Kad 19. gadsimta beigās uzbūvēja dzelzceļa staciju, te bija klaja, nepievilcīga vieta.
Pakāpeniski tika veidoti apstādījumi. Pilsētas pusē izveidoja apļveida skvēru, ko apstādīja ar jauniem kokiem un dzīvžogu.
Te pulcējās ļaudis ne tikai, lai pavadītu un sagaidītu vilcienu, bet arī pastaigātos un pasēdētu stacijas bufetē.
Baltijas dzelzceļa Cēsu kokaudzētava bagātīgi apgādāja staciju ar stādāmo materiālu un bija laiks, kad stacijas apstādījumi varēja sacensties ar pilsētas parkiem.
Kaut tagad dzelzceļa kokaudzētava likvidēta un apstādījumi panīkuši, nav šaubu, ka pienāks laiks arī tos atjaunot.
