
Vaivēnieši Agris Andersons un Jānis Grinbergs, spītējot ekonomiskajai un finansiālajai krīzei valstī, Krīvos atver galdniecību „Ormanīši”. Pats Agris saka: „Beidzot piepildīts bērnības sapnis!” Taču Jānis skaidro, ka galdniecības atvēršanai strādāts jau divus gadus, kad no krīzes valstī vēl nebija ne vēsts.
„Projektu sāku rakstīt apmēram pirms pusotra gada. Sanāca tā, ka tikai šobrīd projekts ir realizēts un galdniecība atvērta. Taču Eiropas naudu vēl gaidām. Runājot par projektiem, jāsaka – tas ir milzīgs darbs un papīru kalni. Ja šajā valstī cilvēkiem vienkārši ļautu strādāt, bet nē… Kas tik netiek izdomāts un kas tik jaunajiem uzņēmējiem nav jāizdara, lai vispār varētu sākt darboties. Un tajā pašā laikā presē tiek rakstīts, ka cilvēki tik kūtri, kāpēc nevēlas uzsākt paši savu uzņēmējdarbību. Bet neviens nesaka, kādam murgam jāiziet cauri, ja esi sācis rakstīt projektu un vēlies to realizēt. Nevienam to nenovēlu,” saka Jānis un vaicāts, ko galdniecībā abi vīri gatavos, atbild: „Visu. No šūpuļa līdz zārkam. Tā jau tas laukos pieņemts. Kāds pasūta cūkām sili, kāds mājai logus, bet cits virtuves iekārtu.”
Agris stāsta, ka pasūtījumi nākot no visas Latvijas. Šobrīd klientam no Ulbrokas tiekot taisītas kāpnes privātmājai.
„Patiesībā mums tāds sezonas darbs. Tagad, rudenī, visvairāk pieprasīti logi un durvis, jo nāk ziema un visi grib ātri tikt siltumā. Pavasarī sākas celtniecības darbu sezona, tad pasūta visu citu, kas nepieciešams mājām,” stāsta Agris un atklāj, ka abi ar Jāni ar galdniecību nodarbojušies teju visu mūžu – kopš septiņu gadu vecuma. Viņi abi sevi pamatoti sauc par galdniekiem, sakot, ka amatu pārmantojuši, abiem tēvi bijuši galdnieki.
Vaicāti, vai pēdējā gadā strauji nav samazinājusies pirktspēja, Jānis atbild: „Neteikšu, ka tā būtu strauji sarukusi. Tiem, kuriem logus vai durvis vajag, rēķinās, ka būs jāmaksā. Protams, mazāk ir ekskluzīvu pasūtījumu – īpašas virtuves vai istabu iekārtas. Taču ir tā, ka daudzi klienti pirms pasūtīšanas apjautājas, cik tas maksās, kā varētu taisīt, lai būtu lētāk, un tas viss jau, protams, ir iespējams. Cena atkarīga
arī no furnitūras. Var rokturīti uzlikt par pāris santīmiem, var par vairākiem latiem.”
Agris saka, ka galvenais, ko prasa no laba galdnieka, ir kvalitāte.
„Kādreiz galdniecībā pasūtīja galvenokārt logus vai durvis, ko paši veda mājās un krāsoja, nu ar to vairs nepietiek. Klienti vēlas, lai pasūtījums tiktu ne tikai izgatavots, bet arī nokrāsots, nolakots, piegādāts un ielikts,” stāsta Agris. Viņš arī saka, cilvēki pamazām atgūstas no plastmasas logu buma.
„Šobrīd jau daudzi plastmasas logus ņem laukā un liek koka. Ārzemēs, piemēram, dzīvojamām telpām ir aizliegts likt plastmasas logus. Tie jau pēc desmit gadiem sāk izdalīt kaitīgas vielas. Turklāt koka logs arī ir izturīgs. Ja to uzpasē un kopj, tas var kalpot pat 50 un
simts gadus,” domās dalās galdnieks Agris.
Izrādot jaunās galdniecības telpas, galdnieki stāsta, ka iegādātās iekārtas vien izmaksājušas 40 tūkstošus latu. Viņi tās iegādājušies Austrijā. Tās ir kvalitatīvas, taču tikpat svarīga, kā labas iekārtas, ir
amata prasme. Abi vīri spriež, ka nereti cilvēki domā – ieies veikalā, nopirks urbi un uzreiz kļūs par
meistaru.
„Tā jau nenotiek. Visi nevar būt labi celtnieki vai galdnieki. Arī galdniecības vienu brīdi auga kā sēnes pēc lietus. Bet tas nenozīmē, ka, nopērkot dārgu darbgaldu, var kļūt par galdnieku. Kaut kas jau ir arī jāmāk. Turklāt, kā mēs ar Agri smejamies – ir arodskolu beigušie un ir galdnieki. Īstam galdniekam jāprot lietu uztaisīt no rasējuma līdz gala produktam. Nevis viens urbj caurumus, otrs – līmē maliņas un trešais ēvelē. Tas nekam neder,” spriež Jānis un vaicāts, vai ar šādu arodu var labi dzīvot, saka: „Bagāts nekļūsi, bet izdzīvot var. Kaut gan, domāju, ka ar darbu neviens vēl bagāts nav palicis.”
Runājot par nākotni, Jānis saka: „Domāju, ka pašreizējā ekonomiski grūtajā situācijā izdzīvos tieši sīkie uzņēmumi. Lielajiem iet un ies grūti, bet mazie izturēs.” Agris piebilst: „ Reti var darīt darbu, kas ir sirdslieta. Mūsu gadījumā tas tā ir. Un tiešām esam gandarīti par paveikto.”
Komentāri