Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Strādā par vēdera tiesu

Druva
00:00
06.12.2005
7

“Tās ir melnas kļauzas, kuras mani neinteresē,” telefonsarunā teica firmas vadītājs Igors Gormaļovs. Īsu brīdi tiekoties, uzņēmējs bija vēl mazrunīgāks, sakot: ”Komentāru nebūs.”

Igora Gormaļova sadarbību ar Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādi nenoliedza tās priekšnieks Juris Baidaks.

“Jau septembrī Gormaļovs interesējās, vai būtu iespējams nodarbināt puišus. Uzreiz nevarējām nodrošināt puišu apsardzi. Viņi ir ieslodzītie, un kārtība jāievēro. Ar uzņēmēju līgumu noslēdzām 30. septembrī, bet 3. oktobrī puiši devās uz darbu,” sacīja Juris Baidaks un piebilda, ka uz vienas, divu dienu darbu, pat pārkāpjot likumu, līgumus neslēdz, jo tas ir izdevīgāk ieslodzītajiem, bet konkrētajā gadījumā darba attiecības atrunātas nopietni.

“Līgumi ir svarīgi, lai par puišiem samaksātu nodokļus,” tā J. Baidaks. Kāda bijusi konkrētā darba alga, uzņēmējs nevēlējās atklāt, sakot, ka tas jāprasa iestādē, jo naudu viņš pārskaitījis uz norādīto bankas kontu. J. Baidaks uzsvēra, ka zēni ierasti strādā par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, un tā bijis arī šoreiz. Iestāde samaksā nodokļus par uzņēmēja iedalītajiem līdzekļiem, bet pārpalikums nonāk ieslodzīto personiskajos kontos.

“Darba vietās puišus paēdina, un skaitās, ka samaksā divus latus par dienā padarīto. Skaidru naudu uz rokas viņiem nedod, tas nav atļauts. Puiši var paprasīt, lai darba devējs veikalā nopērk cigaretes vai konfektes. Tā arī notiek,” skaidroja Juris Baidaks un piebilda, ka puišiem darbs pieejams arī iestādes virtuvē, siltumnīcās, bet labprātāk viņi izvēlas darbu brīvībā. Īpaši svarīgi tas ir jauniešiem, kuriem drīz beidzas ieslodzījumā pavadāmais termiņš, taču arī darba samaksa pie uzņēmējiem ir vismaz divreiz lielāka. Mēnesī pašvaldības teritorijā un privātuzņēmumos strādā vismaz septiņi ieslodzītie, pusgada laikā ārpus zonas strādājuši 25 puiši. Viņi kādreiz līdzējuši sakopt Žagarkalna apkārtni un celt rodeļu trasi, strādājuši kopā ar zemessargiem, arī kokapstrādes uzņēmumos.

Interesanti, ka aptaujātie ieslodzītie par naudas pārskaitīšanu viņu depozītkontos neko nezināja, tāpat viņi bija strādājuši dažādās vietās, bet nebija redzējuši, kādi izskatās darba līgumi, iespējams, tāpēc, ka tie slēgti ar ieslodzījuma vietu. Par to, ka puiši vēlas strādāt, pat neprasot, cik par to samaksā, nebija melots. “Gribēju kaut ko apgūt. Strādāju pie pirts un guļbūves celtniecības. Man patika, ka ir kolektīvs. Vecajiem darbiniekiem varēju padomu paprasīt. Ko darīju? Dēlīšus pakrāmēju, pakrāsoju,” stāstīja Artis Vilciņš un piebilda, ka, darba dienai beidzoties, ticis arī pie solītajām cigaretēm un konfektēm. Roberts Eltermanis papildināja: “Gribas padzīvot ārpusē. Jumtu palīdzēju taisīt. Visu kaut ko.” Puiši stāstīja, ko darījuši pieminētajā Gormaļova firmā, bet Artim jau ir plašāka darba pieredze. Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem drošības daļas priekšnieks Igors Ababkovs uzsvēra, ka rūpīgi tiek vērtēts, kurš jaunietis tiek pie darba. Svarīga ir viņa līdzšinējā uzvedība un darba devēju novērtējums.

“Kāpēc viens tiek un otrs ne? Ne jau tāpēc, ka deguns taisns vai auss šķība. Ar katru puisi pārrunā, ko viņš vēlas,” sacīja I. Ababkovs un piebilda, ka nav ne no uzņēmējiem, ne puišiem dzirdējis sūdzības.

“Ja viņiem kas nepatīk, viņi tiešām saka,” pārliecināja Igors Ababkovs. Iestādes darbinieki uzsvēra arī to, ka puišus jebkurā darbavietā uzrauga iestādes darbinieki, arī viņi redz un vērtē uzticēto pienākumu smagumu.

“Esmu braucis un skatījies, ko puišiem liek darīt. Un mums taču ir demokrātija. Izklausās, jūs domājat, ka viņus roku dzelžos uz darbu aizved. Viņi var izvēlēties. Domāju, ka arī morāli nepilngadīgie necieš, jo, ja piedāvā darbu celtniecībā, tad nav viņiem jātīra miskastes,” sacīja drošības daļas priekšnieks, bet diskusijā, vai puišu darba alga ir adekvāta paveiktajam, gan neiesaistījās: ”Grūti komentēt. Es domāju, viņi nestrādā naudas dēļ. Ja viņiem nepatīk, tad no darba var atteikties.” Jāatzīst, tas ir visai naivi sacīts, jo ārpus zonas puišiem summējas brīvība un nopelnītie latiņi.

Pārbaudi firmā “LBFS” veica arī valsts darba inspekcija sadarbībā ar valsts ieņēmumu dienestu. “Pārbaudē, kas saistāma ar nepilngadīgo ieslodzīto nodarbināšanu firmā, pārkāpumus nekonstatējām,” īsi rezumēja jaunākā valsts darba inspektore Cēsu rajonā Sintija Jaunākā.

Pēc pārbaudes telefoniski sazinājos ar Igoru Gormaļovu, tad uzņēmējs atzina, ka puišu darbu vērtē ļoti atzinīgi.

“Viņi ir baigi normāli puikas. Darbinieku meklēšana darba biržā man ir ekonomiski neinteresants pasākums. Puišus atved, viņi ir darbā un strādā. Uzņēmuma teritoriju vajag sakopt, lūžņus, plastmasu savākt. Kā mēdz būt ar bezdarbniekiem? Ar viņiem vienmēr ir

problēmas,” sacīja I. Gormaļovs un piebilda, ka viņa firma darbojas kopš 1993.gada: “Nelikumības nevarēju pieļaut.”

Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem tās vadība uz sarunu ar “Druvu” bija ataicinājusi trīs puišus, sakot, ka viņi strādājuši ne tikai Cepļa autoservisā. Bet, ja presi interesē, kā klājies tieši tur, tad visu izstāstīs. Neoficiālais ziņotājs “Druvai” bija sacījis, ka oktobrī darbu sākuši četri puiši un viens no viņiem darba vietā guvis traumu. Noskaidrojām, ka viņš darbu nav turpinājis, jo no ieslodzījuma vietas atbrīvots.

Nav konkrētu pierādījumu, bet, meklējot atbildes uz jautājumiem, likās, ka nepilngadīgo ieslodzīto nodarbināšanā varētu būt arī baltiem diegiem šūtas lietas. Tomēr, ja pārkāpumus nekonstatē valsts darba inspekcija un valsts ieņēmumu dienests, tad jānotic, ka ne jau tās labākās, bet pašlaik tik tiešām neaizsargātas sabiedrības daļas intereses ir aizstāvētas ar vairāku likumu pantiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
9

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
233

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi