Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Strādājot iepazīta Eiropa

Druva
23:00
18.07.2008
8
200807182147006634

Cēsnieks Pēteris Pavlovskis un drabešnieks Valdis Celmiņš ir autobusa šoferi, kuri pa Eiropu vadā tūristu grupas. Lai arī darbs šoferiem ir ļoti atbildīgs, tomēr viņi neslēpj – ir jauki, ka strādājot var arī iepazīt citas zemes. Katrai valstij savs šarms

“Eiropa ir izbraukāta krustu šķērsu. Ir varbūt pāris valstis, kurās nav būts,” saka Pēteris un atklāj, ka kopā ar Valdi kā pārinieki brauc jau septiņus gadus.

Vaicājot par skaistākajām valstīm Eiropā, Pēteris saka: “Patīk Austrija. Ļoti sakopta zeme, labi ceļi. Pēdējā laikā iepatikusies Horvātija un Norvēģija. Taču nevaru nosaukt vienu konkrētu valsti, jo katrā ir kaut kas īpašs. Dažkārt nevar arī pēc dažām lielajām pilsētām spriest par valsti. Kā saka, Parīze nav Francija un Francija nav Parīze. Mazās pilsētiņas un lauki nereti atklāj valsts burvību. Tāpat patiesība, jo tālāk brauc uz dienvidiem, jo apkārt lielāks bardaks.”

Valdis, daloties iespaidos, saka: “Pagājušajā gadā bijām Korsikā. Man ļoti tur patika. Ne ceļu, bet fantastiskās dabas dēļ. Tiešām bija skaisti.”

Abi šoferi atzīst, cik vien tas ir iespējams, cenšas doties tūristu grupām līdzi arī ekskursijās,.

“Daudzas reizes būts Zagrebā, bet to skaistumu, kuru pagājušajā reizē, izstaigājot līdzi grupai, redzējām, iedomāties nevarējām. Parasti jau zinām tikai savu stāvlaukumu, bet atklājas pārsteidzoši iespaidi, kad paejam kaut kur tālāk no autobusa,” saka Valdis.

Šoferi atzīst, ka ceļošanu atvieglojis arī tas, ka vairs nav jāstāv uz robežām, un saka, ka nav nemaz iespējams saskaitīt, cik stundu uz tām pavadītas.

“Uz Polijas robežas esmu stāvējis pat trīs dienas. Taču toreiz biju bez pasažieriem. Aizbraucu, ieņēmu rindu, kad tuvāk nāca mana kārta, ar citu autobusu pasažierus pieveda klāt. Bija pat tā, ka rindas pirka. Vietējais kolhoza busiņš iestājās, rindu izstāvēja un vietu pārdeva. Tad atkal stājās rindas galā, tā piepelnījās,” stāsta Pēteris un atceras vēl kādu amizantu gadījumu: “Gadījās, ka vienam no braucējiem Čehijā pazuda pase. Bija svētdienas pēcpusdiena, un tad grupas vadītājs vērtēja, vai gaidīt pirmdienu, iet uz vēstniecību, vai riskēt un braukt mājās. Pieņēma lēmumu, ka riskēs un brauks. Nolēma puisi paslēpt uz aizmugurējo durvju kāpnēm, apkraujot ar ceļasomām. Visiem sirds gan raustījās, bet tā puika pārbrauca visas robežas. Kad nonācām galapunktā Valmierā, puika, velkot savu jaku, pasi atrada piedurknē. Tas gadījums prātā palicis.” Kultūra citāda

Jautājot par Eiropas ceļiem un autovadītāju kultūru, abi šoferi atzīst, ka tā krasi atšķiras. Taču stāvo kalnu izbraukšana problēmas vairs nerada.

“Sākumā nervus kutinošas situācijas bija, braucot pa Norvēģijas fjordiem. Tas līdzīgi, kā pa jumtu kāpelēt. Bet nu jau pierasts,” saka Valdis un atklāj, ka šobrīd lielas problēmas nerada izbraukt pa svešu pilsētu, jo autobuss aprīkots ar navigācijas sistēmu.

“Mums ir “gudrs” autobuss, kas aprīkots ar navigācijas iekārtu. Ievadām adresi, un autobuss pats mūs aizved turp. Lielajiem ceļiem pietiek pašu sapratnes, bet viesnīcas atrast palīdz navigācijas sistēma. Runājot par policistiem, gribas teikt, ka ārzemēs tie vairāk palīdz, bet pie mums galvenokārt nodarbojas ar sodīšanu. Pašiem gadījies, ka ārzemēs policisti palīdz, parāda ceļu, izved no strupceļa. Reiz pat gāja autobusam pa priekšu braukšanas kustībai pretējā virzienā un izveda mūs no strupceļa. Bet tā notiek tikai ārzemēs,” piebilst Valdis.

“Bet es, runājot par policistiem, atminos, kā braucām reiz mājās no Norvēģijas. Jau braucot uz māju pusi, mūs apturēja policija un jautāja, vai autobusā netrūkst neviena pasažiera. Teicām, ka nē. Policists vēlreiz uzstājīgi pārjautāja un teica, ka iešot pārskaitīt. Tajā mirklī autobusā viens vīrs sauca, ka viņa sievas neesot. Taču mēs jau bijām nobraukuši vairākus simtus kilometru, un tikai tad vīrs attapa, ka sievas līdzās nav… Tad braucām atpakaļ un meklējām pazudušo sievu,” smejot stāsta Pēteris. Kolekcionē krūzītes un labus iespaidus

Vaicāti, vai ir kaut kas, ko abi kolekcionē un pārved mājup no tālajām zemēm, šoferi atbild, ka ir gan.

“Es kolekcionēju krūzītes. No katras jaunas valsts, pilsētas, kur esmu, pārvedu pa krūzītei. Un man to ir daudz. Nākamgad būs 20 gadi kopš mana pirmā brauciena, kas bija Bulgārijā. Domāju, ka krūzītēm drīz jau vajadzēs atsevišķu bufeti taisīt. Noteikti krājas arī atmiņas un labas emocijas. Šobrīd gan ir maz lietu, kas spēj pārsteigt, taču deviņdesmitajos gados, kad tikko sākām uz ārzemēm braukt, mute atvērās. Toreiz mums veikalos nekā nebija, bet viņiem plaukti pilni. Likās, ka iebraucam nereālā pasaulē. Raudāt gribējās, redzot, kā cilvēki tajā robežas pusē dzīvo,” atminas Pēteris.

Valdis piekrīt un saka – emocijas un atmiņas jau krājas visvairāk.

“Gadā mums ir apmēram 15 dažādi braucieni uz ārzemēm, un ir gadījies, ka svešās zemēs nācies pavadīt pat gandrīz mēnesi. Mums jau pat izveidojušās tradīcijas, ko katrā Eiropas valstī darām. Čehijas nelielā pierobežas pilsētiņā Miklovā abi ejam ēst ribiņas. Tur tās pagatavo fantastiski garšīgi. Austrijā “Rozenbergā” vienmēr ēdam brūno kūku ar vaniļas mērci,” stāsta Valdis un, runājot par tūristiem, kurus nākas pārvadāt, saka: “Visskaļākie noteikti ir hokeja fani, kas vesti uz pasaules čempionātiem daudzviet Eiropā. Vienreiz fanus vedu uz Ķelni. Tās bija briesmas. Viņi visu laiku bija vienā trakā “tvanā” un dienas gaismu neredzēja. Taču viskulturālākie noteikti ir pedagogi un mediķi.”

Abi atzīst, ka ceļot un pasauli redzēt ir jauki, bet dzīvot gan nekur citur kā Latvijā negribētu.

”Mājās atgriezties ir labi. Latvija ir skaista zeme. Ceļi mums gan slikti, bet kas zina, varbūt kādreiz arī tos sakārtos,” smejot saka Pēteris.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
21
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
75
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
70
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
52

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
63
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
13
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
36
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
7
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
1
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi