski lēmumi pieņemti netika. Diskusiju izraisīja Stalbes pagasta padomes priekšsēdētāja Alfa Lapsiņa sagatavotais lēmumprojekts par budžeta grozījumiem, lai piešķirtu divu tūkstošu latu finansiālu atbalstu sportistiem un 200 latus Sarkanā Krusta rajona komitejai 90 gadu jubilejas svētkiem, kā arī donoru godināšanai.

Finanšu komiteja naudas piešķiršanu noraidījusi. Kā paskaidroja rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, pagājušā gada beigās, kad tika sastādīts šīgada budžets, sportistu iesnieguma nebija, tāpēc atbalsts nav budžetā paredzēts. Kad plānos budžeta grozījumus, nauda tiks piešķirta nozarēm un komitejas lems, ko atbalstīt, kā izlietot. Sarkanā Krusta rajona organizācijai

jau ir piešķirti 635 lati, no šīs summas 300 lati paredzēti donoru godināšanai, un līdz šim visa

nauda vēl nav izlietota. Šie argumenti nepārliecināja lēmumprojekta autoru.

“Es arī esmu rajona padomes loceklis. Ja iesniegums adresēts rajona padomei, esmu līdzatbildīgs. Tā kā finanšu komiteja finansiālo atbalstu noraidīja, sagatavoju lēmumprojektu,” sacīja Alfs Lapsiņš un kolēģiem paskaidroja, ka

dzīvē

daudz kas mainās un šīs ir īpašas situācijas. “Jā, neieplānoja naudu šiem sportistiem un Sarkanajam Krustam, bet rajona budžetu groza vairākkārt un šī nebūtu vienīgā reize. Šie sportisti ir pelnījuši atzinību, pasaulē nesuši Cēsu vārdu. Ne jau vienmēr jautājums ir naudā, un nav būtiski, vai viņiem pietiek naudas pabeigt sezonu, bet cilvēciskais faktors, vai savus puišus, viņu devumu novērtējam.

Sarkanajam Krustam rajona padome naudu jau ir piešķīrusi, bet tā saplānota citiem mērķiem. Organizācija grib pateikties donoriem, nosvinēt svētkus. Vai viņi nav pelnījuši?” sacīja Alfs Lapsiņš. Kolēģi ar viņu nebija vienisprātis. “Nav šiem sportistiem tik būtiski – saņemt mūsu atbalstu šodien vai gada beigās. Kad veiksim budžeta grozījumus, tad arī lemsim par naudas piešķiršanu,” sacīja Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, bet Liepas pašvaldības vadītājs Andris Rancāns atgādināja, ka, piešķirot vai atsakot atbalstu, ir jāievēro zināma kārtība. Viņš vēl piebilda, ka rajona padomes funkcija nav ne kultūras, ne sporta finansēšana. Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja, finanšu komitejas locekle Irma Vilka pauda pārliecību, ka sportisti taču zina, vai nauda būs nepieciešama, tāpat kā Sarkanais Krusts to, ka svinēs jubileju. Cēsu domes priekšsēdētāja, finanšu komitejas locekļa Ginta Šķendera viedoklis bija lakonisks: “Esmu pret to, ka lēmumprojektu noraida.” Viņam piekrita Priekuļu pagasta vadītāja Māra Juzupa, kura uzsvēra, ka balsojot rajona padomes locekļi pauž attieksmi pret sportistiem.

Neviens pašvaldības vadītājs nebija pret atbalsta piešķiršanu sportistiem, diskusija bija vien par to, kad, jo patlaban budžetā tam nauda nav paredzēta. Vairākums nobalsoja pret Alfa Lapsiņa sagatavoto lēmumprojektu. Par to diskutēja vairāk nekā stundu.

Stalbes pašvaldības vadītājs kolēģiem vairākkārt pārmeta, ka komitejas un komisijas neinformē par saņemtajiem un noraidītajiem iesniegumiem. “Esam informācijas badā, vismaz parādiet, kādi iesniegumi no iedzīvotājiem, organizācijām, iestādēm saņemti. Kā rajona padomes loceklis esmu līdzatbildīgs,” kolēģiem sacīja Alfs Lapsiņš. Pēdējos divus gadus katrs pašvaldības vadītājs saņem ikvienas finanšu komitejas sēdes darba kārtību un ja vēlas, var piedalīties.

“Kāpēc mēs tā plēšamies, kas būs tālāk? Esam kļuvuši nervozi, nesavaldīgi, neuzticamies cits citam. Vai tiešām reforma mūs sanaidos vēl vairāk? ” sacīja kāds pagasta vadītājs un piebilda, ka vēl taču

gads kopā jāstrādā.

Pēc padomes sēdes Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Lācis kolēģiem vadīja nelielu ekskursiju pa pagastu. “Zaube attīstās. Tas ir bagāts pagasts,” atzina Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.

Rajona padome turpinās tradīciju – rīkos izbraukuma sēdes pagastos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
140
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
20
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi