“Tās ir melnas kļauzas, kuras mani neinteresē,” telefonsarunā teica firmas vadītājs Igors Gormaļovs. Īsu brīdi tiekoties, uzņēmējs bija vēl mazrunīgāks, sakot: ”Komentāru nebūs.”
Igora Gormaļova sadarbību ar Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādi nenoliedza tās priekšnieks Juris Baidaks.
“Jau septembrī Gormaļovs interesējās, vai būtu iespējams nodarbināt puišus. Uzreiz nevarējām nodrošināt puišu apsardzi. Viņi ir ieslodzītie, un kārtība jāievēro. Ar uzņēmēju līgumu noslēdzām 30. septembrī, bet 3. oktobrī puiši devās uz darbu,” sacīja Juris Baidaks un piebilda, ka uz vienas, divu dienu darbu, pat pārkāpjot likumu, līgumus neslēdz, jo tas ir izdevīgāk ieslodzītajiem, bet konkrētajā gadījumā darba attiecības atrunātas nopietni.
“Līgumi ir svarīgi, lai par puišiem samaksātu nodokļus,” tā J. Baidaks. Kāda bijusi konkrētā darba alga, uzņēmējs nevēlējās atklāt, sakot, ka tas jāprasa iestādē, jo naudu viņš pārskaitījis uz norādīto bankas kontu. J. Baidaks uzsvēra, ka zēni ierasti strādā par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, un tā bijis arī šoreiz. Iestāde samaksā nodokļus par uzņēmēja iedalītajiem līdzekļiem, bet pārpalikums nonāk ieslodzīto personiskajos kontos.
“Darba vietās puišus paēdina, un skaitās, ka samaksā divus latus par dienā padarīto. Skaidru naudu uz rokas viņiem nedod, tas nav atļauts. Puiši var paprasīt, lai darba devējs veikalā nopērk cigaretes vai konfektes. Tā arī notiek,” skaidroja Juris Baidaks un piebilda, ka puišiem darbs pieejams arī iestādes virtuvē, siltumnīcās, bet labprātāk viņi izvēlas darbu brīvībā. Īpaši svarīgi tas ir jauniešiem, kuriem drīz beidzas ieslodzījumā pavadāmais termiņš, taču arī darba samaksa pie uzņēmējiem ir vismaz divreiz lielāka. Mēnesī pašvaldības teritorijā un privātuzņēmumos strādā vismaz septiņi ieslodzītie, pusgada laikā ārpus zonas strādājuši 25 puiši. Viņi kādreiz līdzējuši sakopt Žagarkalna apkārtni un celt rodeļu trasi, strādājuši kopā ar zemessargiem, arī kokapstrādes uzņēmumos.
Interesanti, ka aptaujātie ieslodzītie par naudas pārskaitīšanu viņu depozītkontos neko nezināja, tāpat viņi bija strādājuši dažādās vietās, bet nebija redzējuši, kādi izskatās darba līgumi, iespējams, tāpēc, ka tie slēgti ar ieslodzījuma vietu. Par to, ka puiši vēlas strādāt, pat neprasot, cik par to samaksā, nebija melots. “Gribēju kaut ko apgūt. Strādāju pie pirts un guļbūves celtniecības. Man patika, ka ir kolektīvs. Vecajiem darbiniekiem varēju padomu paprasīt. Ko darīju? Dēlīšus pakrāmēju, pakrāsoju,” stāstīja Artis Vilciņš un piebilda, ka, darba dienai beidzoties, ticis arī pie solītajām cigaretēm un konfektēm. Roberts Eltermanis papildināja: “Gribas padzīvot ārpusē. Jumtu palīdzēju taisīt. Visu kaut ko.” Puiši stāstīja, ko darījuši pieminētajā Gormaļova firmā, bet Artim jau ir plašāka darba pieredze. Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem drošības daļas priekšnieks Igors Ababkovs uzsvēra, ka rūpīgi tiek vērtēts, kurš jaunietis tiek pie darba. Svarīga ir viņa līdzšinējā uzvedība un darba devēju novērtējums.
“Kāpēc viens tiek un otrs ne? Ne jau tāpēc, ka deguns taisns vai auss šķība. Ar katru puisi pārrunā, ko viņš vēlas,” sacīja I. Ababkovs un piebilda, ka nav ne no uzņēmējiem, ne puišiem dzirdējis sūdzības.
“Ja viņiem kas nepatīk, viņi tiešām saka,” pārliecināja Igors Ababkovs. Iestādes darbinieki uzsvēra arī to, ka puišus jebkurā darbavietā uzrauga iestādes darbinieki, arī viņi redz un vērtē uzticēto pienākumu smagumu.
“Esmu braucis un skatījies, ko puišiem liek darīt. Un mums taču ir demokrātija. Izklausās, jūs domājat, ka viņus roku dzelžos uz darbu aizved. Viņi var izvēlēties. Domāju, ka arī morāli nepilngadīgie necieš, jo, ja piedāvā darbu celtniecībā, tad nav viņiem jātīra miskastes,” sacīja drošības daļas priekšnieks, bet diskusijā, vai puišu darba alga ir adekvāta paveiktajam, gan neiesaistījās: ”Grūti komentēt. Es domāju, viņi nestrādā naudas dēļ. Ja viņiem nepatīk, tad no darba var atteikties.” Jāatzīst, tas ir visai naivi sacīts, jo ārpus zonas puišiem summējas brīvība un nopelnītie latiņi.
Pārbaudi firmā “LBFS” veica arī valsts darba inspekcija sadarbībā ar valsts ieņēmumu dienestu. “Pārbaudē, kas saistāma ar nepilngadīgo ieslodzīto nodarbināšanu firmā, pārkāpumus nekonstatējām,” īsi rezumēja jaunākā valsts darba inspektore Cēsu rajonā Sintija Jaunākā.
Pēc pārbaudes telefoniski sazinājos ar Igoru Gormaļovu, tad uzņēmējs atzina, ka puišu darbu vērtē ļoti atzinīgi.
“Viņi ir baigi normāli puikas. Darbinieku meklēšana darba biržā man ir ekonomiski neinteresants pasākums. Puišus atved, viņi ir darbā un strādā. Uzņēmuma teritoriju vajag sakopt, lūžņus, plastmasu savākt. Kā mēdz būt ar bezdarbniekiem? Ar viņiem vienmēr ir
problēmas,” sacīja I. Gormaļovs un piebilda, ka viņa firma darbojas kopš 1993.gada: “Nelikumības nevarēju pieļaut.”
Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem tās vadība uz sarunu ar “Druvu” bija ataicinājusi trīs puišus, sakot, ka viņi strādājuši ne tikai Cepļa autoservisā. Bet, ja presi interesē, kā klājies tieši tur, tad visu izstāstīs. Neoficiālais ziņotājs “Druvai” bija sacījis, ka oktobrī darbu sākuši četri puiši un viens no viņiem darba vietā guvis traumu. Noskaidrojām, ka viņš darbu nav turpinājis, jo no ieslodzījuma vietas atbrīvots.
Nav konkrētu pierādījumu, bet, meklējot atbildes uz jautājumiem, likās, ka nepilngadīgo ieslodzīto nodarbināšanā varētu būt arī baltiem diegiem šūtas lietas. Tomēr, ja pārkāpumus nekonstatē valsts darba inspekcija un valsts ieņēmumu dienests, tad jānotic, ka ne jau tās labākās, bet pašlaik tik tiešām neaizsargātas sabiedrības daļas intereses ir aizstāvētas ar vairāku likumu pantiem.
Komentāri