Pirmdiena, 16. jūnijs
Vārda dienas: Justīne, Juta

Spītē krīzei un atver galdniecību

Druva
00:00
28.10.2008
58
200810272228182324

Vaivēnieši Agris Andersons un Jānis Grinbergs, spītējot ekonomiskajai un finansiālajai krīzei valstī, Krīvos atver galdniecību „Ormanīši”. Pats Agris saka: „Beidzot piepildīts bērnības sapnis!” Taču Jānis skaidro, ka galdniecības atvēršanai strādāts jau divus gadus, kad no krīzes valstī vēl nebija ne vēsts.

„Projektu sāku rakstīt apmēram pirms pusotra gada. Sanāca tā, ka tikai šobrīd projekts ir realizēts un galdniecība atvērta. Taču Eiropas naudu vēl gaidām. Runājot par projektiem, jāsaka – tas ir milzīgs darbs un papīru kalni. Ja šajā valstī cilvēkiem vienkārši ļautu strādāt, bet nē… Kas tik netiek izdomāts un kas tik jaunajiem uzņēmējiem nav jāizdara, lai vispār varētu sākt darboties. Un tajā pašā laikā presē tiek rakstīts, ka cilvēki tik kūtri, kāpēc nevēlas uzsākt paši savu uzņēmējdarbību. Bet neviens nesaka, kādam murgam jāiziet cauri, ja esi sācis rakstīt projektu un vēlies to realizēt. Nevienam to nenovēlu,” saka Jānis un vaicāts, ko galdniecībā abi vīri gatavos, atbild: „Visu. No šūpuļa līdz zārkam. Tā jau tas laukos pieņemts. Kāds pasūta cūkām sili, kāds mājai logus, bet cits virtuves iekārtu.”

Agris stāsta, ka pasūtījumi nākot no visas Latvijas. Šobrīd klientam no Ulbrokas tiekot taisītas kāpnes privātmājai.

„Patiesībā mums tāds sezonas darbs. Tagad, rudenī, visvairāk pieprasīti logi un durvis, jo nāk ziema un visi grib ātri tikt siltumā. Pavasarī sākas celtniecības darbu sezona, tad pasūta visu citu, kas nepieciešams mājām,” stāsta Agris un atklāj, ka abi ar Jāni ar galdniecību nodarbojušies teju visu mūžu – kopš septiņu gadu vecuma. Viņi abi sevi pamatoti sauc par galdniekiem, sakot, ka amatu pārmantojuši, abiem tēvi bijuši galdnieki.

Vaicāti, vai pēdējā gadā strauji nav samazinājusies pirktspēja, Jānis atbild: „Neteikšu, ka tā būtu strauji sarukusi. Tiem, kuriem logus vai durvis vajag, rēķinās, ka būs jāmaksā. Protams, mazāk ir ekskluzīvu pasūtījumu – īpašas virtuves vai istabu iekārtas. Taču ir tā, ka daudzi klienti pirms pasūtīšanas apjautājas, cik tas maksās, kā varētu taisīt, lai būtu lētāk, un tas viss jau, protams, ir iespējams. Cena atkarīga

arī no furnitūras. Var rokturīti uzlikt par pāris santīmiem, var par vairākiem latiem.”

Agris saka, ka galvenais, ko prasa no laba galdnieka, ir kvalitāte.

„Kādreiz galdniecībā pasūtīja galvenokārt logus vai durvis, ko paši veda mājās un krāsoja, nu ar to vairs nepietiek. Klienti vēlas, lai pasūtījums tiktu ne tikai izgatavots, bet arī nokrāsots, nolakots, piegādāts un ielikts,” stāsta Agris. Viņš arī saka, cilvēki pamazām atgūstas no plastmasas logu buma.

„Šobrīd jau daudzi plastmasas logus ņem laukā un liek koka. Ārzemēs, piemēram, dzīvojamām telpām ir aizliegts likt plastmasas logus. Tie jau pēc desmit gadiem sāk izdalīt kaitīgas vielas. Turklāt koka logs arī ir izturīgs. Ja to uzpasē un kopj, tas var kalpot pat 50 un

simts gadus,” domās dalās galdnieks Agris.

Izrādot jaunās galdniecības telpas, galdnieki stāsta, ka iegādātās iekārtas vien izmaksājušas 40 tūkstošus latu. Viņi tās iegādājušies Austrijā. Tās ir kvalitatīvas, taču tikpat svarīga, kā labas iekārtas, ir

amata prasme. Abi vīri spriež, ka nereti cilvēki domā – ieies veikalā, nopirks urbi un uzreiz kļūs par

meistaru.

„Tā jau nenotiek. Visi nevar būt labi celtnieki vai galdnieki. Arī galdniecības vienu brīdi auga kā sēnes pēc lietus. Bet tas nenozīmē, ka, nopērkot dārgu darbgaldu, var kļūt par galdnieku. Kaut kas jau ir arī jāmāk. Turklāt, kā mēs ar Agri smejamies – ir arodskolu beigušie un ir galdnieki. Īstam galdniekam jāprot lietu uztaisīt no rasējuma līdz gala produktam. Nevis viens urbj caurumus, otrs – līmē maliņas un trešais ēvelē. Tas nekam neder,” spriež Jānis un vaicāts, vai ar šādu arodu var labi dzīvot, saka: „Bagāts nekļūsi, bet izdzīvot var. Kaut gan, domāju, ka ar darbu neviens vēl bagāts nav palicis.”

Runājot par nākotni, Jānis saka: „Domāju, ka pašreizējā ekonomiski grūtajā situācijā izdzīvos tieši sīkie uzņēmumi. Lielajiem iet un ies grūti, bet mazie izturēs.” Agris piebilst: „ Reti var darīt darbu, kas ir sirdslieta. Mūsu gadījumā tas tā ir. Un tiešām esam gandarīti par paveikto.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
5

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
16

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
58

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
145

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
47

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Vēlēšanu diena Cēsu novadā

00:00
11.06.2025
107
1

Vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, Cēsu novadā valdīja rosība un cilvēki izvēlējās, kā pavadīt šo saulaino sestdienu. Raiskumā jau no rīta pie vēlēšanu iecirkņa ik pa laikam veidojās nelielas rindas – daudzi gribēja novēlēt pirms savām ikdienas gaitām. Arī 50 gadu vecā Raiskuma iedzīvotāja Andreta stāsta, ka viņas dienas plānā vēlēšanas bija pirmais darbs: “Par vēlēšanām domāju […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
12
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
11
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
30
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi