Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumam piešķirti trūkstošie līdzekļi sporta zāles celtniecībai.
Kā “Druvai” stāstīja valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma direktors Imants Kupčs, pagājušā gada valsts budžeta grozījumos tehnikuma zāles celtniecības uzsākšanai piešķīra 182 tūkstošus latu.
“Katru gadu iesniedzam dažādus investīciju projektu pieteikumus Izglītības un zinātnes ministrijā. Un beidzot 2005. gada valsts budžeta grozījumos mums šos līdzekļus piešķīra, lai iesāktu sporta zāles celtniecību. Līdzekļi bija nepietiekami, darbus iesākām. Uzslējām karkasu un izdarījām visu, ko par šiem līdzekļiem vien varēja izdarīt. Taču milzīgs gandarījums, ka šī gada budžeta grozījumos veiksmīgā kārtā ministrija nebija aizmirsusi mūsu aizsākto objektu un piešķīra pārējo naudu. Tā kā sporta zāli pabeigsim, un domāju, ka šajā mācību gadā audzēkņiem jau būs pirmās sporta nodarbības jaunajā zālē,” optimistiski noskaņots, saka I. Kupčs.
Direktors atklāj, ka piešķirtie līdzekļi paredzēti, lai pabeigtu sporta zāles celtniecību, lai tajā būtu nepieciešamās komunikācijas, ventilācija, apkure, elektroinstalācija.
“Zālē nebūs aprīkojuma – uz grīdas sakrāsotas līnijas, volejbola tīkli, basketbola grozi vai kādi soli. Pie tā mēs vēl strādāsim. Esmu optimisma pilns un zinu, ka ātrāk vai vēlāk viss būs kārtībā. Atjaunosim vecos sporta rīkus, mēģināsim meklēt iespējas un pirkt kaut ko jaunu,” atzīst tehnikuma direktors un turpina: “Esam nosvinējuši tehnikuma 95 gadu jubileju, bet atbilstošas sporta zāles līdz šim nav bijis. Diez vai valstī ir vēl kāda skola ar 700 audzēkņiem, kurai nav savas sporta zāles,” saka direktors un piebilst, ka atklātie laukumi tehnikumam ir labi un kvalitatīvi, taču nepiemērotie laika apstākļi bieži audzēkņus atturējuši no fiziskām aktivitātēm. Bez tam I. Kupčs uzsver, ka audzēkņiem ir centralizētā ieskaite fizkultūrā, kura jākārto visiem. Līdz ar to sporta zāle ir nepieciešama arī šī iemesla dēļ.
Arī sporta skolotājs Uldis Spunde atzīst, ka sporta zāle ir svarīga mācību procesā, jo ne vienmēr ir iespēja sportot laukā. Arī ziemā sniega apstākļi ne vienmēr ir tādi, lai varētu slēpot.
“Vērtējot puišu fizisko attīstību, nākas atzīt, ka starp viņiem ir liela atšķirība. Ir tādi, kuri grib sportot un to var, bet ir daļa fiziski vāji attīstītu, kuriem nav arī vēlēšanās kaut ko darīt. Salīdzinot ar laiku pirms vairākiem gadiem, fiziskais līmenis tad bija daudz augstāks un fiziskajā attīstībā visi bija daudzmaz līdzīgi. Šobrīd ir pārāk liela atšķirība. Taču lielākā nelaime ir tā, ka viņi negrib sevi attīstīt, un neapzinās, ka tas būs vajadzīgs turpmākajā dzīvē,” stāsta sporta skolotājs.
Kā atzīst U. Spunde, puišiem visvairāk patīk bumbu spēles, kur ilgstoši nav jāpiepūlas. Bet skriešana vai slēpošana pie sirds iet retajam.
“Bumbu spēlēs slodze ir mainīga. Vienu brīdi paskrien un atkal var nedaudz atpūsties. Taču, ja jāskrien garākas distances, parādās vājais gribasspēks. Puiši to nav norūdījuši un nespēj sevi piespiest. Daudziem varbūt dzīves apstākļi tādi, ka nav bijis fiziski jāpiepūlas. Viegli dzīvojuši,” audzēkņus vērtē U. Spunde.
Auto transporta 4. kursa audzēknis Jānis Lingarts piekrīt viedoklim, ka sporta zālei ir jābūt, un nevar vien sagaidīt, kad stundas noritēs tur.
“Sporta zāle nepieciešama, lai varētu ieturēt sportisku dzīves veidu. Lai zēni būtu fiziskā formā. Citādi atnāk uz sporta stundu un pat piepumpēties nespēj. Kas tie par puišiem? Esmu tehnikuma izlasē un sports man ir svarīgs. Būšu priecīgs, ja vēl pagūšu pasportot jaunajā sporta zālē,” saka J. Lingarts.
Komentāri